Zelenskis drošības konferencē: “Mums ir jāpasteidzas. Mums ir vajadzīgs ātrums. Ukrainas uzvarai alternatīvas nav” 27
Rūdolfs Bruss, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vācijā nedēļas nogalē notika 59. Minhenes drošības konference, kurā centrālā vieta tika atvēlēta Krievijas iebrukumam Ukrainā. Konferencē piedalījās aptuveni 850 dalībnieku, tostarp 40 valstu un valdību vadītāji. Vizītē Eiropā no 20. līdz 22. februārim paredzējis ierasties ASV prezidents Džo Baidens.
Atņem Krievijai “forumu propagandai”
Konferences dalībnieku vairākums pārstāvēja ASV un Eiropas valstis.
Minhenes viesnīcā “Bayerischer Hof” notikušo konferenci vadīja Kristofs Heisgens, kurš savulaik bijis Vācijas bijušās kancleres Angelas Merkeles ārpolitikas padomnieks. Komentējot Krievijas valdības pārstāvju neaicināšanu, Heisgens uzsvēra, ka negrib dot Krievijas ārlietu ministram Sergejam Lavrovam “forumu propagandai”. Vācu diplomātijas veterāns Volfgangs Išingers, kurš bija konferences priekšsēdētājs no 2008. līdz 2022. gadam, atzina, ka šāda dalībnieku skaita samazināšana bijusi pareiza, tomēr pauda arī nožēlu par “konferences platformas ierobežotību”. “Konference nedrīkst kļūt par atbalss kameru cilvēkiem ar līdzīgiem uzskatiem,” uzsvēra kāds vācu diplomāts, kas vēlējās palikt anonīms.
Jādivkāršo militārais atbalsts Ukrainai
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš karu pret Krieviju salīdzināja ar Dāvida un Goliāta cīņu, konferences ievadā videouzrunā aicināja sabiedrotos paātrināt bruņojuma piegādes Ukrainai. “Mums ir jāpasteidzas. Mums ir vajadzīgs ātrums,” paziņoja Zelenskis, uzstājot, ka “Ukrainas uzvarai alternatīvas nav”. Līdzīgās domās bija Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks, kurš uzsvēra, ka “šis ir brīdis, kad jādivkāršo mūsu militārais atbalsts” Ukrainai. “Kad Putins sāka šo karu, viņš pieņēma, ka mūsu apņēmība sāks grīļoties. Pat tagad viņš cer, ka mēs nobīsimies,” piebilda Sunaks. Viņš arī pavēstīja, ka Lielbritānija būs “pirmā valsts, kas Ukrainai piegādās tālākas darbības ieročus”.
ASV bažījas par Ķīnas atbalstu Krievijai
ASV viceprezidente Kamala Harisa konferencē paziņoja, ka Savienotās Valstis Krievijas darbības Ukrainā uzskata par noziegumiem pret cilvēci. “ASV oficiāli ir noteikušas, ka Krievija ir pastrādājusi noziegumus pret cilvēci,” paziņoja Harisa. “Viņu rīcība ir uzbrukums mūsu kopīgajām vērtībām un mūsu kopīgajai cilvēcībai. Krievijas spēki ir īstenojuši plašus un sistemātiskus uzbrukumus civiliedzīvotājiem,” norādīja Harisa. ASV viceprezidente arī uzstāja, ka noziegumus pastrādājušie un viņu augstākstāvošie pavēļu devēji tiks saukti pie atbildības. ASV bažījas, ka Ķīna varētu apsvērt letālas militārās palīdzības sniegšanu Maskavai. ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens Minhenes konferences starplaikā pieskārās šai tēmai, tiekoties ar Ķīnas ārlietu ministru Vanu Ji. “Sekretārs Blinkens izteicās diezgan skarbi, brīdinot par ietekmēm un sekām, ko radīs Ķīna, sniedzot materiālu atbalstu Krievijai vai palīdzot Krievijai sistemātiski izvairīties no sankcijām. Ķīna publiski cenšas pozicionēt sevi kā miera veicinātāju un drīzumā prezentēt miera iniciatīvu kara izbeigšanai Ukrainā, bet tajā pašā laikā Ķīna pa kluso palīdz Krievijas kara centieniem un apsver letālas militārās palīdzības sniegšanu Krievijai,” atklāja ASV Valsts departamenta amatpersona.
Mudina sabiedrotos piegādāt tankus
Vācijas kanclers Olafs Šolcs Minhenē paziņoja, ka Putina “revizionisms” negūs virsroku, un aicināja sabiedrotos sūtīt tankus uz Ukrainu. “Tiem, kuri var nosūtīt kaujas tankus, to tagad patiešām vajadzētu darīt,” aicināja kanclers. Berlīne janvārī atļāva citām valstīm piegādāt Ukrainai vācu ražojuma kaujas tankus “Leopard 2”, kā arī paziņoja, ka to darīs pati. Šolcs Minhenē pavēstīja, ka pirmie Vācijas tanki uz Ukrainu tiks nosūtīti drīz. Šolcs iepriekš izpelnījās asu kritiku par vilcināšanos ar atļaujas došanu citām valstīm piegādāt vācu tankus Ukrainai, tomēr šobrīd citas valstis nesteidzas ar tanku sūtīšanu. Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss un ārlietu ministre Annalēna Bērboka konferencē aicināja sabiedrotos pildīt saistības. “Vācija darīs, ko varēs, lai atvieglotu mūsu partneriem šo lēmumu, piemēram, apmācot ukraiņu karavīrus šeit, Vācijā, vai sniedzot loģistikas vai piegāžu atbalstu,” norādīja kanclers. “Es domāju, ka gudri būtu gatavoties ilgam karam,” piebilda Šolcs.
Makrons aicina sakaut, bet ne sagraut Krieviju
Francijas prezidents Emanuels Makrons izteicies, ka Francijas mērķis ir sakaut, bet ne sagraut Krieviju. “Es gribu, lai Krievija Ukrainā tiktu sakauta, un es gribu, lai Ukraina spēj aizstāvēt savas pozīcijas,” paziņoja Makrons. “Es nedomāju tā, kā domā daži citi cilvēki, ka mums jācenšas pilnībā sakaut Krieviju, uzbrūkot Krievijai tās teritorijā.” Viņš norādīja, ka ir cilvēki, kas grib “sagraut” Krieviju. “Tā nekad nav bijusi Francijas nostāja, un tā nekad nebūs mūsu nostāja,” uzsvēra Francijas prezidents. Uzrunājot konferences dalībniekus, Makrons paziņoja, ka jāgatavojas ilgstošam konfliktam un šobrīd nav īstais laiks sarunām ar Maskavu. Viņš tomēr pieminēja miera sarunas kā tālāku mērķi. Makrons skaidroja, ka Ukrainas panākumi ir vienīgais veids, kā “likt Krievijai atkal sēsties pie galda un panākt ilgstošu mieru”.
