Krievijas vēsturnieks: Latvija var būt nākamais mērķis 10
Baltijas valstīm šobrīd nevajag baidīties no Krievijas mēģinājumiem destabilizēt situāciju tajās, jo Maskava vispirms vēlas tikt galā ar Ukrainu.
Tomēr tālākais būs atkarīgs no tā, vai Krievijas prezidents Vladimirs Putins gūs Ukrainā virsroku vai arī tiks apturēts, aizvadītās nedēļas beigās priekšlasījumā nelielai auditorijai sacīja krievu vēsturnieks Boriss Sokolovs.
“Ja Putins Ukrainā uzvarēs, esmu vairāk nekā pārliecināts, ka viņš mēģinās atkārtot ko līdzīgu Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. Latvija būs pirmais mērķis, jo te ir skaitliski vislielākais prokrieviskais mazākums un visspēcīgākā prokrieviskā partija – Nila Ušakova “Saskaņas centrs”. To jūs zināt labāk par mani. Pēc tam būs Igaunija,” uzrunājot klausītājus Latvijas Nacionālā arhīva direkcijas zālē Vecrīgā, norādīja viesis no Maskavas. Boriss Sokolovs ir pazīstams Krievijas vēsturnieks un publicists, labvēlīgs Baltijas valstīm, taču ļoti kritisks pret Vladimira Putina politiku.
Tā kā Krievijas prezidents Putins ir atklāti ķēries pie “krievu zemju savākšanas” (“собрание русских земель” – krievu val.), var nešaubīties, ka Baltijas valstis nepalikšot ārpus viņa plāniem. Tomēr šobrīd Krievijas rīcībā neesot tādas propagandas mašinērijas, lai tā varētu vienlaikus veiksmīgi darboties kā Ukrainas, tā Baltijas virzienā. Sokolovs atzina, ka sapņi par PSRS teritoriālo atjaunošanu ir apšaubāmi, taču neizslēdz iespēju, ka Maskava var mēģināt sasniegt kādus pieticīgākus starpmērķus. Piemēram, konkrētu teritoriju aneksija kā Ukrainā vai prokrievisku spēku nonākšana valdību priekšgalā ar tālāku domu tuvināties vai pat pievienoties Krievijai. Tiesa, pat tādi scenāriji šobrīd neizskatās ticami, bet tas atkal jau nenozīmē mēģinājumu neiespējamību.
Par laimi, situācija Baltijā tomēr nav tāda, kāda tā bija Ukrainas Donbasā vai Krimā, jo prokrieviskie spēki te salīdzinoši vājāki. Sokolovs aizrādīja, ka Putins ne velti savās runās piemin tieši krievvalodīgos, ne krievus, jo ar “krievvalodīgajiem” faktiski domāti “padomju cilvēki”, kuri dzīvo ārpus Krievijas, taču nespēj pieņemt, ka valstīs, kur tie atrodas, ir cita, “sveša”, vara. Uz šādiem ļaudīm viņš arī balstās.
Raksturojot Krievijas ārpolitiku, viesis izteicās, ka tā ir ne tikai grūti prognozējama, bet pat neprognozējama, jo atkarīga no viena cilvēka domām un iegribām. Apturēt Putina virzību uz impērijas atjaunošanu ir spējīga tikai ASV, ja vien tā izšķirsies par spēka apturēšanu ar spēku. Pagaidām nekas par to neliecina.