Krievijas uzvedība ir nepieņemama. Saruna ar Zviedrijas parlamenta spīkeru Andreasu Norlēnu 1
Pagājušajā nedēļā oficiālā vizītē Latvijā pabija Zviedrijas parlamenta spīkers Andreass Norlēns, kurš tikās ar Latvijas augstākajām amatpersonām. Vizītes laikā viņš piekrita atbildēt uz “LA” jautājumiem.
Zviedrija zināma kā miermīlīga valsts ar stabilām demokrātijas tradīcijām un tradicionāli uzņēmusi politiskos bēgļus no daudzām valstīm. Karš Afganistānā, Irākā, Sīrijā, Somālijā, Jemenā un citviet izraisījis miljoniem bēgļu plūsmu, daudziem no viņiem cerot iegūt patvērumu Zviedrijā. Milzīgais bēgļu pieplūdums ir izraisījis noziedzības pieaugumu un saasinājis sociālās problēmas. Kā uz to reaģē Zviedrijas politiķi un sabiedrība?
A. Norlēns: Manuprāt, jūsu raksturojums par Zviedriju kā mierīgu valsti lielā mērā joprojām ir spēkā. Zviedrijā ir stabili demokrātiskie institūti, efektīva politiskā sistēma, salīdzinoši augsta sabiedrības uzticība dažādām institūcijām. Zviedrija joprojām lielā mērā ir tāda kā agrāk.
Dažreiz ir propagandistiski mēģinājumi iztēlot Zviedriju kā nemieru pārņemtu valsti, bet tā nav. Tajā pašā laikā jāatzīst, ka mums pēdējos gados ir bijušas nopietnas problēmas ar organizēto noziedzību, esam pieredzējuši sadursmes starp noziedzīgajiem grupējumiem.
Šī situācija tikusi apspriesta politiskajās debatēs, lai rastu risinājumu, kā mazināt vardarbību un ieroču pieejamību. Iedzīvotāji ir noraizējušies par vardarbības aktiem, ko izraisījuši noziedzīgo grupējumu pārstāvji.
Runājot par migrāciju, jāteic, ka kopš 2015. gada rudens Zviedrijas politikā ir noticis būtisks pavērsiens. Tajā rudenī Zviedrijā ieradās vairāk nekā 160 000 patvēruma meklētāju. Tas izraisīja politisko partiju un sabiedrības reakciju, ka šāds migrācijas līmenis nevar būt ilgstošs.
Daudzas partijas padarīja stingrākas nostādnes pret migrāciju savās programmās. Pirms dažām dienām Zviedrijas premjerministrs paziņoja, ka vēlas uz pusi samazināt migrantu skaitu, kas ierodas valstī katru gadu. Arī vairākas politiskās partijas ir izvirzījušas priekšlikumus par stingrākiem migrācijas noteikumiem.
Zviedrijas politikā turpinās aktīvas diskusijas par migrācijas un bēgļu integrācijas jautājumiem. Es nepiekrītu viedoklim, ka zviedru mediji noklusētu ar migrāciju saistītās problēmas. Tas ir liels izaicinājums jebkurai sabiedrībai – uzņemt 160 000 tūkstošus patvēruma meklētāju dažu mēnešu laikā –, ko nākas risināt vairākus gadus, jo tas saistīts ar izglītību, veselības aprūpi un citiem jautājumiem.
Zviedrijas premjerministrs Stefans Levēns vada mazākuma valdību, kuras izveidošana bija neraksturīgi ilga – trīs mēnešus –, valsts ekonomikai pārdzīvojot ne labākos laikus. Eksportu apdraud iespējamais bezvienošanās breksits un ASV un Ķīnas tirdzniecības karš.
Zviedrijā valdības veidošanas procesu pēc vēlēšanām vada parlamenta spīkers, nevis prezidents, kā tas ir daudzās parlamentārās demokrātijās. Pirms konstitucionālās reformas pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados šo procesu pārraudzīja karalis.
Pēc pēdējām vēlēšanām valdības izveidošana ieilga, jo abi tradicionālie spēki – centriski labējais konservatīvo bloks un centriski kreisais sociāldemokrātu bloks – ieguva gandrīz vienādu balsu skaitu.
