Krievijas spiegi rosās sociālajos tīklos 0
Krievijas ārējais izlūkdienests (SVR) pasūtījis vairāku datorprogrammu izveidi, lai varētu izplatīt vēstījumus sociālajos tīklos ārvalstu sabiedriskās domas ietekmēšanai.
SVR iziet tiešsaistē
Šā gada janvārī SVR izziņojis trīs slēgtus pieteikumus par vairāk nekā 30 miljoniem rubļu, lai masveidā izplatītu noteiktas ievirzes informatīvos ziņojumus un izstrādātu jaunas metodes diskusiju pārraudzīšanai sociālajos tīklos un sabiedriskās domas ietekmēšanai, raksta avīze “Kommersant”. Laikraksta aptaujātie eksperti uzskata, ka nākotnē šīs metodes var tikt izmantotas interneta sociālo tīklu pārraudzīšanā kā ārvalstīs, tā Krievijā. Kā kļuvis zināms “Kommersant”, pētījumu pieteikumi ar kodētiem nosaukumiem “Vētra–12”, “Monitors–3” un “Disputs” tika veikti šā gada janvārī un februārī. Valsts pasūtītājs – karaspēka daļa N54939 – lūdza izstrādāt programmas “izlūkošanas metožu izpētei interneta centros un sociālo tīklu reģionālajos segmentos”, “interneta slepenas vadības metožu izpētei”, kā arī veikt zinātniskos pētījumus, lai izstrādātu “īpašas informācijas virzīšanas metodes sociālajos tīklos”. Visi trīs pasūtījumi, lai arī sadalīti atsevišķos pieteikumos, ir cieši saistīti, atzīmē “Kommersant”. Tiek plānots, ka komentārus sociālajos tīklos sākumā pārraudzīs sistēma “Disputs”, kam jāpēta informācijas veidošanās procesi internetcentru kopās un jānosaka faktori, kas ietekmē ziņu popularitāti un izplatību.
Iegūto informāciju tālāk analizēs sistēma “Monitors–3”, kam jāizstrādā virtuālās sabiedrības organizācijas un vadības metodes internetā, lai varētu kontrolēt sociālo mediju darbu, regulāri saņemot no ekspertiem informāciju par procesiem šajās jomās.
Uz iegūto datu pamata sistēma “Vētra–12” izplatīs vajadzīgo informāciju lielākajos sociālajos tīklos, lai atbalstītu pasākumus pēc iepriekš sagatavotiem scenārijiem masu auditorijas ietekmēšanai, ņemot vērā arī sociālo tīklu lietotāju personas datus.
Informatīvo karu iemēģina pret Igauniju
Visi trīs pieteikumi datorprogrammu izveidei bija slepeni, jo pamats konkursa rīkošanai bija Krievijas valdības 2011. gada 23. decembra slēgtais rīkojums N1116 par naudas sadali valsts aizsardzības pasūtījumiem 2012. gadam, raksta “Kommersant”. Paredzēts, ka sistēmas “Monitors–3” un “Disputs” būs gatavas jau šogad, bet “Vētra–12” sāks darboties nākamgad. Kā laikrakstam apgalvojuši avoti izlūkdienestos, karaspēka daļa N54939, kuras komandieris Aleksandrs Bičkovs bijis pasūtītājs visām sistēmām, ir Krievijas ārējā izlūkdienesta struktūra. SVR preses pārstāvis uz šo jautājumu nav atbildējis, taču šo informāciju apstiprina divi agrāk publiskoti dokumenti, kas kārtējo reizi liecina, cik daudz informācijas vērīgs analītiķis var iegūt no atklātiem avotiem. 1993. gada 23. augustā Krievijas Sakaru ministrijas rīkojumā kā “organizācija, kam ir tiesības veikt darbību informācijas aizsardzībā”, minēta arī karaspēka daļa N54939 kā SVR Informatizācijas pārvalde. Otrs dokuments ir Maskavas pašvaldības 2011. gada jūlija rīkojums “Par atvieglojumiem komunālo pakalpojumu apmaksā ārējā izlūkdienesta kadru darbiniekiem”, kuriem neesot jāprasa izziņas par viņu piederību izlūkdienestam, kā to nosaka federālais likums par SVR darbību.
Visu trīs konkursā minēto datorprogrammu izveidi veiks firma “Iteranet”, kas piedāvā plaša profila sakaru pakalpojumus. Tās ģenerāldirektors Igors Mackevičs, kurš agrāk bijis Federālā drošības dienesta akadēmijas Kriptogrāfijas, sakaru un informātikas institūta priekšnieka vietnieks, atteicies no intervijas ar laikrakstu “Kommersant”.
Avīzes avoti Krievijas specdienestos neizslēdz, ka pēc tam, kad SVR saņems programmas “Vētra–12”, “Monitors–3” un “Disputs”, tās varēs izmantot kā pašmāju, tā ārzemju auditorijas ietekmēšanai.
Uz jautājumu, kuru valstu sabiedrības ietekmēšanai šīs programmas varētu tikt izmēģinātas vispirms, avīzes avots izlūkdienestos atbildējis izvairīgi: “Pirmajā posmā tās varētu būt Austrumeiropas valstis, kas bija Padomju Savienības sastāvā.” Jautājums par šo programmu izmantošanu Krievijas sociālo tīklu pārraudzīšanai tikšot risināts “pēc vajadzības”, un tam neesot nepieciešams nekāds valdības lēmums, jo to izlemj izlūkdienestu vadība. Analītiķi atzīmē, ka ārzemju auditorijas dažādas ietekmēšanas metodes Krievijas tēla uzspodrināšanai izmanto televīzijas kanāls “RT”, kura biroji ir vairākās rietumval-stīs. Informatīvais karš, kas izvērsās masīvos kiberuzbrukumos Igaunijas valsts iestāžu interneta vietnēm, ar Krievijas specdienestu ziņu notika 2007. gadā, kad Tallinā tika pārvietots piemineklis padomju karavīriem.
