“Krievu hitu” apdullinātie. Kāpēc ZZS grib radio kaimiņvalsts valodā? 46
Krievu kanāliem Latvijas radio viļņos būt! Tas varbūt izklausās kā sauklis no “Saskaņas” priekšvēlēšanu programmas, bet nē – pašlaik šādu politiku Saeimā cenšas realizēt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kas sevi mīl dēvēt par nacionāli centrisku politisko spēku.
Lietas būtība ir šāda. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā ir iestrādātas normas, kas paredz pakāpeniski stiprināt latviešu valodas pozīcijas radio viļņos – no nākamā gada tām radio stacijām, kurās saskaņā ar izsniegto licenci 50% satura ir latviešu valodā, turpmāk būtu obligāti jāpāriet uz raidīšanu tikai valsts valodā. Galvenais “cietējs” no šīm izmaiņām būtu SIA “Krievu hitu radio”, kura līdzīpašnieks ir dāsns ZZS ziedotājs Ričards Zakss. Tādēļ nav īpašs pārsteigums, ka no obligātās pārejas uz latviešu valodu šo uzņēmumu cenšas pasargāt ZZS deputāts Armands Krauze. Viņš iesniedzis priekšlikumu, ka obligātā pāreja attiektos tikai uz tiem kanāliem, kur valsts valodas proporcija ir lielāka par 51 procentu.
Savu iniciatīvu deputāts cenšas pamatot ar hibrīdkara draudiem. “Šajos apstākļos, kad daudz tiek runāts par Krievijas propagandu un Maskavas kontrolēto mediju ietekmi, būtu nepareizi neraidīt krievu valodā. Pārejot uz latviešu valodu, šo kanālu līdzšinējā auditorija nokļūtu Kremļa informatīvajā ietekmē, ko nevaram nekādi kontrolēt. Ja medijs atrodas Latvijas jurisdikcijā, tad varam kontrolēt, kādus raidījumus sagatavo vai retranslē,” skaidroja Krauze. Viņš nenoliedza, ka pirms grozījumu iesniegšanas cita starpā konsultējies arī ar R. Zaksu, bet apgalvoja, ka neesot pat zinājis, ka šis uzņēmējs ir ZZS ziedotājs. “Doma ir manis paša!” uzsvēra deputāts. Līdz šim gan Krauze vairāk domājis par lauksaimniekiem nekā informatīvās telpas aizsardzību. Arī Saeimā viņš nestrādā ne Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, kuras pārraudzībā ir mediju politika, ne Aizsardzības komisijā, kas atbild par valsts drošību. Deputāts skaidro, ka ar Krievijas propagandas jautājumiem sācis strādāt jau Briselē, kur kā lauksaimnieku pārstāvis darbojies Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā. Tomēr pēc atgriešanās no Briseles un iekļūšanas Saeimā Krauze galvenokārt strādājis ar lauksaimniecības jautājumiem un nav izrādījis īpašu interesi par hibrīdkara vai propagandas tēmām. Kad Saeimā notika diskusijas par atsevišķa krievu kanāla veidošanu, lai izrādītu pretsparu Kremļa propagandai, tad ZZS pozīcija drīzāk bija piesardzīgi noraidoša – sak, tas varētu būt pārāk dārgs prieks.
Jautāts, vai nacionāla politiska spēka pārstāvjiem nebūtu vairāk jārūpējas par to, lai stiprinātu latviešu valodas prasmes un lietošanu arī mazākumtautību vidū, nevis lai stiprinātu krievu valodu radio, Krauze atbildēja: “Par to, ka skolās vairāk jāmāca latviešu valoda, es esmu nacionālās pozīcijās. Valstij jāfinansē tikai skolas latviešu valodā. Mazākumtautības savas skolas var finansēt pašas, līdzīgi kā to darīja latvieši emigrācijā.”
Šoreiz gan drīzāk runa ir par biznesu, nevis valodu, drošību vai ideoloģiju. SIA “Krievijas hitu radio” un AS “Super FM” līdzīpašnieks Ričards Zakss Zaļo un zemnieku savienībai pēdējo desmit gadu laikā ziedojis vairāk nekā 30 000 eiro. Šo politisko spēku finansiāli atbalstījuši arī citi ar “Super FM” saistīti uzņēmēji un viņu ģimenes locekļi. Piemēram, Zakss pirms 10. Saeimas vēlēšanām ar sava padēla Kārļa Rubīna starpniecību ziedojis 1400 eiro. Taču jaunietis, neapjauzdams, ka šādi starpnieka pakalpojumi ir likuma pārkāpums, par paveikto izrunājies televīzijā un KNAB licis ziedojumu atmaksāt. Lai vai kā, bet kontakti ar ZZS radio nozares uzņēmējam nesuši labumu – 2011. gadā “Super FM” uzvarēja Lauku atbalsta dienesta konkursā, iegūstot tiesības par vairāk nekā 500 000 eiro reklamēt dzērveņu labvēlīgo ietekmi uz veselību. Lauku atbalsta dienestu pārrauga ZZS kontrolētā Zemkopības ministrija.
“Problēma Latvijas radio nozarē ir daudz dziļāka nekā Krauzes apšaubāmi pamatotie grozījumi,” uzskata Latvijas Raidorganizāciju asociācijas (LRA) izpilddirektore Gunta Līdaka. “NEPLP nav skaidras stratēģiskas pozīcijas par to, kā attīstīt radio tirgu. No vienas puses, tiek apgalvots, ka pakāpeniski jāvirzās uz latviešu valodas stiprināšanu. Taču tajā pašā laikā padome atļauj radio “Skonto” veidot programmu krievu valodā. Un ir gluži saprotama citu komercradio neapmierinātība ar to, ka vienam spēlētājam tiek radīti kādi īpaši labvēlīgi noteikumi. Būtībā šobrīd radio biznesā izveidojusies tāda situācija, ka labāk veiksies tam tirgus dalībniekam, kuram ir spēcīgāka politiskā aizmugure. Tas tikai pastiprina savstarpējos konfliktus,” skaidroja Līdaka.
Krauzes iesniegtie priekšlikumi parīt vēl būs jāvērtē Saeimai, lemjot galīgajā lasījumā par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumiem. Tiem ir atbalsts ZZS un “Saskaņas” rindās, bet pārējās manis aptaujātās frakcijas ir skeptiski noskaņotas. Vienlaikus gan politiķi atzīst, ka īsti pareizi nav arī vienkārši piespiest tos radio, kur valodas lietojums dalās 50 pret 50, pāriet uz latviešu valodu. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (NA) uzskata, ka pareizākais risinājums būtu iet pavisam citā virzienā – stimulēt Latvijas krieviski raidošos kanālus vairāk veidot vietējo saturu, nevis retranslēt raidījumus no Krievijas.
