“Krievijas valdībā nav trako!” Medvedevs, runājot par kodolrīkiem, šoreiz bijis skaidrā? 17
Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs, kurš iepriekš vairākkārt bija draudējis Rietumiem ar kodolieročiem, negaidīti mainīja savu retoriku. Intervijā televīzijas kanālam Al Arabiya viņš sacīja, ka Krievija nevēlas sākt kodolkaru. “Mēs ienīstu sevi, ja tas kādreiz notiktu. Krievijas valdībā nav trako,” viņš apliecināja.
Medvedevs uzsvēra, ka Maskava uzskata kodolieroču izmantošanu tikai kā “pēdējo līdzekli”, norādot, ka to izmantošanas slieksnis ir pārskatīts, ņemot vērā “riskus, kas radušies”. Vienlaikus viņš sūdzējās par NATO, kas, pēc viņa teiktā, ir “pilnībā iesaistīta” Ukrainas konfliktā. Karš varētu beigties, sacīja Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks, taču aliansei ir “jābeidz kūdīt” uz karadarbību, viņš piebilda.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Medvedevs ir kļuvis par vienu no galvenajiem Kremļa agresīvās retorikas ruporiem, kas vairākkārt draudējis Rietumiem ar kodolkaru un “civilizācijas beigām”. Starp pasaules galvaspilsētām, kurām viņš draudēja ar kodoltriecienu, bija jo īpaši Vašingtona, Parīze un Londona, un pēc ASV lēmuma apstiprināt ASV tāla darbības rādiusa raķešu izmantošanu Ukrainai, lai uzbruktu militāriem objektiem Krievijas teritorijā, Medvedevs paziņoja, ka būs Trešais pasaules karš.
Taču ārpus Krievijas viņa izteikumi tiek uztverti ar ironiju. Piemēram, ES ārpolitikas pārstāvis Pīters Stano iepriekš minēja, ka Medvedevam ir garīgas problēmas un viņš ar saviem izteikumiem vienkārši “publiski izsaka savu diagnozi”, cenšoties pievērst sev uzmanību.
Kremļa avoti apgalvo, ka daudzi Medvedeva skarbie ieraksti telegrammā parādās, kad viņš ir reibumā. Ārzemju izmeklēšana arī atklājusi, ka Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks sirgst ar mēnessērdzību.
Pat Krievijas diplomāti norobežojas no viņa vārdiem. Piemēram, Krievijas vēstnieks Lielbritānijā Andrejs Kelins intervijā BBC skaidroja, ka Medvedeva izteikumi neatspoguļo Kremļa oficiālo nostāju: «Medvedevs saka, ko domā. Bet viņš to dara kā privātpersona, nevis kā valdības pārstāvis.”
19. novembrī Vladimirs Putins apstiprināja Krievijas jauno kodoldoktrīnu. Saskaņā ar dokumentu Maskava patur tiesības izmantot kodolieročus, reaģējot uz bezpilota lidaparātu, spārnoto raķešu uzbrukumiem vai ja pastāv draudi zaudēt daļu savas teritorijas.
Šīs izmaiņas izraisīja reakciju Rietumos. ASV Stratēģiskās pavēlniecības kontradmirālis Tomass Bukenans sacīja, ka Amerika ir gatava kodolmateriālu apmaiņai. Pentagona sekretāra vietnieks kodolpolitikas jautājumos Ričards Džonsons piebilda, ka ASV turpinās palielināt un modernizēt savas kodolenerģijas spējas.
Francijas ārlietu ministrs Žans Noels Barro, komentējot Krievijas doktrīnu, uzsvēra, ka Parīze nebaidās no Putina kodoldraudiem. Viņš norādīja, ka Rietumi jau ir pieraduši pie šādas Krievijas šantāžas, ko Maskava izmanto jau vairāk nekā divus gadus, cenšoties izdarīt spiedienu uz NATO.
Kā septembrī ziņoja Washington Post, atsaucoties uz Krievijas amatpersonām, Kremlis sāk saprast, ka tā kodoldraudus vairs neuztver nopietni. Viens no publikācijas avotiem atzīmēja: “Viņu ir vairāk, bet viņi vairs nevienu nebiedē.”
