Krievijas ziņu aģentūra “Meduza”: Mūsu telefona uzlaušanas pamatā ir kāda Eiropas valsts. Kāpēc Latvija un Vācija neuzsāk izmeklēšanu? 41
Rīgā bāzētā krievu tīmekļa medija “Meduza” dibinātājas Timčenko “iPhone” ticis inficēts ar spiegprogrammatūru “Pegasus”. “Meduza” tehniskās nodaļas speciālisti par noklausīšanos uzzinājuši jūnijā. Domājams, ka “iPhone” tika inficēts pirms Timčenko vizītes Berlīnē februāra vidū. Organizācijas “Access Now” un “Citizen Lab” 13.septembrī ziņoja, ka Timčenko telefons tika inficēts ap 10.februāri, kad viņa atradās Berlīnē. Līdz telefona pārbaudei jūnijā Timčenko un viņas avotu drošība bija pakļauta riskam.
Šajā periodā RSF organizēja vairākas tikšanās ar trimdas krievu žurnālistiem un redaktoriem, kurās tika apspriesti konfidenciāli un delikāti jautājumi. Organizācija paziņoja, ka ir dziļi satriekta, uzzinot, ka šī spiegošana varēja ietekmēt daudzus krievu žurnālistus un, iespējams, arī RSF darbiniekus.
Neatkarīgais Krievijas ziņu birojs “Meduza” paziņojis, ka tā vadības dati tika uzlauzti, izmantojot militāras spiegprogrammatūru, un ka aiz kiberuzbrukuma, visticamāk, bijusi kāda Eiropas valsts, radot sarežģītus jautājumus par ES dalībvalsts iespējamu melnajā sarakstā iekļauta kiberieroča izmantošanu pret žurnālistu.
Timčenko un Ivans Kolpakovs, Latvijā bāzētā neatkarīgā Krievijas ziņu izdevuma “Meduza dibinātājs” un pašreizējais galvenais redaktors, kuru Kremlis ir pasludinājis ārpus likuma, sacīja, ka jauni, bet netieši pierādījumi liecina par kādu ES valsti kā Timčenko mobilā tālruņa uzlaušanas iespējamo vainīgo.
Šīs ziņas pamudināja kādu Eiropas parlamenta deputātu pat teikt, ka
Timčenko pirmo reizi tika brīdināta par uzlaušanu, kad saņēma brīdinājumu no Apple. Izdevums “The Guardian”
uzzinājis, ka tādu pašu brīdinājumu saņēmuši vēl vismaz četri Krievijas žurnālisti, no kuriem trim ir Latvijā izvietoti mobilie tālruņi.
Toronto Universitātes Citizen Lab un Access Now veiktā izmeklēšana ar lielu pārliecību apstiprinājusi, ka Timčenko tālruni, kurā izmantots Latvijas valsts kods, uzlauza kāds valdības lietotājs, kurš izmanto Izraēlas NSO grupas izsmalcinātu spiegprogrammatūru Pegasus.
Timčenko sākotnēji sacīja, ka uzskata, ka pret viņu vērstā uzbrukuma izcelsme ir Krievijā, norādot uz veidiem, kā Kremlis kopš 2014.gada ir vajājis viņu un viņas kolēģus uzņēmumā Meduza, tostarp izmantojot sarežģītus kiberuzbrukumus.
Taču Citizen Lab un Access Now pētnieki netic, ka Krievija ir NSO kliente. Neatkarīgie pētnieki tikmēr apstiprinājuši, ka savukārt Latvija, Igaunija un Vācija ir NSO Group klientes un tām ir piekļuve spiegprogrammatūrai.
Timčenko, kura Latvijā dzīvo gandrīz desmit gadu, sacīja, ka tagad arī uzskata, ka
Jebkurā gadījumā Timčenko to nosauca par “dārgu prieku”, vienalga, kura valsts būtu mērķējusi uz viņu.
Timčenko un Kolpakovs norāda uz saspīlējumu, kas radās pagājušā gada beigās, kad Meduza bija pirmais Latvijā bāzētais medijs, kas publiski aizstāvēja citu neatkarīgu Krievijas mediju grupu – liberāli noskaņoto raidorganizāciju TV Rain. Tā tika izraidīta no Baltijas pēc tam, kad valsts apraides regulators apsūdzēja TV Rain par Latvijas nacionālās drošības apdraudēšanu.
Raidorganizācija tika kritizēta par Krievijas kartes attēlošanu, kurā bija iekļauta okupētā Krima, un par lēmumu Krievijas karaspēku dēvēt par “mūsu armiju”. TV Rain tāpat nenodrošinājis skatītājus ar subtitriem latviešu valodā, kā prasīts likumā. Raidorganizācija bija spiesta pārcelt savu darbību uz Nīderlandi, – to definēja kā pieaugošu plaisu starp latviešu vairākumu un krievvalodīgo minoritāti Latvijā.