Situāciju mainīja jaunas partijas – Zviedru demokrātu – ienākšana parlamentā 2010. gadā. Partijām vajadzēja laiku savas nostājas izvērtēšanai, jaunu nostādņu izvirzīšanai un to savstarpējai apspriešanai, kā rīkoties jaunajā situācijā.
Zviedru padsmitniece Grēta Tūnberga ir kļuvusi par globālu ikonu debatēs par klimata izmaiņām. Zviedrija ir pazīstama kā valsts, kur vides aizsardzību uzskata par svarīgu politikas jomu. Kāda ir zviedru politiķu un sabiedrības attieksme pret klimata izmaiņu problēmu, kas kļūst aizvien asāka?
Zviedrijā ir plaša politiska vienprātība, ka klimata izmaiņas ir realitāte un ka tas ir ļoti nopietns izaicinājums mums visiem, kas jārisina. Šī problēma tiek uzskatīta par prioritāti Zviedrijas politikā, valsts pārstāvjiem centīgi darbojoties, lai pārliecinātu arī citas valstis aktivizēt pūliņus klimata izmaiņu apturēšanā.
Zviedrija padziļina sadarbību ar NATO. Atbildot uz Krievijas kara lidmašīnu veiktajiem biežajiem Zviedrijas gaisa telpas pārkāpumiem, Zviedrija pirmo reizi kopš aukstā kara beigām ir izvietojusi bruņoto spēku vienību Gotlandes salā Baltijas jūrā. Pēdējo piecu gadu notikumi – Krievijas veiktā Krimas apgabala aneksija un agresija Ukrainas austrumos – ir aktivizējuši debates par sadarbību ar NATO kā Zviedrijā, tā Somijā. Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka pieaug atbalsts Zviedrijas dalībai NATO.
Protams, mēs Zviedrijā esam ļoti nobažījušies par drošības situāciju Baltijas jūras reģionā un visā Eiropā. Mūsuprāt, ir ļoti svarīgi, ka Eiropas Savienība ieņem stingru nostāju sakarā ar Krievijas veikto Krimas aneksiju un turpinošos militāro konfliktu Ukrainas austrumos.
Krievijas uzvedība ir pilnīgi nepieņemama, un Eiropas Savienībai un Eiropas valstīm pret to jāvēršas stingri un apņēmīgi.
Pasliktinoties drošības situācijai Baltijas jūras reģionā, ir plaša vienprātība Zviedrijā, ka mums jāpalielina aizsardzības izdevumi. Partijas ir vienojušās par aizsardzības izdevumu palielināšanu 2020. gadā un nākamajos gados, vismaz līdz 2025. gadam, lai vairotu Zviedrijas aizsardzības spējas.
Mēs ļoti augstu vērtējam ciešo sadarbību ar Somiju un arī ciešo sadarbību ar NATO. Zviedrija ir viena no NATO tuvākajām partnervalstīm, bet līdz šim Zviedrijas politiskajās aprindās nav vienprātības par valsts dalību NATO. Centriski labējās partijas to atbalsta, bet centriski kreisās, tostarp sociāldemokrāti, ir pret.
Manuprāt, dalība NATO ir tik nopietns lēmums, ka mums vajadzēs plašu politisku vienprātību, pirms šāds politisks lēmums varētu tikt pieņemts. Kamēr sociāldemokrāti ieņems noraidošu nostāju (pret dalību NATO), šis jautājums netiks virzīts tālāk. Zviedrija tradicionāli ir bijusi ārpus militārām aliansēm, un šim vēsturiskajam mantojumam ir svarīga nozīme debatēs par valsts dalību NATO.
Gribu piebilst, ka mēs neesam militārajā aliansē, bet tas nenozīmē, ka esam neitrāli. Mēs esam daļa no brīvās un demokrātiskās pasaules, un mēs paredzam piedalīties brīvās pasaules aizstāvēšanā, ja tā tiktu apdraudēta. Līdz šim mums ar Somiju ir bijusi ļoti cieša divpusēja sadarbība, kam ir plašs atbalsts Zviedrijas parlamentā, un to mēs šobrīd paredzam turpināt.
