Krievijas Valsts domes spīkers Grībauskaitei paredz Saakašvili likteni 14
Krievijas parlamenta apakšpalātas Valsts domes priekšsēdētājs Sergejs Nariškins paziņojis, ka Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti varētu gaidīt bijušā Gruzijas prezidenta Mihaila Saakašvili liktenis saistībā ar viņas izteikumiem, kas vērsti pret Krieviju.
“Runājot par Lietuvas prezidentes paziņojumu, tas ir rupjš, pret Krieviju vērsts paziņojums,” Nariškins sacīja žurnālistiem otrdien, komentējot Krievijas Federācijas Komunistiskās partijas deputātu ierosinājumu pārtraukt attiecības ar Lietuvu.
Grībauskaite 20.novembrī intervijā Lietuvas radiostacijā kontekstā ar Ukrainas konfliktu nodēvēja Krieviju par “teroristisku valsti”.
Nariškins norādīja, ka tādos izteikumos ir redzama Lietuvas prezidentes vēlme “iepatikties saviem saimniekiem un nacionālajiem radikāļiem, neonacistiem un citiem galēji noskaņotajiem”.
Vienlaikus Valsts domes spīkers teica, ka tas viņam atgādina citu “politisko personāžu”, kas arī izcēlās ar tamlīdzīgiem asiem paziņojumiem, kas bija vērsi pret Krieviju – Saakašvili.
“Un kur viņš ir pašlaik? Viņš pašlaik ir padzīts no Gruzijas, un viņam neviens nevēlas pasniegt roku,” Nariškins klāstīja.
Komentējot Komunistiskās partijas frakcijas ierosinājumu pārtraukt diplomātiskās attiecības ar Lietuvu, Nariškins teica, ka to neatbalsta. “Lietuva – tā ir maza un skaista valsts, bet lietuvieši – tā ir strādīga un gudra tauta, tomēr tauta arī dažreiz kļūdās, izvēloties savus politiķus,” sacīja Valsts domes spīkers.
Viņš norādīja, ka Lietuvas prezidentes paustajiem līdzīgi paziņojumi nestiprina uzticību Eiropā. “Un visiem saprātīgi domājošiem politiķiem – vispār visiem politiķiem – vajadzētu to saprast,” viņš piebilda.
Jau ziņots, ka Grībauskaite intervijā Lietuvas sabiedriskajai radiostacijai pagājušo ceturtdien paziņoja, ka agresija var izplatīties Eiropā, ja Krieviju Ukrainā neviens neapturēs, un nosauca Krieviju par teroristisku valsti. “Pašlaik Ukraina cīnās par mieru visā Eiropā, par mums visiem. Ja teroristiska valsts, kas īsteno agresiju pret savu kaimiņu, netiek apturēta, tāda agresija var izplatīties Eiropā un ārpus tās robežām,” teica Lietuvas prezidente.
Ideju Grībauskaite turpināja tajā pašā dienā kopīgā preses konferencē ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu, kad paziņoja, ka “mēs visi redzam, ka mūsu kaimiņš un Ukrainas kaimiņš rīkojas tā, kā kaimiņam nevajadzētu, ja tas grib ievērot starptautiskās tiesības un starptautiskās saistības, kā arī parakstītos līgumus. Mēs šodien redzam Krievijas karavīru klātbūtni Ukrainas austrumos, kamēr valsts atklāti melo, noliedzot to visu. Valsts, kas pavēl saviem karavīriem noņemt pazīšanās zīmes, valsts, kas ieved armiju un smago bruņojumu bez pazīšanās zīmēm – šādai valstij ir visas starptautiskā terorisma pazīmes. To es varu pateikt”.
Krievijas Ārlietu ministrija (ĀM) pēc tam pārmeta Grībauskaitei “provokatīvus izteikumus” pret Krieviju un uzsvēra, ka tie “tikai apgrūtina risinājumu meklēšanu Ukrainas krīzes noregulēšanai”.
Savukārt Viļņas universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātnes institūta politoloģe Dovile Jakņūnaite pirmdien pieļāva, ka Krievijas noteiktie ierobežojumi Lietuvas transportlīdzekļiem uz abu valstu robežas ir reakcija uz Grībauskaites nesenajiem izteikumiem, kuros viņa nodēvēja Krieviju par teroristisku valsti.
