Putins grib valdīt ilgāk nekā Staļins 0
Nedēļas nogalē 26 Krievijas pilsētās policija aizturēja vairāk nekā 1600 protestētāju pret prezidenta Vladimira Putina ceturto prezidentūru, ko paredzēts formāli apstiprināt šodien ceremonijā Kremlī.
Līdz ar simtiem demonstrantu Maskavā tika aizturēts arī Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs, kuram politiski motivētas apsūdzības dēļ bija liegts kandidēt prezidenta vēlēšanās. Vakar Navaļnijs tika atbrīvots no aresta un apsūdzēts mītiņa rīkošanā un par pretošanos policijai. Tiesas sēde šajā lietā paredzēta 11. maijā. “Acīmredzot no Kremļa tika saņemts rīkojums nelikt mani cietumā pirms (Putina) inaugurācijas,” tīmeklī rakstīja Navaļnijs, kuram var tikt piespriests naudas sods un ieslodzījums līdz 30 dienām. Opozīcijas saieti Maskavā un Sanktpēterburgā nebija varas iestāžu apstiprināti, taču tas nekavēja policiju vērsties pret demonstrantiem arī citās Krievijas pilsētās. Saietā Puškina laukumā Maskavas centrā protestētāji skandēja saukļus “Nost ar caru!”, “Krieviju bez Putina!” un “Putins ir zaglis!”. Maskavas varas iestādes brīdināja iedzīvotājus par iespējamām “negatīvām sekām”, piedaloties nesankcionētos mītiņos. Navaļnijs tviterī atbildēja ar “brīdinājumu katram par negatīvām sekām, nepiedaloties mītiņos”. “Ja jūs paliekat mājās, Putina banda saplosīs valsti un atņems jums nākotni,” brīdināja Navaļnijs, kurš ieguvis plašu atpazīstamību kā cīnītājs pret korupciju augstākajās varas aprindās.
Putins valda Krievijā kopš 2000. gada, ieskaitot četrus gadus (2008–2012), kad viņš bija premjerministrs. “Pēc darbaļaužu vēlēšanās” prezidentūras termiņš ir pagarināts līdz sešiem gadiem, tā ka Putins būs pie varas vismaz līdz 2024. gadam. Analītiķiem ir dažādi viedokļi, vai “stiprā vīra” un “krievu zemju apvienotāja” reputācija ļaus Putinam saglabāt varu arī pēc šā termiņa. Paša izveidotās varas vertikāles un Kremļa kontrolēto plašsaziņas līdzekļu atbalstīts, 65 gadus vecais Putins uzdod sevi par “nācijas tēvu”, kas atjaunojis nacionālo lepnumu un Krievijas globālo tvērienu ar iebrukumiem Sīrijā un Ukrainā, atzīmē aģentūra “Reuters”. Putins un viņa atbalstītāji uzskata, ka trīs ceturtdaļas balsu marta vēlēšanās dod viņam neapstrīdamu varas mandātu. Neatkarīgie novērotāji atzīmē, ka vēlēšanās nebija reālas izvēles, jo Kremļa kontrolētie mediji noslāpēja protesta balsis. 2014. gadā Maskavas veiktā Krimas apgabala aneksija ir uzjundījusi Krievijā nacionālisma vilni, taču Rietumu sankcijas ir izolējušas Krieviju un kaitējušas tās ekonomikai. Ja Rietumi beidzot ķersies pie visietekmīgākās sviras, iesaldējot ar Kremli saistīto Krievijas oligarhu rēķinus ārzemju bankās un liedzot viņiem vīzas, Putina varas vertikāle var tikt iedragāta.
