Foto – LETA

“Krievu kopienā” sākas Kravcova ēra
 11

Sestdien Maskavas namā notikušajā “Latvijas krievu kopsapulcē” tieši valodas referenduma rezultāti – par krievu kā valsts valodu balsojušie gandrīz trīssimt tūkstoši – tika minēti kā ievērojamākais šīs sabiedriskās organizācijas panākums pēdējo divu gadu laikā.

Reklāma
Reklāma
“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Lasīt citas ziņas

Vjačeslava Altuhova vadītā sabiedriskā organizācija “Latvijas krievu kopiena” (LKK) bija to vidū, kas ļoti aktīvi mudināja parakstīties par valodas referenduma rīkošanu un pēc tam aģitēja balsot par krievu valodu kā valsts valodu. To akcentēja gan V. Altuhovs, gan citi kopsapulces dalībnieki, uzsverot, ka tikšot sperti tālāki soļi, lai krievu valoda iegūtu tai “atbilstīgu statusu”, jo esot vairākas plauk­stošas Eiropas valstis, kur ir vairākas oficiālās valodas. V. Altuhovs spriedelēja – ja krievu valodai ļautu brīvi funkcionēt Latvijā visās jomās, “tas nomierinātu sabiedrību”. Viņš dusmojās, ka par eiro ieviešanu netiekot dota informācija krievu valodā. Te notiekot cīņa pret krieviem.

Arī ekonomists un Krievijas “tautiešu” ideologs Aleksandrs Gapoņenko kavējās atmiņās par valodas referendumu. Kā pašreizēju problēmu tautiešu saliedēšanai viņš minēja greizsirdīgo sāncensību starp organizācijām.

CITI ŠOBRĪD LASA

V. Altuhovs sūrojās, ka viņa organizāciju neatbalstot bagātie ļaudis no Krievijas un ka bijis kauns lūgt atbalstu šā saieta rīkošanai Krievijas vēstniecībai, lai apmaksā zāles īri. Organizācijā esot vairāki tūkstoši biedru, bet biedru naudas maksājot neregulāri. LKK gada ieņēmumi – vien 668 lati, un pastāvīgi tās rīcībā ir pieticīgas telpas – uzņēmēja Žuravļova atvēlētā istaba Brīvības ielā. Kad šis uzņēmējs savu biznesu pārcelšot uz Baltkrieviju, nebūšot vairs arī tās istabiņas.

V. Altuhovs veselības stāvokļa dēļ no turpmākas LKK vadības atteicās. Vienojušies, ka organizācijai vajadzīgi jauni spēki un resursi, ar 43 balsīm “par”, astoņiem balsojot “pret” un deviņiem atturoties, kopsapulces dalībnieki par jauno līderi ievēlēja “Liepājas krievu kopienas” vadītāju Valēriju Kravcovu. Viņš dižojās, ka “Liepājas krievu kopienai” 600 lati esot četru dienu apgrozījums. Viņam esot pieredze, kā iesaistīt uzņēmējus, un pieminēja Zaharjina vārdu (Sergejs Zaharjins – viens no lielākajiem “Liepājas metalurga” akcionāriem; V. Kravcovs ” LM” strādājis no 1988. līdz 1998. gadam).

LKK saietā Liepājas krievu kopienas līderis sacīja, ka viņa “vājās vietas” esot (liekais) svars un latviešu valoda. Valodas apliecību gan esot ieguvis, bet šo prasmi nedemonstrēšot.

Starp citu, V. Kravcovs un cita “Latvijas krievu kopienas” aktīviste Nataļja Čehova bija lūguši Satver­smes tiesu izvērtēt Ministru kabineta noteikumus, kas noteic prasības attiecībā uz valsts valodas prasmes līmeni, paredzot, ka pašvaldības domes deputāta latviešu valodas prasmei jābūt C līmeņa pirmajā pakāpē. Šomēnes tapa zināms, ka Satversmes tiesas spriedums ir V. Kravcovam un N. Čehovai nelabvēlīgs, un ka visiem pašvaldības deputātiem valsts valoda jāprot C 1 līmenī; tas ir – ļoti labi.

Kopsapulcē V. Kravcovs solīja gādāt par jauniešu iesaisti organizācijā un par to, lai LKK kopienai būtu gan interneta lappuse, gan avīze.

V. Kravcovs novembra sākumā apturēja savu darbību “Saskaņas centrā”. LKK saietā viņš solīja sadarboties ar visām partijām, kam tuvas krievu intereses, uzsverot, ka Liepājā kopiena draudzējas gan ar “PCTVL”, gan “Saskaņas centru”, gan Osipova partiju.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.