Krievu mīnās, iespējams, atrastas Latvijā ražotas mikroshēmas. Vai sankciju apiešanas kontroles mehānisms atkal nav nostrādājis? 0
Uģis Spandegs, speciāli LA.LV
Turpinot pētīt iespējamus pret Krieviju vērsto sankciju apiešanas gadījumus un Latvijā izveidoto uzraudzības mehānismu faktisko nespēju tādus novērst, pagaidām neoficiālā līmenī izdevies iegūt informāciju, ka Krievijas armijas bruņojumā esošajās mīnās GRANJ atrastas detaļas, kas, iespējams, ražotas jau vairākkārt sabiedrības, mediju un tiesībsargājošo struktūru uzmanības lokā nonākušajā Latvijas uzņēmumā “RD Alfa mikroelektronikas departaments”. Uzņēmums šādu iespēju kategoriski noraida, tomēr tā it kā legālo sadarbības partneru “specifika”, kā arī joprojām šādu partneru tīšā vai nejaušā “nepamanīšana” uzņēmuma gada pārskatos rada pamatotas bažas, ka neoficiālās informācijas “dūmi” varētu nebūt bez “uguns”.
Ukrainā, atšķirībā no Latvijas, iespējamo sankciju apiešanu uztver ļoti nopietni
Pirms neilga laika portālā LA.LV bija lasāma publikācija par aizdomīgiem uzņēmuma “RD Alfa mikroelektonikas departaments” darījumiem pirmajos gados pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.
Tolaik pašmāju mikroshēmu ražotāju sadarbības partneru vidū atradās vairākas “firmas” Ķīnā un Honkongā, kuru vienīgie tālākās sadarbības partneri bija meklējami agresorvalstī un bija pakļauti visām iespējamajām ASV un Eiropas sankcijām. Šī informācija publiskajā telpā nonāca tikai pateicoties žurnālistiskai izmeklēšanai – oficiālie mehānismi, piemēram, zvērinātu revidentu pienākums ziņot pār šāda veida aizdomīgiem darījumiem, nenostrādāja.
Uzņēmuma gada pārskatus apstiprinājušai revidentei Sandrai Dzerelei tolaik pietika ar “RD Alfa” sniegto skaidrojumu, ka ar Āzijas partneriem esot speciāli noslēgts līgums, kas “nepieļauj” uzņēmuma produkciju tālāk pārdot Krievijai. (Cik šāds “līgums” patiesībā ir vērts, nav grūti iedomāties, īpaši tad, ja vismaz viena Āzijas uzņēmuma – “HongKong BST Automation Technology Limited” – partneru vidū bez sankcijām pakļautā Krievijas uzņēmuma “TITAN-MIKRO OOO” citu “sadarbības partneru” nemaz nebija.)
Pēc publikācijas šāda tāda rosība sākās – Zvērinātu revidentu asociācija gan raksta tapšanas laikā, gan pēc tā publicēšanas, nostājās “mundiera goda” sargāšanas pozā, savukārt par valsts drošību atbildīgās struktūras, pēc viņu pārstāvju paustā, šādu tādu pārbaudīšanu tomēr uzsāka.
Lielāku rezonansi LA.LV publikācija izsauca Ukrainā – kara plosītajā valstī īpaši jūtīgi tiek uztverts viss, kas saistīts ar negodīgu Eiropas “biznesmeņu” sadarbību ar Krievijas uzņēmumiem, vēl jo vairāk, ar tādiem, kas pakļauti sankcijām un kas ietilpst agresora militāri rūpnieciskajā kompleksā.
Ar atsevišķiem avotiem Ukrainā izveidojās kontakts – no viņu puses tika izteikts atbalsts pētījuma darbu turpināšanai, solot iespējamu informatīvu palīdzību savu iespēju robežās. Un jau pavisam drīz no Ukrainas sāka pienākt trauksmainas ziņas.
