Krieviju atzīst par “draudu” 17
Vācijas laikraksts “Frankfurter Allgemeine Sonntagszeitung”, atsaucoties uz tā rīcībā nonākušiem NATO plāniem, informē, ka Velsas galvaspilsētā Kārdifā gaidāmajā militārās alianses valstu līderu apspriedē tiks panākta vienošanās par piecu bāzu izvietošanu Austrumeiropā. Reaģējot uz Krievijas militāro agresiju Ukrainā, bāzes tikšot izveidotas Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Rumānijā un Polijā. Katrā no tām tiks izvietoti trīssimt līdz sešsimt karavīru no dažādām alianses valstīm. “Šādā veidā NATO grib garantēt savu austrumu dalībvalstu drošību un atturēt Krieviju no tādu uzbrukumu veikšanas kā Ukrainā,” skaidro Vācijas laikraksts.
Pēc “Frankfurter Allgemeine Sonntagszeitung” ziņām, NATO gatavojas arī izveidot jaunu aptuveni četrtūkstoš karavīru lielu ātrās reaģēšanas vienību, kuras uzdevums būs dot atbildi “iespējamam uzbrukumam vai ienaidnieka karavīru slēptai ienākšanai”. Vācijas laikraksts arī skaidro, ka pēc šiem plāniem, kas ir izklāstīti divdesmit lappušu garā dokumentā, Krievija tiek uzskatīta par “draudu eiroatlantiskajai drošībai”. Tāpēc “alianse ir apņēmusies celt sabiedroto spējas”, teikts Vācijas avīzes rīcībā nonākušajā dokumentā.
Tikmēr Igaunijas Aizsardzības ministrija izplatījusi paziņojumu, ka septiņas NATO dalībvalstis – Latvija, Lietuva, Igaunija, Dānija, Norvēģija, Nīderlande un Britānija – kopīgi veidos 10 tūkstošu militārpersonu lielu ekspedīcijas korpusu, kuras mērķis būs “uzlabot alianses ātrās reaģēšanas spējas”. Vienības sastāvā būs gan gaisa, gan jūras, gan sauszemes spēki. Tā spēs veikt kā militārās operācijas, tā sniegt palīdzību dabas katastrofu seku novēršanā. Vienības vadība tiks uzticēta Britānijai, raksta interneta vietne “delfi.ee”. Paredzams, ka “saprašanās memorands” par šīs vienības izveidi tiks parakstīts Velsas samitā, kas norisināsies 5. un 6. septembrī. “Mainīgajā drošības situācijā ir svarīgi pilnveidot NATO ātrās reaģēšanas spējas. Kopīgas militārās vienības izveide ir konkrēts solis šā mērķa izpildē,” paziņoja Igaunijas aizsardzības ministrs Svens Miksers. Viņš arī piebilda, ka sarunas par šīs vienības izveidi tika sāktas vēl pirms Ukrainas krīzes, taču Krievijas agresija Ukrainas austrumos “palielināja nepieciešamību pēc tās”.
Pagājušajā nedēļā arī NATO ģenerālsekretārs Anderss Rasmusens ap stiprināja plānus gan par bāzu izveidošanu Austrumeiropā, gan alianses ātrās reaģēšanas spēku gatavības attīstīšanu. NATO ģenerālsekretārs arī pauda pārliecību, ka virsotņu apspriedē dalībvalstīm izdosies pārvarēt domstarpības un vienoties par jaunu spēku izvietošanu pie Krievijas robežām.
