Krievu jaunieši – ar un bez Georga lentītēm 26
Pie tā saucamā uzvaras pieminekļa aptaujātie jaunieši atzīst, ka 9. maijā atnākuši godināt kritušo piemiņu. Tomēr dažu izteikumos izskan Latvijas okupācijas noliegšana un atbalsts mūsdienu Krievijas politikai.
Students Juliāns saka, ka atnācis pie pieminekļa, lai godinātu kara veterānus. Pie apģērba piestiprinājis Georga lentīti, kas pēdējā laikā kļuvusi par Ukrainas prokrievisko separātistu un impēristu atpazīšanas zīmi. Tā esot viņa paša darīšana, ko spraust sev pie krūtīm. Jautāts par to, ka daudzi Latvijā 9. maiju uztver kā okupācijas režīmu nomaiņu, Juliāns saka, ka okupācijas nav bijis un Latvija pati esot parakstījusi dokumentus par iestāšanos PSRS.
Pie pieminekļa satiktajam Maksimam gan nav līdzi lentītes. Viņš ieradies gan godināt savu vectēvu, kurš karojis, gan izrādīt cieņu kritušajiem abās frontes pusēs. Par pašu 9. maiju viņš atzīst, ka sabiedrība Latvijā šajā jautājumā ir sašķēlusies: “Kāds atzīmē 9. maiju, citi atzīmē nacisma sagrāves gadadienu – 8. maiju.”
Tulks Andrejs, kurš padomju laikos dzimis Krievijā, bet neilgi pēc PSRS izjukšanas ar vecākiem pārcēlies uz Latviju, saka, ka atnācis godināt kritušo piemiņu. Viņa atbilde gan mijas ar prokremlisku Ukrainas notikumu vērtējumu: “Mums jānovērtē šī diena, jo pēc tās ir daudz kas noticis. Latvijā pie varas nav tādi cilvēki, kādi Ukrainas rietumos. Tur pie varas ir arī fašisti. Krievija attiecībā uz Ukrainu ievēro neitralitāti, kaut gan iet bojā liela daļa krievvalodīgo iedzīvotāju un arī ukraiņi.” Andreja kolēģis Igors Koņkovs uzskata, ka 9. maijs esot svētki, par kuriem var lepoties “visa pēcpadomju sabiedrība”. Par notikumiem Ukrainā viņš saka: “Ukraina parāda nespēju būt kā valsts – tai vajag vai nu federalizēties, vai kādai daļai atdalīties no tās.” Abi jaunieši gan nelieto Georga lentītes un uzskata, ka tās ir cienīgi nēsāt tikai cilvēki, kas saņēmuši apbalvojumus. Andrejs noliedz, ka Latvijā bijusi padomju okupācija, bet notikušo sauc par aneksiju un skaidro, ka pēc Latvijas nonākšanas PSRS sastāvā notikusi attīstība, jo visiem padomju pilsoņiem bijušas vienādas tiesības un valsts esot attīstījusi rūpniecību.
Tikmēr pavārs Andrejs, kuru satieku pie pieminekļa, man skaidro, ka pret Georga lentītes nēsāšanu iestājoties cilvēki, kas aizmirsuši vēsturi: “Tā ir padomju bloka vēsture, pareizā vēsture, kura tagad tiek pārrakstīta. 1940. gadā Latvija varēja nokļūt Vācijas varā, tādēļ PSRS ienāca Latvijā, lai novērstu nacismu.” Aizvainojumu pret Latvijas valsti izdzirdu no Lilijas Dementjevas, kura tērpusies svārkos un jakā ar Krievijas simboliku: “Krievijas simboliku izmantoju, jo domāju uz visiem laikiem pārcelties uz Krieviju. Man Latvijā nepatīk attieksme pret krievvalodīgajiem, kas ir slikta un pazemojoša. Neesmu pret latviešu valodu, bet mācībām krievu valodā būtu jāpaliek.” Par situāciju Ukrainā jauniete spriež tā: “Ukrainā nav Krievijas agresijas, tur ir iesaistīti amerikāņi, kā jau visur. Slikti, ka ASV Ukrainā nodarbojas ar sarīdīšanu, līdzīgi kā Irākā.”
