Krievijas un Ķīnas prezidenti tiekas Maskavā – pieaug Krievijas atkarība no Ķīnas 64
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vakar Maskavā divu dienu valsts vizītē ieradās Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins, lai apspriestos ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina vizīti diplomātiskajās aprindās uzskata par politisku ieguvumu starptautiski izolētajam Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, kura arestam orderi izsniegusi Starptautiskā krimināltiesa, apsūdzot viņu kara noziegumos Ukrainā. Tikšanās Maskavā dod Putinam un Sji iespēju uzdot sevi kā “spēcīgus partnerus” laikā, kad nopietni sarežģījušās abu valstu attiecības ar ASV.
Ķīna cenšas uzņemties globālu atbildību
Pagājušā gadsimta vidū pēc Ķīnas Tautas Republikas izveidošanas Padomju Savienība sevi uzskatīja par noteicēju attiecībās ar Ķīnu, veidojot pretsvaru rietumvalstīm. Maskavas un Pekinas attiecībām sarežģījoties, ASV septiņdesmito gadu sākumā izveidoja oficiālas attiecības ar Ķīnu kā pretsvaru Padomijai. 21. gadsimtā attiecības šajā trijstūrī ir mainījušās, Krievijai tuvinoties Ķīnai, bet ASV meklējot sabiedrotos pret Ķīnas ekspansiju. Jauns faktors trijstūra attiecībās ir attieksme pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, Vašingtonai palīdzot Kijivai, bet Maskavai cenšoties iegūt aktīvāku Ķīnas atbalstu.
Ķīna cenšas uzdot sevi kā globāli atbildīgu valsti, kas atbalsta citu valstu teritoriālo veselumu un suverenitāti. Būdama autokrātiska valsts, Ķīna biedrojas ar līdzīgiem režīmiem Krievijā, Irānā un citviet. Tagad Ķīna ir kļuvusi par lielo brāli, no kura labvēlības ir atkarīga starptautiskām sankcijām pakļautā prezidenta Putina Krievija. Par Ķīnas politikas pretrunīgumu liecina fakts, ka Pekina pasludinājusi “draudzību bez robežām” ar Putina Krieviju, bet tajā pašā laikā cenšas uzdot sevi kā starpnieku varbūtējās sarunās par miera iedibināšanu Ukrainā. Pekina pirms mēneša izziņoja miera plānu, taču tajā faktiski tiktu apstiprināti Krievijas teritoriālie ieguvumi karadarbībā. Dažos pasaules medijos ir parādījušās ziņas, ka Ķīna jau ir piegādājusi militāro aprīkojumu Krievijai. Rietumu politiķi tomēr nezaudē cerību, ka Ķīnas prezidents Sji ieņems konstruktīvu nostāju, jo viņš būtu lielāks ieguvējs, atbalstot miera sarunas, nevis netieši iesaistoties karā ar Rietumiem, atzīmē ziņu aģentūra “Associated Press”. Nav pieļaujama ieroču piegāde agresoram, bet starptautiskais likums atļauj bruņojuma piegādi valstīm, kas aizsargā savu teritoriju. No Pekinas ir daudzkārt atskanējuši brīdinājumi pret “divu bloku konfrontāciju” un “aukstā kara mentalitāti”, taču tagad Maskavā Ķīnas vadonim Sji būs iespēja atturēt savu Krievijas partneri Putinu no vardarbības tālākas eskalācijas Ukrainā.
Analītiķi atzīst, ka Pekinas pasaules uzskats liek tai saglabāt stratēģisku tuvību ar Putina Krieviju. Ķīnas ieskatā, ASV ar citu rietumvalstu palīdzību bloķē Ķīnas ceļu uz pasaules līderību, bet vairākums tās ģeogrāfisko kaimiņu – no Japānas un Dienvidkorejas līdz Vjetnamai un Indijai – ir drīzāk skeptiski nekā atbalstoši. Ekspertu ieskatā, Pekina netērēs politisko kapitālu, lai mudinātu Maskavu piekrist miera sarunām, īpaši tad, ja Ķīna nebūs no tā ieguvēja.
Pieaug Krievijas atkarība no Ķīnas
Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins ir svarīgākais ārzemju viesis, kas uzņemts valsts vizītē Maskavā kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Taču izsmalcinātie protokola pasākumi nespēja aizsegt pieaugošo militārā un ekonomiskā spēka asimetriju starp abām valstīm. Kopš Putina un Sji pēdējās tikšanās Ķīnā dažas nedēļas pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā Kremļa politiskā un ekonomiskā situācija ir pasliktinājusies un Krievija ir kļuvusi vēl atkarīgāka no lielās Āzijas kaimiņvalsts. Dažu ekspertu ieskatā, Krievija ar laiku pat varētu kļūt par vasaļu valsti, izolētu no Eiropas un Amerikas, kam jāuzklausa Ķīnas rīkojumi. Krievijas atkarība no Ķīnas varētu turpināties arī pēc Putina valdīšanas. Putins mēdz uzsvērt, ka uzbrukums Ukrainai uzskatāms par izaicinājumu ASV globālajai dominancei un apliecinājumu Krievijas pilnīgai suverenitātei. Taču fakti liecina, ka 2022. gadā trešdaļa Krievijas eksporta bija uz Ķīnu, bet imports no Ķīnas veidoja 40%. Arvien lielāku daļu Krievijas ārējā tirdzniecībā veido norēķini Ķīnas juaņās, jo Rietumu sankcijas liedz Krievijas bankām pieeju dolāriem un eiro. Rietumiem strauji mazinot atkarību no Krievijas izejvielu importa, pieaug Maskavas ekonomiskā un finansiālā atkarība no Pekinas.