Neoficiāli – kaut kas no “RD Alfas” ražotā, iespējams, atrasts krievu mīnās
Pirms sīkāk izklāstīt Ukrainas avotu ziņoto, jāuzsver kāda nianse – šobrīd nav izdevies gūt oficiālu apstiprinājumu viņu sniegtajai informācijai. Tādēļ pastāv iespēja, ka atsevišķas detaļas var nebūt līdz galam precīzas un, iespējams, no strikti juridiska viedokļa, pat apstrīdamas. Piemēram, jautājumā par precīzu laiku, kurā tas vai cits uzņēmums ticis iekļauts sankciju sarakstā utml. Arī krievu mīnās atrastās detaļas raksta autors savām acīm nav redzējis. Tomēr tā daļa, ko ir izdevies kaut vai neoficiālā līmenī pārbaudīt, vieš pietiekamu uzticību Ukrainas puses avotam, lai tā ziņotais iegūtu plašāku informatīvo lauku. Bet par visu pēc kārtas.
Pagājušā gada nogalē no Ukrainas puses tika saņemta patiesi satraucoša ziņa – detalizēti pētot kauju laikā iegūtas Krievijas armijas bruņojumā esošās mīnas GRANJ, konstatēts, ka dažas tajās atrodamās detaļas esot Eiropas izcelsmes, konkrēti, esot pamatotas aizdomas, ka tās nākušas tieši no Latvijas uzņēmuma “RD Alfa mikroelektronikas departaments” ražotnēm.
Jau vēlāk tika precizēts arī Krievijas uzņēmums, kas tieši ir izmantojis minētās detaļas mīnu ražošanas komponenšu izgatavošanā, proti, ООО НРО ПКРВ. Šis Krievijas uzņēmums nodarbojas ar dažāda veida mikroelektronisku detaļu un sistēmu ražošanu, turklāt tas iekļauts ASV noteikto sankciju sarakstā.
Protams, ka pārbaudot minētā uzņēmuma iespējamu tiešu saistību ar “RD Alfa” neko atrast neizdevās – uz to savā atbildē norādījis arī “RD Alfa mikroelektronikas departaments” vadītājs Mihails Lapkis (Sk. vēlāk).
Tomēr tālākā Ukrainas puses sniegtā informācija atklāja citu iespējamo ceļu, pa kuru Latvijas uzņēmuma produkcija varēja nokļūt agresorvalsts militāristu rīcībā.
Atkal Āzija, atkal pēdas pazūd….
Kad, kā jau minēts, tiešu saistību starp “RD Alfa” un sankcijām pakļauto Krievijas uzņēmumu atrast neizdevās, nācās atlikt šīs informācijas publiskošanu līdz papildu ziņu saņemšanai. Un tādas tiešām sekoja..
Aptuveni pēc mēneša Ukrainas avoti informēja, ka būtu lietderīgi izpētīt, vai starp “RD Alfa mikroelektronikas departaments” pašreizējiem partneriem nav atrodamas vairākas Āzijā reģistrētas firmas, kas, pēc avota ziņām, darbojas kā starpnieki Eiropas uzņēmumu darījumos ar Krieviju.
Un tiešām. Izmantojot dažādu avotu sniegto informāciju tepat Latvijā, izdevās ar 100% ticamību konstatēt, ka “RD Alfa mikroelektronikas departaments” darījuma partneru vidū ir kāds Indijas uzņēmums “SUPERHAND ELEKTRONICS” – proti, firma, uz kuru uzmanību ieteica vērst avoti Ukrainā un kura, pēc viņu rīcībā esošas informācijas, izveidota vien tādēļ, lai kalpotu kā aizsegs starpniekdarījumos ar Krieviju. Turklāt, nevar izslēgt iespēju, ka šis Indijā reģistrētais uzņēmums nav vienīgais posms Rīgā ražotās produkcijas piegādē Krievijai. Iespējams, pastāv vēl sazin cik gara starpnieku ķēde, par kuru, pašai “RD Alfai” iespējams nav nekāda vai ir tikai attāla nojausma.
“RD Alfa mikroelektronikas departaments” noraida jebkādu saistību ar Krieviju – vismaz šobrīd
Par visu minēto informāciju jautājumi tika nosūtīti arī “RD Alfa mikroelektronikas departaments.” Atbildi sniedza uzņēmuma vadītājs Mihails Lapkis. Publicējam to pilnībā.
“Apstiprināt vai noraidīt minēto informāciju var tikai mikroshēmu ražotājs, tomēr Jūs savā vēstulē neesat norādījis pat mikroshēmu tipu vai to nosaukumu. Mums būtu nepieciešams redzēt fotogrāfijas, kur marķējumā būtu skaidri redzama uzņēmuma preču zīme, mikroshēmu nosaukums un izgatavošanas datums. Bez šīs informācijas tiek izteikti pieņēmumi, kas var negatīvi ietekmēt gan mūsu, gan mūsu sadarbības partneru reputāciju.
