Krievu ielu mākslas “dauzoņas” izstāde Rīgas graustā 1
Svētdien Rīgā, pamestā graustā Maskavas iela 87, atklāta improvizēta provocējošākā krievu ielu mākslinieka Petro Wodkina izstāde.
Petro Wodkins savu pseidonīmu ņēmis no mākslinieka Kuzmas Petrova-Vodkina (1878-1939)vārda; ne viņa dzimšanas gads, ne citi biogrāfijas dati nav skaidri zināmi. Pasaulē Petro Wodkinu salīdzina ar tādiem māksliniekiem kā konceptuālisma pamatlicējs Marsels Dišamps un pazīstamais britu ielas mākslinieks Benksijs. Tomēr, atšķirībā no pēdējā, Petro Wodkins nereti strādā nevis vienatnē un slepenībā, bet arī uzaicina savos sociālās mākslas darbos piedalīties fotogrāfus, režisorus un citus radošo profesiju pārstāvjus.
Viņa zināmākie darbi ir “Mana dāvana Robertam” – milzīga paša mākslinieka zelta statuja kā “dāvana” skandalozajam Zimbabves prezidentam Robertam Mugabem. Repojot dziesmu “Mana dāvana Robertam”, kurā bija arī vārdi “Esmu slikts savai valstij, bet labs pašam sev”, Petro Wodkins izbraukāja Zimbabves galvaspilsētas Harāres ielas. Akcija beidzas, kad mākslinieks ar statuju nonāca pilsētas centrā – statuju pārņēma varas iestādes, taču viņš pats aizbēga no valsts.
Pie mākslinieka veikumiem pieder arī “Armani autiņbiksītes”, ar kurām viņam izdevās apmānīt ne tikai pasaules blogerus, bet pat tik nopietnu izdevumu kā “Die Welt”, un “Čurājošais Petro” – skulptūra, ar kuru viņš aizvietoja Briseles Čurājošo puisēnu. Petro Wodkins īstenojis arī citus izaicinošus sociālus mākslas projektus, piemēram, “Līdz nākamajam paziņojumam slēgts”, kurā viņš radīja viltotas laikmetīgās mākslas muzeju mājaslapas tieši ar šādu paziņojumu, izplatīja preses relīzes un arī aizbarikādēja muzeju ieeju.
