Krievu jaunieši negrib mirt Ukrainā 2
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Krievijai iestiegot tās izraisītajā karā pret Ukrainu, mazinās sabiedrības atbalsts prezidenta Vladimira Putina avantūrai. Tas vērojams pat Kremļa pilnībā kontrolētajā valsts televīzijā.
Kara pirmajās dienās Kremļa propagandisti solīja ātru uzvaru, bet tagad viņi spiesti publiski atzīt, ka tiekot apsvērta iespēja lūgt palīdzību no tādām starptautiski izolētām valstīm kā Irāna un Ziemeļkoreja. Krievija ir iesaistīta sarunās ar Irānu par militāro dronu iepirkumu, jo Krievijas arsenālā trūkst bezpilota lidaparātu.
Speciālā militārā operācija esot Krievijas Rubikona
Krievijas televīzijā izskanējis, ka Putinam pietuvinātais uzņēmējs Jevgeņijs Prigožins, kas saistīts ar algotņu grupējumu “Wagner”, esot personīgi apmeklējis vairākus Krievijas cietumus, vervējot ieslodzītos pievienoties Krievijas spēkiem Ukrainā.
Krievijas televīzijas raidījumu vadītājs Igors Korotčenko paziņojis, ka aptuveni 100 000 Ziemeļkorejas karavīru esot gatavi piedalīties konfliktā Krievijas pusē.
Viņi varētu tikt iesaistīti arī Krievijas sagrauto un okupēto Ukrainas pilsētu atjaunošanā. Krievijas pilsoņiem nevēloties doties karā pret Ukrainu, valsts medijos tiek aktīvi apspriesta ārzemju algotņu legalizācija.
Tādiem Kremļa propagandistiem kā Vladimirs Solovjovs, kuru Krievijas prezidents Putins divkārt apbalvojis par “nopelniem Tēvzemes labā”, nākas atzīt, ka Krievijas iedzīvotāji nealkst doties Putina karā.
Pagājušajā nedēļā raidījumā “Vakars ar Vladimiru Solovjovu” tā vadītājs žēlojās: “Mani kaitina, ka mūsu sabiedrība nesaprot, ka pašlaik ir izšķirošs brīdis.
Mēs vai nu pieceļamies, saņemam spēkus un iekļūstam jaunā līmenī, vai vienkārši beidzam pastāvēt.” Viņam piekrita raidījuma viesis, politologs Aleksandrs Kamkins, kurš ierosināja, ka Krievijā jāveic “speciāla operācija kultūras jomā”.
Kremļa centieni stingri kontrolēt publiski izplatīto informāciju nav spējuši ierobežot pieeju ārējiem avotiem, vairojot spriedzi sabiedrībā.
Cita Solovjova raidījuma viešņa, savulaik ASV notiesātā Kremļa aģente Marija Butina pat ierosinājusi piespriest cietumsodu vecākiem, kuru bērni lieto iekārtas, lai piekļūtu ārzemju medijiem.
Raidījuma vadītājs neslēpa vilšanos par jaunās paaudzes negribīgo iesaistīšanos Putina karā. Viņaprāt, “cilvēki, kas plāno pievienoties (armijai), galvenokārt ir mana vecuma (pusmūža), daži ir nedaudz jaunāki…
Tā ir paaudze, kas uzauga, skatoties padomju filmas, lasot padomju literatūru un apgūstot tās vērtības. Bet pavisam jaunie cilvēki, ar kuriem es runāju, viņi ģībst jau tad, kad ir sagriezuši pirkstu – un šajā apstāklī saskata savas demokrātiskās vērtības…
Speciālā militārā operācija ir mūsu Rubikona,” uzsver Solovjovs, piebilstot, ka “daudzi šeit to vēl nav aptvēruši”.
Atgādina cara laika armijas statūtus
Rakstnieks Zahars Priļepins, kuru izziņojis meklēšanā Ukrainas Drošības dienests par piedalīšanos teroristiskas organizācijas darbībā, jo viņš saistīts ar Krievijas veiktajiem kara noziegumiem Ukrainā, paziņojis: “Mums patiešām vajadzīgi brīvprātīgie, mēs to neslēpjam. Mums jāaizvieto no ierindas izsistais personāls. Pagaidām nāves tēma ir noklusēta. Bojāejas tēma ir apcirpta.