Vēlamies Jūs informēt, ka Ukrainas oficiālajā mājaslapā netiek norādīts, ka mūsu mikroshēmas būtu atrastas Krievijas militārajā tehnikā
Mūsu uzņēmums izstrādā un ražo mikroshēmas, kuras pēc saviem tehniskajiem parametriem nav dubultā pielietojuma, pamatojoties uz EK
regulu 2021/821. To apliecina vairākas izziņas, kuras no uzņēmuma pastāvēšanas brīža mums izsniedza Ārlietu ministrijas Eksporta kontroles dienests. Protams, ka šobrīd visa mikroelektronika ir pakļauta sankcijām, un mūsu uzņēmums nesadarbojas ar Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem tiešā vai netiešā veidā kopš 2022. gada 24. februāra.
Par uzņēmumu ООО НРО ПКРВ: Mēs pirmo reizi dzirdam par šāda uzņēmuma eksistenci un nekad neesam sadarbojušies ar to. Kopš 2022. gada 24. februāra mēs nekādā veidā nesadarbojamies ne tieši, ne netieši ar jebkuru Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmumu.
Mums nav spēkā esošu līgumu, kas ļautu mums vai mūsu partneriem piegādāt komponentes Krievijai vai Baltkrievijai.
Mums nav pieejami nekādi fakti, kas apstiprinātu Jūsu informāciju. Ja Jūsu rīcībā ir konkrēti fakti, lūdzu, informējiet mūs, lai mēs kopā ar attiecīgajām valsts iestādēm varētu veikt padziļinātu pārbaudi. Vēlamies arī atgādināt, ka Rīgā mikroshēmas tiek ražotas kopš 1962. gada, un šajā laikā tika saražoti vairāki miljoni mikroshēmu, kas līdz 2022. gada 24. februārim galvenokārt tika piegādātas Krievijai, Baltkrievijai un Ukrainai, un kuru atlikumi joprojām ir pieejami noliktavās vai tiek izmantoti jau izgatavotajā tehnikā.
Mēs cieši sadarbojamies ar Ukrainas mikroelektronikas un elektronikas uzņēmumiem, piegādājot tiem komponentes, sniedzot tehnisko ekspertīzi un palīdzot labot ražošanas tehniku. Zinām, ka pat Ukrainas elektronikas noliktavās ir liels daudzums mūsu ražoto mikroshēmu. Dažkārt viņi izvēlas iegādāties vecas, nezināmas izcelsmes mikroshēmas, nevis mūsu jaunas mikroshēmas ar garantiju.
Vēlamies uzsvērt, ka Krievija jau sen ir uzsākusi importa aizvietošanas darbības, lai ražotu mikroshēmas, kuras vēsturiski tika ražotas Latvijā. Kopš 1962. gada Krievijai tika piegādāti vairāki miljoni mikroshēmu, un iespējams, ka tās mikroshēmas, kuras mēs izstrādājām, viņi tagad spēj ražot savos uzņēmumos.
Jūsu pieminētās mikroshēmas izcelsme mūsu uzņēmumā, īpaši pēc 2022. gada 24. februāra, ir pilnībā izslēgta.
Kopš 2023. gada mēs vairs nesadarbojamies ar Honkongas un Ķīnas uzņēmumiem, jo uzticēties šajā reģionā ir ļoti grūti, lai gan mums nav pierādījumu, ka iepriekšējie sadarbības partneri būtu pārkāpuši noslēgtos End User Statements (galalietotāja apliecinājumus). Taču, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, interese par komponentēm no šī reģiona ir pieaugusi, kas rada papildu riskus.
Starp mūsu esošajiem partneriem nav uzņēmumu, kuri, pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, sadarbojas ar Krievijas uzņēmumiem. Visi partneri mums ir snieguši apliecinājumus, ka tie nesadarbojas ar Krieviju.
