Krievijas vēstnieka Aleksandra Vešņakova viedoklis par notriekto lidmašīnu 5
Pēc “LA” 26. novembra numurā publicētās intervijas ar Turcijas vēstnieku Hairi Haletu Jalavu par notriekto Krievijas militāro lidmašīnu un to, kādas varētu būt šī incidenta sekas, redakcija saņēma vēstuli no Krievijas vēstniecības Latvijā. Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs, apelējot pie preses brīvības un viedokļu daudzveidības principiem, izteicis vēlmi izklāstīt savu nostāju par notikušo. Publicējam fragmentus no vēstnieka vēstules.
A. Vešņakovs: “[Krievijas] Aizsardzības ministrija ir sniegusi objektīvās kontroles datus, elektronisko apvidus karti, radaru datus, no kuriem redzams, ka Krievijas lidmašīna nešķērsoja Turcijas gaisa telpu un tā tika notriekta virs Sīrijas teritorijas. To apliecina arī Sīrijas pretgaisa aizsardzības spēku informācija. (..) Saskaņā ar Krievijas Aizsardzības ministrijas datiem, nekādi mēģinājumi no Turcijas lidmašīnas puses sazināties vai izveidot vizuālu kontaktu ar mūsu ekipāžu ar objektīvas kontroles līdzekļiem netika fiksēti. Turcijas puses izplatītais tā saucamais audioieraksts rada daudz jautājumu speciālistiem, un tā autentiskums izraisa šaubas.
Pat tad, ja mēs pieņemtu par ticamu Turcijas pārstāvju sacīto, ka Krievijas lidmašīna atradās Turcijas gaisa telpā 17 sekundes, jāatgādina, ka 2012. gada 3. oktobrī, kad Sīrijas gaisa spēki notrieca Turcijas lidmašīnu, sakot, ka tā ir ielauzusies Sīrijas gaisa telpā. [Toreiz Turcijas premjers Redžeps] Erdogans, uzstājoties parlamentā, paziņoja, ka īss gaisa telpas un robežas pārkāpums nevar būt iemesls spēka lietošanai.
Mūsu lidmašīna tika notriekta brīdī, kad tā neradīja nekādus draudus Turcijas drošībai, jo tas nebija jaušs vai nejaušs Turcijas gaisa telpas pārkāpums. Tā bija acīmredzama provokācija. (..) Krievijas gaisa un kosmiskie spēki ārkārtīgi rūpīgi izturas attiecībā uz triecieniem paredzēto mērķu izvēli. Tas pilnībā attiecas arī uz Sīrijas ziemeļrietumu apvidu, kur notika Krievijas lidmašīnas bojāeja. Jāsecina, ka Turcijai nerūp civiliedzīvotāju liktenis, bet gan tās personas, kuru īsto seju visi varēja redzēt kadros, kurus starptautiskie plašsaziņas līdzekļi izplatīja saistībā ar Turcijas gaisa spēku notriekto Krievijas lidmašīnu “Su – 24”. Cilvēki apsējos, apkārušies ar ieročiem, – vai tie ir mierīgie iedzīvotāji? Runa ir par bruņotiem rīkļurāvējiem, kuri nošāva Krievijas lidotāju un pēc tam ņirgājās par viņa līķi. Tas ir kliedzošs starptautisko humāno tiesību pārkāpums, jo tika uzbrukts cilvēkiem, kuriem “nebija iespējas veikt kaujas darbības”.
Rajonā, kuru Turcija uzskata par turkmēņu apdzīvotu, atrodas vairāk nekā tūkstotis kaujinieku ar Krievijas pilsonību, kuri rada tiešus draudus mūsu drošībai. Šajā apvidū ir izvietota kaujinieku infrastruktūra, ieskaitot ieroču un munīcijas noliktavas, komandstruktūras, apgādes punktus. Vai Turcijas patiesais mērķis, pievēršot īpašu uzmanību šim apvidum, ieskaitot pastāvīgus priekšlikumus radīt buferzonu, nav vēlme norobežot šo infrastruktūru un nepieļaut tās iznīcināšanu?”
