12
Krievu bērnudārzos saturu neaprobē
Projekta pārstāvji bieži uzsver, ka jaunais saturs jau tiek izmēģināts tā sauktajās pilotskolās, tostarp bērnudārzos. Arī mazākumtautību bērnudārziem būtu jāizmēģina gan jaunā valodu apguves programma, gan vides pielāgošana, jāmeklē veidi, ka labāk sagatavot bērnus skolai un iemācīt viņiem latviešu valoda.
Taču no visām pirmsskolas izglītības iestādēm, kas piedalās jaunā satura aprobācijā, neviena nav tā sauktais krievu bērnudārzs. Pārsteidzoši arī, ka pilotprojektā iesaistīts tikai viens Rīgas bērnudārzs un tas pats ir latviešu, kaut galvaspilsētā ir visvairāk mazākumtautību bērnudārzu. No citām pašvaldībām pilotprojektam pieteikti samērā daudz divu plūsmu bērnudārzi, kuros ir gan latviešu, gan arī krievu bērnu grupiņas. Taču vide šajos bērnudārzos salīdzinājumā ar krievu pirmsskolām jau tagad ir latviskāks, līdz ar to šos bērnudārzus pārmaiņas varētu skart mazāk un līdz ar to aprobēt tieši latviešu valodas ziņā īsti nav ko.
Latviešu valodu dzird ik dienas
Viens no šādiem divplūsmu bērnudārziem ir “Saulīte” Ozolnieku novada Ānē. Šajā apdzīvotajā vietā padomju gados atvērta ķieģeļu rūpnīca, uz kuru strādāt atbrauca daudz cittautiešu. Tāpēc arī vide ciematā ir salīdzinoši krieviska. Kopumā šo pirmsskolas izglītības iestādi apmeklē 165 mazuļi: ir gan latviešu, gan arī krievu izglītības programmas, gan arī speciālās izglītības programmas bērniem ar valodas un jauktiem attīstības, kā arī veselības traucējumiem.
Mazuļi bērnudārzu apmeklē jau no pusotra gada vecuma un jau tad pamazām, ikdienas situācijās, sāk mācīties latviešu valodu. Atsevišķu rotaļnodarbību latviešu valodā nav, taču bērnus latviski aicina pusdienās, rosina paņemt krūzīti utt. Protams, ja mazais nesaprot, audzinātāja vai auklīte iztulko teikto arī bērna dzimtajā valodā. Tā viena no auklītēm – Emīlija Kostrova – atzīst: “Kad bērns tikko atnāk uz bērnudārzu, viņam jau tā ir stress, tāpēc nevaram ar viņu runāt valodā, kuru bērns nesaprot.”
Tomēr visas dienas garumā bērns ir latviskā vidē, jo te valda nerakstīts likums: darbinieki savā starpā sarunājas latviski, uzsver bērnudārza vadītāja Inese Jumīte. Turklāt tā ir sagadījies, ka grupās, kurās strādā audzinātājas cittautietes, otra audzinātāja vai arī auklīte ir latviete.
Kad bērni sasniedz četru gadu vecumu, ģimenei jāizlemj, vai pēc pirmsskolas iestādes pabeigšanas bērns dosies uz latviešu vai krievu skolu vai arī latviešu vai krievu plūsmā, jo netālā Teteles pamatskola piedāvā tās abas. Ja vecāki nolēmuši, ka atvase skolā mācīsies latviski, turpmāk bērns tiek sagatavots latviešu skolai. Taču arī liela daļa to bērnu, kurus sagatavo mācībām krieviski, pēc bērnudārza pabeigšanas māk latviski lasīt un rakstīt. Līdz ar to skolā latviešu valodas stundās viņi var pildīt augstāka līmeņa uzdevumus. Teteles pamatskola, ņemot vērā bērnu valsts valodas zināšanas, attiecīgi kāpina savas prasības. “Sākumā bērni latviešu valodu klausās, vārdiņi sakrājas un nosēžas zemapziņā. Pēc tam rosinām valodu lietot un sešu, septiņu gadu bērni jau var runāt ikdienas situācijās,” stāsta I. Jumīte.
Mazākumtautību grupās uz bērnu skapīšiem viņu vārds rakstīts gan latviešu, gan krievu valodās. Audzinātāja Irina Kuzņecova stāsta, ka, kaut arī latviešu un krievu alfabēts ir tik atšķirīgs, bērni raiti iemācās abus. Arī tas notiek rotaļu veidā, piemēram, salīdzinot latviešu un krievu valodas burtus. Audzinātāja sarunās ar bērniem runā latviešu un krievu valodās, ņemot vērā bērnu spējas. Nav novērots, ka tāpēc mazajiem juktu valodas.
Grupā plakāti un mācību materiāli arī ir abās valodās. Informācija vecākiem izvietota tikai latviešu valodā.
Visi bērnudārza svētki – izlaidumi, Ziemassvētku un citi gadskārtu pasākumi – notiek latviski. Tāpat latviski runā vecāku sapulcēs, kaut, ja kāds ko nesaprot, iztulko krieviski.
Bērnu vecāki lielākoties saprotoši uztver bērnudārzā valdošo “latvisko” kārtību. Tomēr ne visi vecāki paši grib vai var runāt latviski. Vadītāja neslēpj, ka pašai, vadot šo iestādi, krievu valodas prasmes uzlabojušās.
Piedaloties jaunā izglītības satura aprobācijā, latviešu valodas prasmju uzlabošanai varētu noderēt bērnudārznieku viesošanās citās grupiņās. Tādējādi krievvalodīgo grupu bērniņu dosies uz latviešu grupu, lai kopā veiktu, piemēram, kādu eksperimentu. Savukārt latviešu bērni viesosies krievu grupiņās. Sarunājoties bērni mācīsies latviešu valodu.
Citas pārmaiņas saistībā ar jaunā satura aprobāciju ir šādas: grupiņās izveidoti atsevišķi interešu centri dažādu zinību apgūšanai. Līdz ar iesaisti aprobācijā šīs pirmsskolas pedagogi tagad strādā 40 stundu darba nedēļu (parasti pirmsskolas pedagogu slodze ir 30 stundas nedēļā – I. K.), lai rīta cēlienā grupā būtu divi pedagogi un katram varētu pievērst lielāku uzmanību un bērnus varētu dalīt grupās. Par to, lai varētu samaksāt pedagogiem par šīm papildu stundām, gādājusi pašvaldība. Pedagogi vairāk sadarbojas savā starpā, apspriež savu pieredzi, lai nebūtu jākāpj uz tā paša grābekļa, uz kura kolēģi jau kāpuši. Jaunā satura 1. klases mācību vielu, kas paredzēta sešgadniekiem, bērnudārzs šobrīd neaprobē.