Mēs rūpīgi pārbaudām savus sadarbības partnerus, prasot tiem aizpildīt anketas un pārbaudot uzņēmumus, to īpašniekus un partnerus pret sankciju sarakstiem. Līgumos un pavaddokumentos mēs iekļaujam aizliegumu preču reeksportam un īpaši eksportam uz Krieviju, kā arī atsauces uz ES regulu Nr. 833/2014. Šo prasību pārkāpuma gadījumā mēs pārtraucam sadarbību ar attiecīgo uzņēmumu.
No visiem uzņēmumiem, tostarp no Eiropas, mēs pieprasām aizpildīt un parakstīt End User Statements (galalietotāja apliecinājumus), apliecinot, ka prece netiks reeksportēta vai izmantota gala produktos, kas tiks piegādāti Krievijai vai citām sankcionētām valstīm
Mūsu uzņēmums ražo vispārējai lietošanai paredzētas mikroshēmas, kuras nav paredzētas militārai izmantošanai. Mēs nevaram kontrolēt gala lietotāju rīcību vai to, kā šīs mikroshēmas tiek pielietotas. Inženiera darbs un gala ierīces izstrāde nosaka mikroshēmu pielietojumu, ko mēs nevaram paredzēt vai ietekmēt.
Vēlamies uzsvērt, ka mūsu uzņēmuma misija ir veicināt Eiropas spēju ražot konkurētspējīgas mikroshēmas, kuras var izmantot, piemēram, kosmosa vajadzībām (īpaša mikroshēmu grupa, kas nekad netika piegādāta Krievijas uzņēmumiem). Tāpat mēs aktīvi sadarbojamies ar Ukrainas uzņēmumiem, lai stiprinātu to industrijas spējas attīstīties un atjaunoties pēc kara radītajām sekām. Mūsu uzņēmumam ir cieša saikne ar Ukrainu, un mēs nevaram pat iedomāties rīkoties tādā veidā , kas kaitētu šai valstij, mūsu mērķis bija un paliek atbalstīt Ukrainu un tās iedzīvotajus cīnā pret agresoru.”
Viss ir labi un skaisti, bet…
Sniegtā atbilde it kā izsmeļoši un kategoriski noraida jebkādu “RD Alfa” saistību ar iepriekš izklāstīto. Tomēr pie dažām niansēm ir vērts pakavēties sīkāk.
Pirmkārt. Par tiešo sadarbību ar agresorvalstīm. Lai gan Lapka kungs apgalvo, ka tiešas saistības nepastāvot kopš 2022.gada 24.februāra, diez vai tā gluži ir taisība. Savulaik pētnieciskās žurnālistikas portāls “The Insider” publicēja plašu pētījumu, kurā konstatēja, ka šāda sadarbība bija gan (izmantojot dažādus starpuzņēmumus).Turkklāt visai apjomīga. Bez tam faktiskais karš pret neatkarīgo Ukrainas valsti sākās jau 8 gadus iepriekš. (Tiesa gan, tolaik nekādi būtiski sankciju saraksti vēl nebija ieviesti.)
Otrkārt. Lapka kunga apgalvojums, par “RD Alfa” produkcijas klātbūtnes neiespējamību Krievijas militāristu ražojumos ir zināmā pretrunā ar viņa paša pausto par iepriekš Krievijai piegādāto mikroshēmu miljoniem. Turklāt īsti kritiku neiztur ari “RD Alfas” izvirzītās “stingrās prasības” tagadējiem sadarbības partneriem. Ja uzmanīgāk papēta Lapka rakstīto, tad kļūst skaidrs, ka par kaut kādu formālu “prasību par nesadarbošanos ar Krieviju” var runāt tikai saistībā ar pirmo starpniecības ķēdes uzņēmumu. Ja ceļā uz Krieviju tiek iesaistīts vēl kāds posms, tad nevienam, pašu “RD Alfu” izskaitot, varētu pat nebūt ne mazākās nojausmas kādās ārēs klīst un kādās sistēmās Latvijā ražotās mikroshēmas tiek galu galā iemontētas.
Treškārt. Visai divdomīga ir atruna, par to, iespējams, “RD Alfa” produkcija tiek pielāgota vai kopēta, t.i., krievi paši iemācījušies ražot šādas shēmas pēc “RD Alfa” parauga. Šis teikums Lapka kunga rakstītajā vairāk gan liekas kā iespējams nodrošinājums gadījumam, ja informācija par GRANJ atrastajām Latvijas mikroshēmām iegūs oficiālu raksturu. Atkārtots citāts: “Mēs nevaram kontrolēt gala lietotāju rīcību vai to, kā šīs mikroshēmas tiek pielietotas. Inženiera darbs un gala ierīces izstrāde nosaka mikroshēmu pielietojumu, ko mēs nevaram paredzēt vai ietekmēt”.