Meduza žurnālisti savulaik publicēja atklātu preses brīvības atbalsta vēstuli, kurā kritizēts Latvijas lēmums un to bija parakstījuši 300 atbalstītāji. Meduza nosauca regulatora rīcību par “netaisnīgu, nepareizu un nesamērīgu ar oficiālajiem pārkāpumiem”.
Lai gan vēstulē TV Rain pārkāpumi raksturoti kā “nepareizi”, tajā arī tika uzslavēts trimdā esošais Krievijas medijs kā viens no “nedaudzajiem patiesi neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem”, kas Krievijā noturējis lielu auditoriju. Meduza uzskata, ka TV Rain nostāja ir pret Kremli un tā iebilst pret iebrukumu Ukrainā.
“Mēs publicējām šo vēstuli,” sacīja Timčenko. Tas izraisīja zināmu kritiku viņas pašas organizācijai.
“Tātad, visticamāk, ka uzlaušanu veica kāds Eiropas drošības dienests. Mēs nezinām, vai tā bija Latvija vai kāda cita valsts,” sacīja Kolpakovs. Ne Latvija, ne Vācija, kur notika uzlaušana, nav piedāvājušas izmeklēt plaši izskanējušo pārkāpumu.
ASV prezidenta Džo Baidena administrācija iekļāvusi melnajā sarakstā NSO un citas spiegprogrammatūras kompānijas, nodēvējot tās par draudiem ASV nacionālajai drošībai. Atbildot uz Guardian jautājumiem par Timčenko telefonu uzlaušanu, ASV Valsts departamenta pārstāvis sacīja, ka tas nosoda žurnālistu vajāšanu vai ārpustiesas uzraudzību, un solidarizējas ar neatkarīgiem Krievijas žurnālistiem, “kuri strādā, lai izgaismotu Kremļa brutālo karu pret Ukraina”.
Latvija kopumā ir izkopusi spēcīgu preses brīvību aizstāvības reputāciju.
Latvijas vēstniecības Vašingtonā paziņojumā teikts, ka Medūzas darbs, sniedzot “objektīvu informāciju krievu auditorijai visā pasaulē”, Latvijā ir “plaši novērtēts”. “[Ārlietu] ministrijai nav zināms, ka pret Timčenko kundzi tiktu veikti elektroniskās novērošanas pasākumi,” paziņoja vēstniecība.
Tāpat piebilsts: “Latvija ir nodrošinājusi drošu patvērumu neatkarīgiem Krievijas medijiem un to darbiniekiem. No Latvijas šobrīd darbojas vairāk nekā 20 dažādas mediju institūcijas no Krievijas.”
Vēstījums tika izplatīts notika pēc vairākus mēnešus ilgas izmeklēšanas, ko veica īpaša Eiropas Parlamenta komiteja par spiegprogrammatūru ļaunprātīgu izmantošanu, ko veikušas Eiropas valdības, tostarp Ungārijā, Spānijā, Grieķijā un Polijā.
Sofija Intvelda, Nīderlandes Eiropas Parlamenta deputāte, kas vadīja izmeklēšanu, pauda satraukumu par nesenajiem notikumiem un acīmredzamo “totalitāras taktikas” izmantošanu ES valstīs, kuras, viņasprāt, turpina izmantot Pegasus un citus spiegprogrammatūras rīkus.
“Cilvēki bieži ir teikuši, ka viss spiegprogrammatūras stāsts ir salīdzināms ar Votergeitas Eiropas versiju,” viņa sacīja, atsaucoties uz Oskaru ieguvušo vācu filmu, kurā attēlota mākslinieku un rakstnieku visaptverošā uzraudzība Austrumvācijā astoņdemitajos gados.
“Es nesaku, ka Eiropa jau nolaižas totalitārismā, bet tās ir totalitāras metodes,” viņa sacīja. “Ja tā ir taisnība, ka tā ir rīkojusies Latvijas valdība vai citas Eiropas valstis, tad to nav iespējams noskaidrot, nav nekādu līdzekļu un nekādas uzraudzības.”
Viņa piebilda: “[ES] valdības to izmanto politiskiem mērķiem, tāpat kā to dara nedemokrātiskās. Dažos atsevišķos izņēmuma gadījumos spiegprogrammatūras izmantošana var būt likumīga. Bet jautājums ir tāds, vai izmantošana ir samērīga.”
Persona, kas ir pārzina šo jautājumu, sacīja, ka NSO ir sākusi izmeklēšanu par šo lietu. Tikmēr