Krieviņa negaidītais atlūgums – trīs versijas 16
Mārtiņš Krieviņš no šodienas pametis Valsts kancelejas (VK) direktora amatu, līdz jauna vadītāja atrašanai šos pienākumus veiks VK direktora vietniece juridiskajos jautājumos Inese Gailīte.
Krieviņa pēkšņais lēmums daudzus atstājis izbrīnītus, jo vēl pirms pāris nedēļām kancelejas vadītājs enerģijas pilns klāstīja savu “deviņu punktu plānu” valsts civildienesta reformām. Ne bijušais VK direktors, ne valdības vadītājs Māris Kučinskis (ZZS) par aiziešanas iemesliem sīkākus komentārus pagaidām nesniedz, vien informē, ka amata pamešana notikusi “pēc abpusējas vienošanās”. Tikmēr varas gaiteņos neoficiāli izskanējušas pat vairākas versijas.
KNAB priekšnieka meklējumi. Saskaņā ar likumu VK direktors vada konkursa komisiju, kas izvērtē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amata kandidātus. Iepriekšējā KNAB vadītāja Jaroslava Streļčenoka pilnvaras beidzās pagājušā gada novembrī, bet Krieviņa vadītā komisija toreiz jau pirmajā kārtā noraidīja visus pretendentus uz šo amatu. Tostarp arī atkārtoti kandidējušo Streļčenoku, kuram esot politiskā aizmugure ZZS rindās. Arī premjers Kučinskis toreiz neslēpa savu vilšanos par neveiksmīgo konkursu, kā arī atklāti kritizēja Krieviņa vadīto komisiju, kas esot tikai “vilkusi ķeksīšus” pie formāliem kritērijiem, bet nav vērtējusi kandidātu kompetences. Šā gada marta sākumā valdība izsludināja jaunu konkursu un pretendenti var pieteikties līdz mēneša beigām. Konkursa komisijas vadīšanu pārņems VK direktora pienākumu izpildītāja Inese Gailīte.
Vēlme pēc jauniem izaicnājumiem. “Viņš bija kā Antiņš, kuram ir daudz labu un progresīvu domu, bet Latvijā trūka sabiedroto to realizēšanā. Nespējot sasniegt mērķus, viņam zūd motivācija tāpat kā citiem ideālisma pārņemtiem ierēdņiem. It sevišķi, ja viņa prasmes un zināšanas tiek augstu vērtētas ārzemēs,” vērtēja kāda valsts civildienesta darbiniece. Pirms kļūšanas par VK direktoru Krieviņš bija Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) vecākais padomnieks stratēģijas, reformas un politikas veidošanas jautājumos. Arī VK vadīšanas laikā viņš ar premjera atļauju turpināja savienot amatus, paralēli darbojoties OECD kā eksperts. Zīmīgi, ka pirms paziņojuma par amata pamešanu Krieviņš bija devies divu nedēļu atvaļinājumā. Vēl pirms tam viņš iepazīstināja amatpersonas un sabiedrību ar savu “deviņu punktu plānu” valsts civildienesta reformām. Zinātāji pieļauj, ka civildienesta galva tā rīkojies apzināti, lai pavērotu politiķu un ierēdņu reakciju un varētu pieņemt lēmumu par jauniem izaicinājumiem.
Dāmu atriebība. Par VK direktoru Krieviņš kļuva 2015. gada augustā, vēl Laimdotas Straujumas valdības laikā. Pēc stāšanās amatā viņš kā vienu no saviem uzdevumiem minēja spēcīgas komandas izveidošanu, neizslēdzot arī darbinieku nomaiņu kancelejā. Drīz pēc tam amatus VK atstāja Komunikācijas departamenta direktore Laine Kučinska un VK direktora vietniece Eva Upīte. Oficiāli gan toreiz tika skaidrots, ka dāmas amatus pametušas pēc pašu vēlēšanās. Pēc Straujumas demisijas 2016. gada februārī tika apstiprināta Māra Kučinska valdība un E. Upīte kļuva par premjera padomnieci juridiskajos jautājumos. Savukārt L. Kučinska ir valdības vadītāja pašreizējā dzīvesbiedre. “Nu ļoti neveiksmīgi sanāca. Ir lietas, ko daži cilvēki nepiedod. Sliktāks fons veiksmīgai sadarbībai ar premjeru būtu grūti iedomājams,” vērtēja kāds augsta līmeņa valsts pārvaldes darbinieks.