Un ceturtkārt. Var jau, protams, pieņemt, ka pašmāju mikroshēmu ražotāji, vaigus piepūtuši, labticīgā naivumā ražo Eiropas kosmosa attīstībai domātas mikroshēmas. Var jau, protams, ticēt, ka pēc “RD Alfas” produkcijas tvīkst neskaitāmi Āzijas ledusskapju ražotāji. Tomēr nedrīkst aizmirst kādu būtisku faktu – visi šobrīd Latvijā strādājošie “Alfas” grupas uzņēmumi savā saknē ir paliekas no savulaik Latvijā iedētas PSRS militāri rūpnieciskajm kompleksam pakļautas ražošanas, proti, galaprodukta pielietojums derēja tikai un vienīgi šīs lielvaras militāras varenības veidošanai. Kā izriet no Lapka kunga atbildes, tad vismaz “RD Alfa mikroelektronikas departaments” turpināja strādāt šajā virzienā nemainīgi un cieši arī visos atgūtās neatkarības gados. Un pēkšņi 2022.gada 24. februārī viss mainījās? No Krievijas militāristu pasūtījumu veicējiem uzņēmums vienā naktī pārtapa par modernu Eiropas tirgum orientētu ražotni? Cik naivam jābūt, lai tam noticētu? Un cik bezzobainai un inertai jābūt Latvijas valstij, kas šādu uzņēmumu savā teritorijā piecieš n-tos gadus bez jebkādu nosacījumu izvirzīšanas? Vai tie daži desmit tūkstoši, ko ”RD Alfa” samaksā nodokļos, ir samērojami ar riskiem, ka kādā drūmā dienā šī uzņēmuma produkcija vistiešākajā veidā “uzkritīs mums uz galvas”?
Ārlietu ministrija savā atbildē izvairīga
Ņemot vērā, ka iespēja par Latvijā ražotu mikroshēmu atrašanu Krievijas bruņojumā nevarētu palikt nepamanīta visaugstākajā, t.i. oficiālajā stapvalstu līmenī, uzdevu šādus jautājumus arī Latvijas Ārlietu mistrijai:
Vai Ārlietu ministrijas rīcības ir nonākusi jebkāda veida informācija par Latvijas uzņēmuma SIA “RD Alfa mikroelektronikas departaments” iespējamo iesaisti pret Krieviju vērsto starptautisko sankciju apiešanā?
Vai Ārlietu ministrijas rīcībā ir nonākusi informācija par iespējamu minētā uzņēmuma ražoto mikroshēmu atrašanu Krievijas armijas bruņojumā esošu un pret Ukrainu vērstajā karā izmantotu ieroču, konkrēti, mīnu GRANJ sastāvā?
Vai Ukrainas puse ir pieprasījusi no Latvijas ĀM jebkāda veida informāciju saistībā ar iespējamu Latvijā ražotu mikroshēmu (vai citu detaļu) konstatāciju minētajā (vai jebkāda cita veida) Krievijas armijas bruņojumā?
Ja jā, tad kāda atbilde sniegta Ukrainas pusei?
Un šeit Latvijas Ārlietu ministrijas komunikācijas departamenta vadītājas Diānas Eglītes parakstītā atbilde:
“Vēršam uzmanību, ka sankciju pārkāpšana ir brīdis, kad konkrēta sankciju pielikumos minētā prece ir bijusi apzināti nogādāta sankciju valstī un aicinām ar pētījuma datiem sadarboties ar drošības iestādēm, lai veicinātu izmeklēšanu iespējams apzinātu sankciju apiešanas apturēšanā.
Papildus vēršam uzmanību, ka ES, UK, ASV u.c. sankcijas pret Krieviju ir bijušas mainīgas un dažādas preces tajās ir ievietotas dažādos laika posmos. Aicinām Jūs sava pētījuma ietvaros veikt pārbaudi pēc preču KN koda un pārliecināties, vai preču piegāžu laikā tās tik tiešām ir bijušas sankcionētas. Esam saskārušies ar situāciju, kad medijos tiek sniegta informācija par sankciju pārkāpšanu, lai gan, veicot pārbaudi, ir secināts, ka attiecīgā prece konkrētā laika periodā nemaz nav bijusi iekļauta sankcijās.
