Krievu mediju klaji meli: Ukrainas uzbrukumi, genocīds pret krieviem un apšaudes 69
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā nekāda dezinformācija vairs nepārliecinās pasauli, ka tā ir Ukraina, kas vēlējusies karu, un Krievija tikai bijusi spiesta “pēc “Donbasa tautas republiku” lūguma sākt īpašo militāro operāciju Donbasā”.
Ceturtdienas rītā Ukrainas pilsētās un to pievārtēs jau dārdēja raķešu sprādzieni, tikmēr Krievijas Aizsardzības ministrija turpināja sludināt, ka “Krievijas bruņotie spēki neizdara nekādus raķešu, aviācijas vai artilērijas triecienus pa Ukrainas pilsētām”, kaut apšaudes notika vietās, kas ir biezi apdzīvotas, un bija jau neapstrīdamas liecības par civiliedzīvotāju upuriem.
Īsi pirms agresijas pret Ukrainu vērstās viltus ziņas šajās dienās ripoja kā no konveijera, aizvien jaunām un jaunām parādoties burtiski pa stundām, nemaz īpaši vairs nerūpējoties, lai tās izskatītos un izklausītos kaut mazliet ticami.
“Stāsti par ukraiņu genocīdu pret krieviem, Ukrainas organizētiem sprādzieniem un apšaudēm, humanitāro krīzi Donbasā un Luhanskā. Farss, bet ļoti intensīvs,” tviterī nedēļas sākumā norādījis NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.
Tagad var sagaidīt, ka dezinformācijas plūdi sāksies attiecībā uz ukraiņu pretestību, noskaņojumu un abu pušu zaudējumiem. Prognozējami, ka varbūt pat parādīsies vēstījumi par jūsmīgo “atbrīvotāju” sagaidīšanu un līksmību par atbrīvošanu no “prettautiskā Kijevas režīma”.
Ukraiņu “superartilērija”
Uzbrukuma priekšvakarā Ukrainas amatpersonas pat vairs necentās atspēkot katru atsevišķo apmelojumu vai amatieriskā līmenī izpildītu provokāciju, jo atzina, ka nespēja apturēt dezinformācijas ražošanu. “Ukraina nav uzbrukusi Doņeckai un Luhanskai, nav sūtījusi diversantus vai bruņumašīnas pāri robežai, nav apšaudījusi Krievijas Federācijas teritoriju vai robežpunktus, nav veikusi diversijas. Un neplāno tamlīdzīgas darbības. Pieprasu no Krievijas Federācijas nekavējoties apturēt viltusziņu fabriku,” pirmdien tviterī atzīmējis Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba.
Ministrs savā paziņojumā pieminējis groteskākās pēdējo pirmskara dienu provokācijas, kurām propagandisti līdzās vēstījumam sagatavoja arī attiecīgus videosižetus – it kā Krievijas robežsardzes objekta apšaudīšanu Krievijas Rostovas apgabalā un “piecu ukraiņu diversantu”, kā arī “divu ukraiņu kājnieku kaujas mašīnu iznīcināšanu” šajā pašā Krievijas reģionā.
Pirmajā gadījumā Krievijas mediji izplatīja Krievijas Federālajā drošības dienestā (FDD) tapušu vēstījumu, ka pirmdienas rītā no Ukrainas izšauts šāviņš iznīcinājis Krievijas robežsargu posteņa ēku 150 metru attālumā no Ukrainas robežas. Neviens cilvēks neesot cietis. Bet tas, kas tika demonstrēts videokadros, pēc interneta komentāriem spriežot, izraisīja mulsumu un uzjautrināšanos pašā Krievijā, kaut netrūkst arī urrāpatriotiska stila prasību “noslaucīt banderiešus no zemes virsas”.
Proti, par ukraiņu sašautu robežsardzes posteni tika uzdots burtiski kokos un krūmos un dažādos lūžņos ieaudzis pusizārdīts šķūnītis nekurienes vidū, kur pie tādām kā sētas paliekām piestiprināts mazs Krievijas karodziņš. Tam līdzās nav nekādas robežpunktam nepieciešamās infrastruktūras. Drīzāk aina atgādina izdemolētu ģimenes dārziņu.
