Tengizs Gogotišvili: Krievijas veiktā okupācija – otrais līmenis 19
Tengizs Gogotišvili Tbilisi, speciāli “Zemessargam”, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Septembra nogalē Gruzijā 28. reizi atcerējās traģisko gadadienu – dienu, kad Krievijas armija un algotņu bandas, galvenokārt no Ziemeļkaukāza, okupēja Abhāziju. Autonomās republikas galvaspilsētā Suhumi kopš tā laika atzīmē “Neatkarības dienu”. Tā 1993. gadā sākās Abhāzijas atšķelšanas pirmais posms. Precīzāk sakot – okupācijas pirmais posms.
Otrais posms sākās 2008. gadā, kad Krievija pēc piecu dienu kara atzina Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību. Savulaik tieši Kremlis bija tām piešķīris autonomiju statusu Gruzijas sastāvā. Otrajā okupācijas posmā tika noslēgti “sabiedroto līgumi” ar marionetēm, kas “piekrita” izvietot savā teritorijā Krievijas armijas un robežsardzes bāzes, lai saglabātu šo stāvokli un finansējumu no Krievijas federālā budžeta.
Separātiskajiem režīmiem Suhumi un Chinvali 17 miljoni eiro gadā ir izdzīvošanas jautājums, pašiem okupantiem – niecīga summa. Salīdzinājumam – šī gada martā, pārmeklējot Penzas gubernatora Belozerceva māju, tika atrasts apmēram pusmiljards rubļu (seši miljoni eiro). Tieši tādēļ separātistu līderiem ir tikpat neatkarības, cik skunksam zvēru dārzā. Taču viņi savu maizi atpelna – nesenajās Krievijas Valsts domes vēlēšanās nobalsoja lielākā daļa okupēto teritoriju iedzīvotāju, kas vienlaikus “sagadīšanās dēļ” ir arī Krievijas pilsoņi.
Tātad viņiem ir tiesības būt pārstāvētiem šīs valsts parlamentā. Taču dīvaini, ka Dienvidosetijas iedzīvotāji tika iekļauti Čitas vēlēšanu apgabalā. Kartē labi redzams – no Čitas līdz Chinvali ir 7164 kilometri. Tas nozīmē, ka Dienvidosetijas pārstāvis domē var ne reizi nenokļūt pie saviem dienvidu vēlētājiem, kuri, starp citu, daudz lielākā vienprātībā nobalsoja par Krievijas prezidenta Vladimira Putina partiju “Vienotā Krievija” nekā “tautieši” no Čitas.
Abās okupētajās teritorijās izvietotas Krievijas karabāzes, un varētu domāt, ka tām nav problēmu ar drošību. Tomēr kopā ar krievu karavīriem kopīgās regulārās mācībās piedalās Abhāzijas un Dienvidosetijas armijas, kā arī milicijas vienības, kas, pēc V. Putina atzinuma, tika apgādātas un gatavojās karam ar Gruziju no 2007. gada sākuma.
Pavisam nesen beidzās Krievijas dienvidu kara apgabala, Melnās un Kaspijas jūru flotiļu mācības, kurās piedalījās arī separātisti. Bez aptuveni 10 tūkstošiem karavīru tajās tika iesaistīti apmēram 800 tehnikas vienību, vairāk nekā 80 lidmašīnu un helikopteri. Mācībās uzsvars tika likts uz cīņu ar mīnētām automašīnām, uzdevumu veikšanu naktī, pretestību nosacītā pretinieka trieciendroniem. Pirmo reizi ilgākā laikā zemūdenes “Veļikij Novgorod” un “Starij Oskol” vērsa raķešu triecienu pret pretinieka kuģu grupu.
Tomēr Krievija saprot, ka pat ar raķetēm un durkļiem, kuriem ir dominējošais daudzums reģionā, mūžīgi nebūs iespējams saglabāt kaut kādu režīmu. Tādēļ dara visu, lai separātisms kļūtu pašpietiekams un Suhumi, kā arī Chinvali nebūtu ceļa atpakaļ uz Gruziju tās starptautiski atzītajās robežās. Gruziju, kas jau iepriekš pasludinājusi savu vēlēšanos iestāties NATO un ES.
Šī mērķa sasniegšanai izdarīts daudz – no Abhāzijas un Dienvidosetijas izdzīti vairāk nekā 300 tūkstoši etnisko gruzīnu, visur tiek veidoti dzeloņstiepļu žogi. Okupētajos reģionos faktiski slēgtas visas gruzīnu skolas. Abhāzijas Gali rajonā, kuru vēsturiski apdzīvoja tikai gruzīni, dzimto valodu palikušajās sešās (no 58) skolās māca vienu stundu nedēļā. Tā jau ir okupācijas trešā fāze, kad saimniekam un vasalim apnīk tēlot neatkarību un viņi nolemj noformēt Abhāzijas un Dienvidosetijas brīvprātīgu atgriešanos dzimtajā Krievijas klēpī. Tā, kā tas notika Krimā.