Tāpat aicinām Jūs sazināties ar atbildīgajiem drošības dienestiem un sniegt viņiem Jūsu rīcībā esošo informāciju par SIA “RD Alfa mikroelektronikas departamenta” iespējamo iesaisti sankciju apiešanā!”
Interesanti, ka ĀM pārstāve pilnībā ignorējusi jautājumu par iespējamu starpvalstu informācijas apmaiņu starp Latvijas un Ukrainas pusēm, kas ļauj pieņemt, ka šādi vai tādi kontakti minētā jautājuma sakarā tomēr būs bijuši, bet šādu vai tādu iemeslu deļ ĀM šobrīd negrib vai nedrīkst par tiem sniegt sīkākus komentārus.
Savukārt norāde uz visai samudžināto situāciju ar dažādu uzņēmumu iekļaušanas (un “izkļaušanas”) laiku no dažādiem sankciju sarakstiem, šķiet kā brīdinājums, piemēram par to, ka “RD Alfa” šo ņemšanos ar sankciju sarakstu izmaiņām varētu būt veikli izmantojusi savā labā – “logos”, kad tāds vai cits sankcijā pakļauts uzņēmums sazin kādu apsvērumu dēļ uz brīdi ir no tiem pazudis, bezgala likumpaklausīgā “Alfa” itin braši ar tiem sadarbojusies, bet, kad atkal “partneru” vārds sankciju sarakstā parādījies, “RD Alfa”atkal atcerējusies par savu nelokāmo nostāju Ukrainas brīvības un neatkarības sardzē.
Bet varbūt šie pieņēumi ir kļūdainai, jo, kā noprotams, visu mudžināšanos ar sankciju lietām pavada visai neskaidra nemitīgu dažādu nereti pretrunīgu lēmumu gūzma. Un kas šajā juceklī itin labi jūtas, nav grūti nojaust.
VDD lakonisks un strups. Kā vienmēr.
Jautājumi tika uzdoti arī Valsts Drošības dienestam, kas sev raksturīgajā stilā, atbildē bija lakonisks:
“Informējam, ka Valsts drošības dienests (VDD) turpina informācijas izvērtēšanu saistībā ar uzņēmuma “RD Alfa Mikroelektronikas departaments” uz ārvalstīm eksportētajām elektronikas komponentēm, tādēļ patlaban no plašākiem komentāriem atturēsies.”
Šajā reizē VDD pārstāvji gan bija pievienojuši vēl vienu skaidrojošu teikumu, kurā pamatota informācijas nesniegšana sasistībā ar dažādu valstu specdienestu iespējamu sadarbību, kas patiesībā ir gan loģiski, gan likumdošanas normām atbilstoši. (Šis apstāklis, iespējams, ietekmējis arī iepriekš minēto ĀM atbildi.)
Ukraiņi paliek pie sava
Ar sniegtajām atbildēm pēc būtības tika informēti arī avoti Ukrainā. Viņu komentārs bija nemainīgs – Ukrainas puse turpina darbu pie mīnās atrasto mikroshēmu lietas, turklāt – un tas ir būtiski – atkārtoti uzsvēra, ka “RD Alfas” vārds esot ofciālas stapvalstu sarakstes objekts. Citējot precīzi: “Šis darbs tiek veikts Ukrainas un Latvijas Ārlietu ministrijas līmenī īpaši oficiālā komunikācijas līmenī un, ja iespējams, varat izteikt papildu pieprasījumu savām valdības organizācijām.” Tas arī drīzumā tiks darīts.
Vēl Ukrainas avoti norādīja, ka pārbaudi mikroshēmu lietā Ukrainā veic arī Iekšlietu ministrijas struktūras (speciāla darba grupa), par kuras secināto iespēju robežās tiks sniegta informācija. Darbs esot tehnoloģiski sarežģīts un komplicēts.
Vēlreiz jānorāda, ka Ukrainas avots nav uzskatāms par oficiālu informācijas nesēju – dažādu objektīvu apsvērumu dēļ tas nav gatavs arī publiski atklāt savu identitāti. Protams, šis apstāklis it kā “samazina” sniegto ziņu vērtību, tomēr, kā jau minēts, atsevišķi faktori ļauj ar lielu ticamības pakāpi apgalvot, ka “avota” sniegtā informācija ir maksimāli tuva patiesajiem apstākļiem.
