Krievijas vēstnieks cer uz Lembergu 45
Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs mēģina atvairīties no izteikumiem, kuros viņš aicinājis Latvijas krievus nepadoties un cīnīties par savām tiesībām. Krievijas vēstniecība “Latvijas Avīzei” atsūtītā vēstulē norādījusi, ka pie vainas esot “vārdu izkropļošana”, kuru veicis “viens no Latvijas plašsaziņas līdzekļiem”. Vēstulei pievienota A. Vešņakova uzstāšanās stenogramma, tomēr no tās var secināt, ka izteikumi pēc būtības neatšķiras, tikai pausti nedaudz maigākā formā.
Avīzi “Vesti” nenosauc
Vēstulē Krievijas vēstniecība nemin, kurš medijs bijis vainīgs faktu “izkropļošanā”. Papētot, no kurienes stāstam “aug kājas”, var bez grūtībām atrast, ka citāts publicēts laikrakstā “Vesti segodņa”. Tā autors Nikolajs Kabanovs 4. februārī publicējis rakstu par to, kā A. Vešņakovs ticies ar “tautiešu” organizāciju aktīvistiem Maskavas namā. Tajā N. Kabanovs citē vēstnieku, kurš vērsies pie krievu aktīvistiem: “Mums ir kopīga dzimtene, kopīga valoda un mums tās ir jāsargā. Tas bagātina Latvijas kultūru un veicina integrāciju. Nepieciešams cīnīties un nepadoties spiedienam.” Vēlāk šā citāta pēdējā daļa parādījās ziņu aģentūrās un citos medijos, tostarp “Latvijas Avīzē”. Šādi uzsaukumi būtu vērtējami kā iejaukšanās citas valsts iekšpolitikā, taču A. Vešņakovs noliedz, ka to būtu darījis.
Tomēr arī oriģinālās runas fragmentiem, kas atsūtīti “LA”, redzams, ka vēstījums faktiski bijis tas pats, tikai “Vesti” autors tam pielicis spēcīgāku toņkārtu. Saskaņā ar vēstniecības veikto pierakstu, kas piesūtīts “LA” redakcijai, A. Vešņakovam uzdots jautājums no zāles: “Redzams spiediena pieaugums no valsts puses uz cilvēktiesību aizstāvības un antifašistiskām organizācijām, un arī kopumā uz Latvijas sabiedrisko organizāciju padomi. (..) Tas izpaužas mērķtiecīgā atsevišķu Latvijas mediju politikā, kā arī Drošības policijas [darbībās], kas vērstas uz Krievijas tautiešu sabiedrisko organizāciju un padomes darbības nomelnošanu. (..) Kā jūs komentētu šādu situāciju?” (Te jāpiebilst, ka minētās “tautiešu politikas” un “antifašistiskās” organizācijas un to aktīvisti bieži ir nokļuvuši Drošības policijas ikgadējos ziņojumos. Krievvalodīgo aktīvistu terminoloģijā ar to parasti tiek apzīmēta Ždanokas Latvijas Cilvēktiesību komiteja, “Latvijas Krievu kopiena”, Aleksandra Gapoņenko vadītā nereģistrētā organizācija “Nepilsoņu kongress” un citas.) Uz jautājumu A. Vešņakovs atbild: “Kas attiecas uz konkrētu aizstāvību kliedzošos cilvēktiesību aizstāvju tiesību apspiešanas gadījumos, šo jautājumu mēs zinām. Turklāt mūsu [Krievijas Federācijas] pastāvīgais pārstāvis EDSO vairākkārt šos jautājumus ir licis šīs starptautiskās organizācijas [darbakārtībā]. Tas nozīmē, ka nepieciešams kopā cīnīties un nekādā gadījumā nepadoties tam spiedienam, kuru mēģina izdarīt uz mums, uz jums, konkrētajos apstākļos, kuros mēs ar jums strādājam.”
Jautājums par valsts valodu nav diskutējams
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, lūgts komentēt Krievijas vēstnieka izteikumus, ar sava preses padomnieka Mārtiņa Drēģera starpniecību atbildēja, ka jautājums par valsts valodu nav diskutējams. “Drīzāk būtu svarīgi, lai Krievijas tautiešu politika nekavētu cilvēku pilnvērtīgu integrāciju Latvijas sabiedrībā, kas ir priekšnoteikums viņu veiksmīgai dzīvei un darbam Latvijā. Rūpējoties par krievu diasporas nākotni, vēstniekam būtu jānāk klajā ar vēstījumiem, kas ir vērsti uz integrāciju un nevis uz konfrontāciju. Gan šāda veida jautājumi, gan vēstures jautājumi ir nemainīgi Latvijas un Krievijas divpusējo attiecību darbakārtībā,” rakstiski atbild ministra pārstāvis.
Janvārī Krievijas vēstnieks izcēlās ar vēl vienu demonstratīvu soli – par kara noziegumiem notiesātā Vasilija Kononova kapavietas apmeklējumu –, un E. Rinkēvičs solīja to apspriest konsultācijās ar Krievijas pārstāvjiem. Kā informēja M. Drēģeris, Latvijas vēstniece Krievijā Astra Kurme to ir pārrunājusi Krievijas Ārlietu ministrijā.
Uztraucas par krievu skolām
Vakar par godu Krievijas diplomātiskā darbinieka dienai veltītajā preses konferencē A. Vešņakovs vēlreiz atkārtoja, ka viņa vārdi presē esot pārprasti, tomēr uzsvēra, ka vēstniecība rūpīgi sekojot notiekošajam Latvijā. “Ir viena partija, kas radikāli šo jautājumu skata, grūžot uz vardarbīgām izmaiņām skolās attiecībā uz mazākumtautībām. Es zinu, ka Latvijā ir daudz saprātīgu politiķu. Viens no viņiem ir teicis: “Ja iet pa krievu skolas vardarbīgas likvidācijas ceļu, tas nav pieņemami Latvijai…” To ir teicis Lemberga kungs, viens no populārākajiem politiķiem Latvijā,” sacīja vēstnieks. Jāpiebilst gan, ka vēstnieks, tāpat kā arī daži Latvijas politiķi ar pārspīlēto formulējumu “krievu skolu vardarbīga slēgšana” apzīmē plāna izstrādāšanu pārejai uz vienotu izglītības standartu mācībām valsts valodā valsts un pašvaldību finansētās izglītības iestādēs, kā tas rakstīts topošās valdības deklarācijā. Idejas aizstāvji pamato, ka mazākumtautību skolās mācības tad pamatā notiktu valsts valodā, neliedzot iespēju, piemēram, literatūru apgūt dzimtajā valodā.
Bet vēstnieks vakar uzskatīja par vajadzīgu Latvijas valdībai norādīt: “Mums saka, ka tā ir Latvijas iekšējā lieta. Bet cilvēktiesības nav tikai vienas vai otras valsts iekšējais jautājums, tas ir starptautisko organizāciju jautājums. (..) Ja būs saprātīga pieeja, mums nebūs iebildumu. Ja izmaiņas būs pretējas starptautiskajām tiesību normām, mēs vērsīsimies starptautiskajās organizācijās, vērsīsimies pie Latvijas valdības pārstāvjiem.”
