Krievijas vēstnieks: “šausmu stāsti” ir izdomājumi 64
“Latvijas Avīzes” redakcija saņēmusi Krievijas vēstnieka Latvijā Aleksandra Vešņakova atklāto vēstuli pēc intervijas ar Ukrainas vēstnieku Latvijā Jevhenu Perebijni (“Ceru, ka Krimas okupācija neilgs 50 gadus”, “LA” 24. augusta numurā). Piedāvājam iepazīties pilnībā ar Krievijas vēstniecības pretargumentiem.
“Iepazinušies ar laikrakstā „Latvijas Avīze” š.g. 24.augustā publicēto Ukrainas vēstnieka Latvijā J. Perebijņa interviju, esam spiesti konstatēt, ka Ukrainas diplomātiskās misijas galva atkal vērsies pie rusofobiskām klišejām un pretkrieviskiem lozungiem, uz kuru nepamatotību mēs vēlētos vērst latviešu izdevuma lasītāju uzmanību.
Un tieši, stāstot par situāciju Donbasā, vēstnieka kungs ne pirmo reizi piemin kādus „teroristus”. Pieļaujam, ka runa varētu būt par pašpasludināto DTR un LTR kaujas apakšvienībām. Šajā sakarā piedāvājam vērsties pie nesenā vērienīgā tādas neapšaubāmi autoritatīvas organizācijas kā ANO ekspertu pētījuma. Pēc šī darba rezultātiem atzīts, ka visā pasaulē darbojas ap trīsdesmit tūkstošiem teroristu vairāk kā simts valstīs. Pašpasludināto republiku un to pārstāvju dotajā sarakstā nav. Papildus atgādināsim, ka tāda organizācija kā Interpols atteicās izsludināt meklēšanā Donbasa republiku politisko vadību un pretošanās komandierus, acīm redzot, arī nerodot tam pamatojumu.
Vēl viens ar faktiem neapstiprināts paziņojums attiecas uz septiņu tūkstošu Krievijas militārpersonu klātbūtni Donbasā. Pieļaujam, ka, ja ukraiņu puse varētu šos datus apstiprināt kaut ar vienu konkrētu un neapstrīdamu pierādījumu, tā noteikti to uzrādītu.
Kas attiecas uz Minskas vienošanos izpildīšanu, kuras, pēc ukraiņu diplomāta domām, „Krievija negrasās ievērot”, mēs vēlētos kārtējo reizi atzīmēt, ka, ja uzmanīgi lasām šo dokumentu, ko apstiprinājusi ANO DP, varam pārliecināties, ka no Krievijas praktiski nekas nav atkarīgs, izņemot tur fiksētos punktus, kas attiecas uz ietekmi uz pusēm, ar ko mēs arī nodarbojamies.
Tieši mēs pārliecinājām Doņecku un Luhansku atbalstīt Minskas vienošanās un iestāties par to, lai šī dokumenta parakstīšana novestu pie Ukrainas valsts integritātes nodrošināšanas. Vēlreiz atkārtosim: visu problēmu atrisināšanas atslēga ir tiešs dialogs, bez kura Minskas „pasākumu kompleksa” „politisko” punktu apspriešana un realizācija vienkārši nav iespējama. Turklāt Krievija iestājās un turpina iestāties par pilnīgu, bet ne selektīvi izvēlētu, kā tas būtu izdevīgi Kijevai, Minskas vienošanos izpildi, turklāt stingri noteiktā, nevis izvēles kārtībā. Esam pārliecināti, ka, ja Ukrainas varas institūcijas atradīs sevī vēlmi pēc tiešām pārrunām ar Doņeckas un Luhanskas pārstāvjiem, tad process izkustēsies no nāves punkta.
Daži vārdi par Ukrainas konflikta militāro sastāvdaļu, un īpaši, par fantāzijām par tēmu, ka „ukraiņu karaspēks nav apšaudes iniciators” un „pielieto ieročus tikai atbildes darbībās”. Saskaņā ar EDSO īpašās uzraudzības misijas (ĪUM) Ukrainā datiem, laika periodā no š.g. aprīļa līdz jūlijam Donbasā ticis nogalināts 21 mierīgais iedzīvotājs, 43 – ievainoti, sagrauti 20% skolu. Vai tās var nosaukt par „atbildes darbībām”? Turklāt, pēc ĪUM informācijas, no ukraiņu noliktavām pēdējā laikā pazudušas 800 bruņojuma vienību. Neatzīto republiku apakšvienību pozīcijas, apdzīvotie punkti ik dienu tiek apšaudīti ar aizliegtiem kalibriem (vairāk par 70 mm) no mīnmetējiem, artilērijas, AVS, tankiem, bijuši gadījumi, kad pielietotas reaktīvās zalvju uguns sistēmas. Un tie ir tikai oficiālie EDSO dati1, kuras darbu it kā „Krievija divarpus gadus bloķē”.
Kas attiecas uz situāciju Krimā, tad tur, kā zināms, š.g. augustā Ukrainas Aizsardzības ministrijas GIP darbinieki izdarīja mēģinājumus īstenot terora aktus. Nojaušam iemeslus, kuru dēļ Ukrainas varas institūcijas atsakās atzīt šos acīm redzamos faktus. Šķiet, ka pieminētā izgāzusies diversija atrodas vienā plaknē ar tādiem pat neveiksmīgiem mēģinājumiem ieviest visas iespējamās Krimas „blokādes”: enerģētisko, transporta, jūras. Ceram, ka ukraiņu puse tomēr atteiksies no tamlīdzīgas destruktīvas un nehumānas prakses attiecībā uz pussalas iedzīvotājiem.
No sevis vēl piebildīsim: Krima ir atvērta pilsoņu, politiķu, biznesmeņu, sabiedrisko darbinieku apmeklējumiem. Atbrauciet un pārliecinieties, ka „šausmu stāsti” par to, kā pussalā tiek „vajātas nacionālās minoritātes, slēgti visi neatkarīgie plašsaziņas līdzekļi, katrs var tikt arestēts, nav izpildīti solījumi Krimas iedzīvotājiem paaugstināt darba algas” un tamlīdzīgi – ir ne vairāk kā izdomājumi no to puses, kas sen tur nav bijuši un smeļas informāciju no angažētiem pretkrieviskiem avotiem. Tie rietumu pārstāvji, kuri jau ir „riskējuši” pabūt Krimā, dod situācijai pussalā vērtējumu, kas būtiski atšķiras no tās negatīvās ainas, kuru mums cenšas zīmēt oficiālā Kijeva.”