Kontroles mehānisms nestrādā
Šobrīd nevar droši pateikt kā šī “RD Alfa mikroelektronikas departamenta” mikroshēmu sāga beigsies. Scenāriji var būt visdažākie – sākot no oficiāla apstiprinājuma visaugstākajā līmenī, un beidzot ar juridiski neapgāžamu pierādījumu iegūšanas ievilkšanos. Tomēr visskumjākais iznākums būtu tad, ja Latvijas puse izvēlētos šo iespējamo šmuci vienkārši pasalucīt zem tepiķa – tā teikt, ja jūs (ukraiņi) nevarat uzlikt galdā konkrētu mikroshēmu ar “RD Alfa” logotipu un parakstītu izcelesmes sertifikātu, tad, atvainojiet, mēs neko. Formāli esam šķīsti un gatavi turpināt sist pie krūtīm, publiski un deklaratīvi paužot savu nesatricināmo lojalitāti Ukrainai (kā to regulāri dara visdažādākā kalibra Latvijas politiķi).
Bet varbūt beidzot varētu kaut ko reālu izdarīt, lai pašu tikt izlielītā sankciju ievērošanas kontrole tiešām sāktu strādāt? Nu kaut vai tikai nosakot striktu (nevis tikai) formālu) to pašu jau daudzkārt pieminēto zvērināto revidentu atbildību par garām palaistiem šaubīgiem darījumiem, “mīklainiem“ Āzijas partneriem utt. Šobrīd likums it kā uzliek revidentiem par pienākumu ziņot par šādiem iespējamiem sankciju apiešanas riskiem, bet praksē ….? Praksē revidenti lielākoties neko neredz, nemana un nenojauš, turklāt tikai labākajā gadījumā. Sliktākajā variantā viņi saviem maksājošajiem klientiem varbūt pat palīdz “uzpucēt” viņu šaubīgā biznesa nelāgo un pēc Krievijas smakojošo “seju”. Bet ja kāds no malas pamana šādu aizdomīgu revidenta darbošanos, aiz viņa kā mūris nostājas Zvērinātu revidentu asociācija, kas pēc pašu veiktās” stingrās pārbaudes” nelokāmi paziņo, viss ir vislabākajā kārtībā. (Domājams, ka tā notiks arī šajā gadījumā, jo tikko kā raksta autoram kļuvis zināms, ka zvērinātā revidente Sandra Dzerele (pat neskatoties uz to, ka objektīvu apstākļu dēļ viņa šobrīd nevar pilnvērtīgi pildīt savus pienākumus) esot gatava likt savu parakstu arī zem iepriekšējā gada “RD Alfa mikroelektronikas departaments” pārskata. Ar visām tajā atrodamajiem Indijas, Honkongas utt. partneriem. Lieki teikt, ka arī šoreiz viņa neko riskantu šajos darījumos nav saskatījusi.)
Bet neba jau viena revidente vai visa revidentu cunfte ir atbildīga par šo absurdo situāciju. Valsts, radot shēmu, kad revidentam tiek uzlikts par pienākumu būtībā ziņot par klientu, kurš viņam maksā, jau saknē ir izviedojusi sistēmu, kas, visticamāk, nestrādās. Un nestrādā arī. Atliek vien potenciālam sankciju apgājējam atrast kādu “neitrālu” partneri un rullēt tālāk – gada pārskatu “sietā” nekas neaizķersies, neviens nekur neko neziņos, un visi būs apmierināti un laimīgi. Izņemot, protams, ukraiņus. (Kuru vidū, diemžēl arī atrodas tādi, kuri dažādu iemslu dēļ ir gatavi kļūt par stapniekiem darījumos ar agresorvalsti. Bet tas ir cits stāsts, pie kura darbs vēl turpinās.)
P.S. Raksta tapšanas laikā no Ukrainas tika saņemta papildu ziņa – krievu mīnās atrastas mikroshēmas specifisks numurs (marķējums). Šī informācija tālāk tika nodota Valsts drošības dienestam. No VDD puses šajā sakara pagaidām nekāds komentārs nav saņemts.
