Krieviju pēc kara gaida sabrukums: eksperts nosauc divas problēmas, ar ko saskarsies Putins 0
Krievijas līderis Vladimirs Putins bieži lielās ar savas valsts ekonomisko izturību, neskatoties uz valstij noteiktajām sankcijām. Lai gan IKP kritums 2022. gadā bija 1,2%, turpmākajos gados tas atkal pieauga, radot šķietamu stabilitāti. Taču, kā raksta “Reuters” apskatnieks Pjērs Briansons šī izaugsme balstās uz pārkarsētu kara ekonomiku, un jebkāds mēģinājums atgriezties normālā režīmā var izraisīt smagu ekonomisko krīzi.
Turklāt pat gadījumā, ja starp Ukrainu un Krieviju tomēr tiktu panākts pamiers, tas, visticamāk, neizraisītu būtiskas pārmaiņas Krievijas ekonomikā, kas šobrīd ir ļoti orientēta uz militāriem izdevumiem.
Militārie izdevumi un kredītu bums
Oficiāli Krievijas militārie izdevumi veido 8% no IKP un 40% no valsts budžeta, taču šie dati neaptver visus ar aizsardzību saistītos tēriņus.
Eksperti uzskata, ka pat pēc kara beigām šie izdevumi būtiski nesamazināsies, ja Putins uzskatīs uguns pārtraukšanu par pagaidu soli vai izmantos pamieru resursu uzkrāšanai turpmākiem uzbrukumiem Austrumeiropai.
“Tomēr, mēģinot atjaunot ekonomiku, Putins saskarsies ar divām problēmām. Pirmā ir saistīta ar gadiem ilgušo lielo banku kreditēšanas uzplaukumu,” viņš norāda.
Piemēram, Krievijā korporatīvie aizdevumi pieauga par 18% gan 2023., gan 2024. gadā, neskatoties uz to, ka Centrālās bankas pamatlikme šobrīd ir 21% – teorētiski tai vajadzēja apturēt šādu kreditēšanas bumu.
Tomēr kopš 2022. gada likums uzliek bankām par pienākumu finansēt aizsardzības nozares uzņēmumus ar subsidētām likmēm.
Līdzīgas privilēģijas tika piešķirtas arī lauksaimniecības un būvniecības uzņēmumiem, kā arī daļai hipotekāro kredītņēmēju.
Šobrīd atvieglotie kredīti veido aptuveni 16% no visu Krievijas banku aizdevumu portfeļa, ziņo Krievijas centrālā banka. Ja aizsardzības izdevumi samazināsies un ekonomikas izaugsme palēnināsies, tas varētu novest pie pēckara maksātnespējas vilni.
Demogrāfiskā krīze un darbaspēka trūkums
Otra problēma, ar ko Putins saskarsies, cenšoties samazināt Krievijas ekonomikas militarizāciju, ir demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās.
Krievijā hronisks darbaspēka trūkums būtiski ietekmē ekonomiku, un tieši tas izskaidro ļoti zemo bezdarba līmeni – aptuveni 2%.
Civilā rūpniecība strādā tikai ar 80% jaudu darbaspēka deficīta dēļ, un valstī 1,6 miljoni darbavietu paliek neaizpildītas. Pēc Krievijas aprēķiniem, līdz 2030. gadam darbaspēka trūkums varētu sasniegt no 2 līdz 4 miljoniem cilvēku.
Teorētiski karadarbības apturēšana un karavīru atgriešanās mājās varētu mazināt šo problēmu, taču Krievijas darbaspēks ik gadu samazinās par aptuveni 1 miljonu vīriešu, galvenokārt sliktās demogrāfiskās situācijas dēļ.
Turklāt apmēram 600 000 demobilizēto karavīru būs grūtības atrast darbu, jo viņi pārsvarā nāk no Krievijas nabadzīgākajiem reģioniem un viņiem trūkst nepieciešamo prasmju civilajā ekonomikā.
Armija, inflācija un valsts tēriņi
Armijas samazināšana palīdzētu Krievijas centrālajai bankai cīņā ar inflāciju. Cenu kāpumu daļēji veicinājušas dāsnās valdības kompensācijas līgumkaravīriem, ieskaitot prēmijas par iesaukšanu un arvien lielākus finansiālos stimulus brīvprātīgajiem, kuru skaits samazinās.
Saskaņā ar Karnegī centra ekspertes Aleksandras Prokopenko aprēķiniem Krievija ir iztērējusi no 16 līdz 23 miljardiem dolāru, lai piesaistītu un uzturētu jaunus karavīrus. Šī summa ietver arī kompensācijas ievainotajiem un kritušo ģimenēm.
Taču Putins nav gatavs samazināt savu armiju.
2023. gada septembrī viņš deva rīkojumu palielināt armiju līdz 1,5 miljoniem regulārās armijas karavīru, lai padarītu to par otru lielāko armiju pasaulē aiz Ķīnas.
Un pat tad, kad Krievija pārtrauks aktīvu karadarbību, tai būs jāturpina uzturēt militārie rūpniecības uzņēmumi, lai atjaunotu zaudētos resursus un tehniku, ko tā zaudēja Ukrainā, secina autors.
