Krievijas specdienesti aktīvi strādā, lai Latvijā vairotu šaubas par nacionālās drošības interesēm 12
Krievijas specdienesti arī pagājušajā gadā ir aktīvi strādājuši, lai Latvijā vairotu negatīvu nostāju pret valsts atrašanos eiroatlantiskajā kopienā, kas ir vitāli svarīgi Latvijas nacionālajai drošībai, teikts Drošības policija (DP) publiskajā pārskatā par dienesta darbību pagājušā gadā.
Kā teikts pārskatā, Krievijas specdienesti tiek izmantoti Krievijas ārpolitisko interešu īstenošanai ārvalstīs, savlaicīgi veidojot nepieciešamās ietekmes pozīcijas un veicinot labvēlīgas sabiedriskās domas rašanos, kā arī noteiktu uzskatu un ideju izplatīšanu.
DP novērojusi, ka Krievijas specdienestus lielā mērā interesē ierobežotam lokam paredzēta vai pat publiski pieejama informācija, kuru var izmantot vispārējās izpratnes par situāciju Latvijā radīšanai un stratēģisku lēmumu pieņemšanai. Šī informācija tiek izmantota gan Krievijas ārpolitikas plānošanā attiecībā uz Latviju, gan arī konkrētu pasākumu īstenošanā, lai panāktu vēlamo rezultātu, piemēram, vairotu negatīvu nostāju pret Latvijas atrašanos eiroatlantiskajā kopienā, NATO sabiedroto militārā kontingenta uzturēšanos Latvijā un līdzīgiem Latvijas valsts nacionālajai drošībai un tās interesēm nozīmīgiem jautājumiem.
Pērn DP konstatējusi vairākas tēmas, kas bija Krievijas specdienestus interesējošo jautājumu lokā, piemēram, aizsardzības un drošības jautājumi, NATO sabiedroto militārā kontingenta izvietojums un aizsardzības infrastruktūras objekti, sociāli politiskie procesi, sabiedrības attieksme pret valsts varu īstenojošajām institūcijām, attiecības dažādu etnisko grupu starpā, kā arī situācija pirms gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām 2017.gadā. Tāpat Krievijas specdienestus interesējuši ekonomiskie procesi un enerģētika Latvijas sabiedrības attieksme pret starptautiskās politikas procesiem, piemēram, attieksme pret starptautiskajām sankcijām pret Krieviju un pret Lielbritānijas izstāšanos no ES.
Krievijas specdienesti informācijas iegūšanai lielā mērā aizvien izmantojot personu iesaistīšanu slepenajā sadarbībā un informācijas avotu tīkla veidošanā. Latvijas ģeogrāfiskais tuvums Krievijai ļauj tās specdienestiem organizēt savu darbu “no teritorijas”, proti, iegūt izlūkošanas rakstura informāciju, izmantojot Latvijas iedzīvotājus, kuri oficiālās vai privātās vizītēs apmeklē Krieviju, kā arī tiešā vai netiešā veidā ir saistīti ar to.
Līdz ar to Krievijas specdienestu pastiprinātā redzeslokā arī 2016.gadā bijuši uz Krieviju regulāri izceļojošie Latvijas iedzīvotāji, it sevišķi pierobežā dzīvojošie un uzņēmēji, kuru uzņēmējdarbība ir saistīta ar Krieviju, personas, kuras ir pārkāpušas akcīzes preču izvešanas kārtību un Latvijas valsts un pašvaldību institūciju amatpersonas un darbinieki.
DP iegūtā informācija liecina, ka Krievijas Federālais drošības dienests (FSB) pērn turpināja izrādīt pastiprinātu interesi arī par Latvijas valsts un pašvaldību amatpersonām, uzņēmējiem un nevalstiskā sektora pārstāvjiem, kuri iesaistās pārrobežu sadarbības projektu īstenošanā. Pārrobežu sadarbības projekti tradicionāli tiekot izmantoti kā piesegs Krievijas specdienestu darbībām, ņemot vērā, ka šīs sadarbības ietvaros tiek nodrošinātas oficiālas saskarsmes iespējas ar tos interesējošajām personām, kā arī tiek organizētas vizītes uz Krieviju.
Krievijas specdienestu vervēšanas riskiem lielākoties ir pakļautas Krievijai un tās īstenotajai politikai atklāti simpatizējošas personas, kas līdz ar to atvieglo šo personu iesaisti slepenajā sadarbībā, atzīmē DP.
Drošības policija norāda, ka arī aizvadītajā gadā nozīmīgāko apdraudējumu un izaicinājumus pretizlūkošanas jomā Latvijā radīja Krievijas specdienesti – FSB, Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) un Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenā pārvalde (GU). Lai gan tradicionāli par izlūkošanu ārvalstīs ir atbildīgi SVR un GU, DP vērtējumā, ievērojamākos pretizlūkošanas riskus Latvijai radīja tieši FSB darbība. Tas galvenokārt esot saistīts ar FSB pieaugošo aktivitāti pret Krievijas pierobežas valstīm, kā arī šim specdienestam pieejamajiem resursiem.
Latvijas virzienā pamatā darbojās FSB reģionālās pārvaldes Pleskavā un Kaļiņingradā, taču DP iegūtā informācija liecinot par būtisku Sanktpēterburgas un Ļeņingradas apgabala pārvaldes iesaistīšanos darbā pret Latviju.
FSB struktūrvienībām ir izveidotas piekomandēto virsnieku un aģentūras pozīcijas Krievijas valsts un pašvaldību institūcijās, nevalstiskajās organizācijās, augstskolās un zinātniski pētnieciskajos institūtos, kā arī uzņēmēju un plašsaziņas līdzekļu pārstāvju vidē. Līdz ar to šie Krievijas subjekti var tikt izmantoti gan kā piesegs izlūkdienestus interesējošas informācijas iegūšanai, gan arī kā platforma perspektīvu izlūkošanas avotu izraudzīšanai ar mērķi tālāk iesaistīt tos slepenajā sadarbībā informācijas iegūšanai un noteiktu uzdevumu veikšanai.
FSB darbības kapacitāti būtiski paplašināja tā pārraudzībā esošais Krievijas Robežsardzes dienests, kas ir pirmais Latvijas iedzīvotāju saskarsmes punkts ar Krievijas valsts institūciju pārstāvjiem. Krievijas robežsardze esot izmantota Latvijas valstspiederīgo monitoringam, kā arī kopējās situācijas Latvijas – Krievijas pierobežā novērošanai. Krievijas robežsardzes rīcībā esošā vai tā amatpersonu konstatētā informācija par Latvijas iedzīvotāju pārkāpumiem robežšķērsošanas laikā nepieciešamības gadījumā varot tikt izmantota spiediena izdarīšanai pret attiecīgajām personām, lai tās piekristu sadarboties ar Krievijas specdienestiem un sniegtu tiem interesējošu informāciju, pretējā gadījumā draudot ar dažādām sankcijām.
Līdztekus Krievijas specdienestiem Latvijā turpinājuši darbību arī citu valstu specdienesti, taču to aktivitāte un radītais apdraudējums Latvijas valsts nacionālajai drošībai bijis relatīvi zems, tāpēc DP pārskatā to darbība plašāk nav analizēta.
Drošības policija ir viena no trīs Latvijas drošības iestādēm. Satversmes aizsardzības birojs (SAB) savu gada pārskatu vēl nav publiskojis. Militārās izlūkošanas un drošības dienesta pārskati sabiedrībai netiek publiskoti.