Sabiedrībā, kuras motivācija ir komforts, nav pieņemts runāt par nāvi.
Tiek sagaidīts, ka katram jādodas karā, jāuzvar un jāatgriežas dzīvam. Vēl labāk ir, ja izdodas neiet karā. Atgādināšu, ka impēriskās armijas statūtos bija skaidri teikts: ja jums ir trīs pretinieki, ejiet cīņā, uzbrūciet un nogaliniet visus trīs. Ja pretinieku ir desmit, tad aizstāvieties. Ja nāve ir klāt, tad mirstiet.
Tas rakstīts ļoti skaidri: “Karavīr, nāve ir daļa no jūsu darba. Tā ir daļa no jūsu pienākuma un jūsu līguma ar valdību.” Tāda pati nostāja bija (Josifam) Staļinam, kurš bija mācījies pareizticīgo kristiešu skolā,” atgādina Priļepins.
Viņš bažījas, ka vispārējas mobilizācijas gadījumā jaunākā paaudze varētu bēgt uz kaimiņvalstīm, lai izvairītos no piedalīšanās karā.
“Valdība uzskata, ka Krievijā vienmēr atradīsies miljons cilvēku, kas gatavi doties karot. Par pārējiem valsts iedzīvotājiem mēs cenšamies nedomāt,” atzīmē Priļepins.
Etniskajiem krieviem esot papildu “krievu hromosoma”
Solovjovs uzskata, ka ir jāmaina noteikumi par iesaucamo aizsardzību no piedalīšanās karadarbībā. “Krievijā ir 150 miljoni cilvēku. Cik daudzi no viņiem karo Donbasā?”, viņš jautā.
Kremļa ideologs ierosinājis izvērst vēl plašāku valdības finansētu propagandas kampaņu, filmās un dziesmās slavinot Krievijas tā dēvētās “speciālās operācijas” dalībniekus.
Kremļa trubadūriem apzinoties, ka vairākums pasaules valstu nav Krievijas pusē tās izraisītajā karā pret Ukrainu, viņi mēģina neņemt vērā kritiskās balsis.
Solovjova domubiedrs politologs Sergejs Mihejevs paziņojis: “Pasaule var iet ratā… Mums nevienam nekas nav jāpiedāvā. Mēs esam īpaši, mums pašiem jāspēj piecelties.” Solovjovs viņam piebalsojis: “Mēs esam Noasa šķirsts. Pirmām kārtām un visvairāk, mums jāglābj pašiem sevi. Sevi!”
Londonas universitātes koledžas politisko zinātņu doktors Vladimirs Pastuhovs, būdams brīvs no Kremļa cenzūras žņaugiem, ironizē par Kremļa ideologu centieniem izcelt krievu nāciju kā unikālu subjektu, kam neesot līdzīgu cilvēces vēsturē.
Krievijas galma ideologs Vladimirs Medinskis pat aizrunājies tik tālu, ka atklājis, ka etniskajiem krieviem esot papildu “krievu hromosoma”. Viņa murgainās teorijas pamatā ir tēze, ka tikai krievu nācija esot spējīga izveidot pilnvērtīgu suverēnu valsti. Vairākumam citu nāciju, Kremļa ieskatā, šādas spējas neesot, tāpēc tās esot tikai ASV pakalpiņi ar ierobežotu suverenitāti.
Īpaši nepilvērtīga no šī viedokļa esot Ukraina, kuras valstiskums, Kremļa vērtējumā, esot mākslīgs un pastāvot tikai pateicoties ārējam atbalstam. Kremlis piešķir īpašu, mītisku nozīmi kontrolei pār Ukrainu, jo Krievijas impērijas pastāvēšana neesot iespējama, ja tās sastāvā nav Ukrainas, tāpēc Putins izvērsis Eiropas centrā asiņainu “specoperāciju”.
