Krievijas vakcīnas “Sputņik V” slepenā iepirkuma skandāls: Slovākijas valdība spiesta atkāpties 7
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
No amata Krievijas vakcīnas “Sputņik V” slepenā iepirkuma skandāla apstākļos pirmdien atkāpās Slovākijas vicepremjers, ekonomikas ministrs Rihards Suliks, bet vakar arī tieslietu ministre Marija Kolikova, kas nozīmē, ka jāatkāpjas arī galvenajam vaininiekam, četru partiju koalīcijas valdības premjeram Igoram Matovičam.
Tikmēr citviet Eiropā attieksme pret vakcīnu no Krievijas ir nogaidoša, drīzāk pozitīva.
Valdības krīze Slovākijā saasinājās 1. martā, kad kļuva zināms, ka premjers Matovičs no konservatīvās populistiskās partijas “Parastie cilvēki un neatkarīgās personības” slepeni, neinformējot koalīcijas partnerus, vairāku nedēļu sarunās vienojies par divu miljonu “Sputņik V” devu piegādi.
Koalīcijas partijas par notikušo uzzināja vien tad, kad pirmie 200 tūkstoši devu jau bija Slovākijā. Ņemot vērā, ka Slovākija ir NATO un Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, citas valdībā pārstāvētās partijas notikušo uzskatīja par skandālu, uzsverot, ka “Sputņik V” Slovākijā varētu izmantot tikai, ja to apstiprinās Eiropas Zāļu aģentūra (EZA), kas vēl nav noticis.
Krīzi vēl dziļāku padarīja Matoviča neveiksmīgais joks intervijā vietējai radiostacijai “Radio Expres”. Kad žurnālists jautāja, ko Slovākijas valdības vadītājs sarunās apsolījis Krievijai apmaiņā pret vakcīnām, intervējamais atrauca: “Aizkarpatu Ukrainu.”
Tas bija diplomātiski ārkārtīgi netaktisks izteikums, ņemot vērā minētā Ukrainas novada sarežģīto vēsturi 20. gadsimtā un mūsdienu Ukrainas un Krievijas saspīlētās attiecības.
Matovičs steidza skaidrot, ka Krievija pretī neko nav pieprasījusi un viņš tikai vēlējies “dot cilvēkiem drošu vakcīnu, lai viņi nemirtu”.
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba tomēr savā “Twitter” kontā ierakstīja: “Lai labāk apmaina pret dažiem Slovākijas reģioniem.” Saasinājums mazinājās tikai tad, kad Matovičs atvainojās kaimiņzemei.
Pēdējais piliens
12. martā “Sputņik V” konflikta dēļ amatu atstāja veselības ministrs Mareks Krajčī. Dažas dienas vēlāk trīs koalīcijas partijas piedraudēja aiziet no valdības, ja premjers līdz 24. martam, tas ir, šodienai, neatkāpsies.
Aizvadītajā svētdienā Matovičs beidzot piekrita atkāpties, ja to darīs arī amatpersonas no citām koalīcijas partijām – ekonomikas ministrs Suliks un parlamenta Veselības komitejas priekšsēdētāja Jana Bitto Ciganikova – abi no liberālās “Brīvība un solidaritāte” – un tieslietu ministre Kolikova un parlamenta vicespīkers Jurajs Šeliga – abi no centriskās “Par cilvēkiem”. Matovičs turklāt skaidroja, ka atstātu amatu, taču ne valdību, un varētu palikt tajā par ministru.
Viņa nosauktās amatpersonas neiebilda atkāpties, ja sekotu premjera aiziešana un jaunas valdības izveidošana uz esošās koalīcijas bāzes, taču kategoriski bija pret sevi sakompromitējušā Matoviča palikšanu.
Parlamenta ārkārtas vēlēšanas koalīcija nevēlas, jo tas drīzāk nozīmētu opozīcijā esošo sociāldemokrātu uzvaru. Aptaujas liecina, ka valdības atkāpšanos atbalsta 82% iedzīvotāju.
Aptuveni tikpat daudz uzskata, ka Matoviča valdība gada laikā nav spējusi piemērot veselības aizsardzības sistēmu, ekonomiku un nodarbinātību pandēmijas apstākļiem.
Slovākija ar 5,4 miljoniem iedzīvotāju pēc Covid-19 mirušo skaita, rēķinot uz iedzīvotāju daudzumu, šobrīd ir viens no pasaules līderiem.
Neapmierinātība ar Matoviču koalīcijā brieda ilgāku laiku, un “Sputņik V” gadījums faktiski bija pēdējais piliens.
“Mazos daudzumos”
Krīze Slovākijā notiek laikā, kad Krievija paziņojusi, ka noslēgtas vienošanās par tās izstrādātās vakcīnas ražošanu Vācijā, Itālijā, Francijā un Spānijā. Ungārija, Slovākija Krievijas poti jau iegādājušās, bet vēl nelieto. Čehija iegādi apsver.
Novērotāji uzsver, ka interesi par “Sputņik V” vairojusi Lielbritānijas un Zviedrijas kopražojuma vakcīnas “AstraZeneca” lietošanas aizturēšana uz vairākām dienām, aizdomās, ka tā palielina trombozes risku. Citu ražotāju piegādāto vakcīnu daudzums joprojām nav pietiekošs.
Maskava “Sputņik V” cenšas izmantot arī propagandas nolūkos, tādēļ jautājums par attieksmi neiztiek bez politizācijas.
Aizvadītajā nedēļā Vācijas Veselības ministrijas pārstāvis Hanno Kaucs žurnālistiem neizslēdza, ka, lemjot par “Sputņik V” izmantošanu, netiks ņemti vērā politiski apsvērumi.
Tas, ka Rietumeiropas valstis piekrīt ražot, vēl nenozīmē, ka Krievijas vakcīnu ES teritorijā sāks plaši izmantot. Kaucs pieļāvis, ka “Sputņik V” ES varētu iepirkt tikai “mazos daudzumos”.
Slavenās Berlīnes klīnikas “Charite” virusologs Leifs Eriks Zanders radītājam “Deutsche Welle” apšaubīja, vai pote no Krievijas aizpildīs patlaban ES vērojamo vakcīnu deficītu. EZA “Sputņik V” varētu apstiprināt ne ātrāk kā vasarā, bet līdz tam laikam būs pieaugušas jau apstiprināto vakcīnu ražotāju jaudas.
Jāņem vērā, ka Eiropas Komisija šobrīd pasūtījusi sešiem dažādiem ražotājiem vairāk nekā divus miljardus pošu. Jau apstiprinātas “BioNTech/Pfizer”, “Moderna”, “AstraZeneca” un “Johnson & Johnson”, bet kārtu gaida “Sanofi-GSK” un “CureVac”.
Tas nozīmē, ka “Sputņik V” ierašanās brīdī ES tirgus būs pietiekami piesātināts un preparāts no Krievijas varētu būt tikai viens no, bet varbūt pēc tā vispār vairs nebūs nepieciešamības, jo galvenā rūpe valstīm tad būs potēšanas jaudas, ne pati pote.