“Ja tas patiešām bija robežpunkts, kas darbojās, tad pat ir kauns, ka mūsu robežsargiem ir tādi dienesta apstākļi. Un arī precizitāte pārsteidz. No Ukrainas ielidojušais šāviņš trāpījis tieši būvei – ne pāri un ne garām. Ja tā ir taisnība, tad ukraiņu artilēristi ir ļoti bīstami,” ierakstījis kāds propagandas vietnes “RIA Novosti” lasītājs.
Citi brīnījās, ka eventuālais šāviņš eksplodējot, salauzījis tikai būdu, bet kociņi, kuros tā ieaugusi, palikuši neskarti. Norādīts arī uz to, ka sektors pie Krievijas Rostovas apgabala Ščerbakovas ciema, pie kura it kā notika incidents, nemaz nerobežojas ar ukraiņu kontrolēto teritoriju, bet ir “Doņeckas tautas republikas” (DTR) pārziņā; ukraiņu artilērija to nemaz nevarētu aizsniegt.
Apšaubāmie diversanti
Runas par Krievijas robežpunkta “apšaudi” vēl nebija norimušas, kad Krievijas Dienvidu kara apgabala preses dienests jau piedāvāja nākamo stāstu – kara apgabala karaspēka daļas sadarbībā ar FDD sagrāvušas Ukrainas sūtītu “izlūku-diversantu” grupu.
Pieci “diversanti” esot nogalināti, viens sagūstīts, turklāt sašautas arī divas ukraiņu kājnieku atbalsta kaujas mašīnas. Krievijas militārpersonu vidū zaudējumu neesot. Līdzīgi iepriekšējam piemēram, arī te atradās attiecīgs videomateriāls, ko pārņēma centrālās ziņu aģentūras “TASS” un “RIA Novosti”, pēc tam visi pārējie. Ukrainas dienesti par tādām “ziņām” vien raustīja plecus. Arī Krievijas interneta lietotājiem, protams, ne visiem, radās aizrādījumi par, maigi sakot, nepārliecinošo vēstījumu. Pirmkārt, Rostovas apgabala Mitjakinskas ciems, pie kura it kā noticis “robežpārejas mēģinājums”, atkal jau atrodas iepretī separātistu kontrolētajai teritorijai. Līdz ar to ukraiņu ierašanās caur to, lai ielauztos Krievijā, neizklausījās ticama.
“Tad jau sanāk, ka no Luhanskas drīzāk. Ja jau tas ir Rostovas apgabals. Ir nu gan komiķi,” atzīmējis kāds lasītājs. Tas bija kārtējais teātris, uz ko norāda arī kadri ar it kā sašautajām un degošajām “ukraiņu” bruņumašīnām. No sižeta nav skaidrs, cik to ir, jo uzņemšana notiek no dažādiem rakursiem, fragmentāri un skatu aizsedz priedītes. Par piederību Ukrainas armijai neliecināja nekas.
Zinātāji drīz vien noteica, ka mežiņā izliktas un deg tādas modifikācijas kājnieku kaujas mašīnas, kādu ukraiņu rīcībā nemaz nav. Vide ar kāpurķēžu izbraukātajām baltajām smiltīm vairāk atgādināja poligonu. Lieki teikt, ka propagandisti nedemonstrēja ne “ukraiņu diversantu” līķus, ne “gūstekni”. Tas pats attiecas arī uz ne tik izvērstajiem uzbrukuma ievada stāstiem par Doņeckas stacijā notvertu “ukraiņu diversantu”, terora akta mēģinājumu baznīcā Krimā, Luhanskas trolejbusu depo spridzināšanu vai ukraiņu apšaudēs bojāgājušiem civiliedzīvotājiem – izņemot kailu apgalvojumu, nebija nekā, kas šos vēstījumus padarītu ticamus. Noticot propagandai, varētu rasties iespaids, ka viss separātistu Donbass burtiski mudžējis no “ukraiņu diversantiem”, kas spridzina pa labi un pa kreisi.
Ne viens vien analītiķis kā Rietumos, tā pašā Krievijā norādījis, ka ir pilnīgs absurds kaut teorētiski pieņemt, ka ukraiņi Krievijas provocēšanai būtu nez kādēļ izvēlējušies tieši brīdi, kad pie Ukrainas robežām “uz mācībām” savilkts ap 150 tūkstošu liels, tehniskā ziņā pārāks Krievijas karaspēks. Tāda rīcība līdzinātos pašnāvībai.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
