Krievijas spiegu aktivitāte Britānijā pēdējos gados ir pieaugusi 0
Pēc ilgākas klusēšanas ar interviju britu laikrakstā “The Guardian” par sevi atgādinājis bijušais Krievijas izlūkdienesta KGB Latvijas nodaļas darbinieks Boriss Karpičkovs, kurš pēc vairāku gadu darbošanās Rīgā dubultaģenta statusā un līdzdalībā bankas aizdevuma izkrāpšanā 1999. gadā aizbēga uz Londonu, kur lūdza politisko patvērumu, bet pērn ieguva Britānijas pilsonību.
Kā apgalvo Karpičkovs, KGB un tā pēcteča Krievijas Federālā drošības dienesta (FDD) aģentu aktivitāte Britānijā pēdējos gados ir pieaugusi, jo Britu salās patvērumu raduši virkne ieceļotāju no Krievijas, starp kuriem ir gan miljonāri, gan čekas dubultaģenti, gan Kremļa kritiķi. Karpičkovs piekrīt britu pretizlūkošanas dienesta MI5 vadītājam Džonatanam Edvardsam, ka Krievijas izlūkdienestu virsnieku skaits Londonā nav samazinājies pēc aukstā kara ēras beigām. Pēc 2001. gada 11. septembra teroraktiem ASV Britānijas un citu rietumvalstu izlūkdienesti pievērsās islāma teroristu apkarošanai. Taču Maskava izlēma vērsties pret ārzemēs patvērumu guvušajiem Kremļa kritiķiem, starp kuriem pazīstamākais bija bijušais KGB aģents Aleksandrs Ļitviņenko, kurš tika noindēts 2006. gadā ar radioaktīvo poloniju pēc tējas dzeršanas kādā Londonas viesnīcā.
Intervijā “The Guardian” Karpičkovs stāsta par tikšanos Londonā ar diviem no Maskavas atsūtītajiem pārstāvjiem, kas maksājuši “brīvprātīgajiem” 4,5 mārciņas stundā par piedalīšanos demonstrācijās Londonā Kremļa politikas atbalstam.
Kā atzīmē “The Guardian”, 1959. gadā Padomju Latvijā dzimušais Karpičkovs ģimenē bija audzināts padomju patriotisma garā. Pēc inženiera diploma iegūšanas 1984. gadā viņš saņēmis piedāvājumu mācīties KGB akadēmijā Minskā, kur līdz ar citām zinībām apguvis māku šaut un prasmi nogalināt kailām rokām. Pēc mācībām viņš ieskaitīts dienestā KGB prestižajā Otrajā direktorātā, kas specializējas pretizlūkošanā, un nosūtīts uz Rīgu, kur uzdienējis līdz majora pakāpei. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. gadā viņš pievienojies tās jaunveidojamajam izlūkdienestam, taču slepeni turpinājis piegādāt informāciju KGB, kas pārdēvēta par FDD. Trīs gadus viņš aktīvi darbojies dubultaģenta statusā, intervijā “The Guardian” apgalvojot, ka esot ievietojis noklausīšanās ierīces Britānijas vēstniecībā Rīgā un piedalījies vairākās dezinformācijas operācijās pret ASV izlūkdienestu. FDD pārtraucot “kurmja” pakalpojumu apmaksu un Latvijas izlūkdienestam turot viņu aizdomās par nodevību, Karpičkovs uzskatīja par labāku pazust no Rīgas. Bēgļa gaitās viņš pabija Jaunzēlandē, Kiprā, Krievijā, vairākkārt tika aizturēts, taču drīz vien atbrīvots, lai gan viņa aizturēšanai bija izdots Interpola rīkojums. Pēc sākotnēja attteikuma Karpičkovam 2010. gadā tomēr izdevās iegūt Britānijas pilsonību. Uzturoties trimdā Britānijā, Karpičkovs uzrakstījis atmiņu grāmatu, kas vēl nav izdota, par savām dubultaģenta gaitām. Analītiķi uzskata, ka savos memuāros Karpičkovs varētu atklāt dažas izlūkdienestu darbības aizkulises, kas īpaši varētu interesēt Latvijas un Krievijas sabiedrību.
