Krievijas spārnotā raķete uz nepilnu minūti ielido Polijas gaisa telpā. Kāpēc poļi to nenotrieca? 91
Krievijas spārnotā raķete, kas naktī uz svētdienu tika izmantota uzbrukumā mērķiem Ukrainā, uz nepilnu minūti ielidoja Polijas gaisa telpā, pavēstīja Polijas Aizsardzības ministrija. Kāpēc poļi to nenotrieca?
“Vēlamies jūs informēt, ka šā gada 24. martā plkst.4.23 [5.23 pēc Latvijas laika] viena no Krievijas tāldarbības aviācijas šonakt palaistajām spārnotajām raķetēm pārkāpa Polijas gaisa telpu,” sacīts ministrijas paziņojumā, piebilstot, ka tā bija viena no raķetēm, kas tika palaista uz mērķiem Ukrainas rietumos.
Raķete Polijas telpā ielidoja netālu no Ļubļinas vojevodistes Oserdovas ciema un tur atradās 39 sekundes. Šajā laikā to novēroja Polijas militārās radaru sistēmas, norādīja ministrija.
“Šonakt tika sāktas visas nepieciešamās procedūras, lai nodrošinātu Polijas gaisa telpas drošību. Tostarp tika iesaistīta Polijas un [NATO] sabiedroto aviācija,” paziņoja ministrija.
“Mēs pastāvīgi sekojam situācijai Ukrainas teritorijā un esam pastāvīgā gatavībā, lai nodrošinātu Polijas gaisa telpas drošību,” piebilsts ministrijas paziņojumā.
Savukārt Polijas Ārlietu ministrija solīja pieprasīt Krievijai paskaidrojumus par notikušo.
Arī iepriekš bijuši gadījumi, kad Krievijas raķetes, ko tā izmantoja karam Ukrainā, ielidojušas vai pat nokritušas Polijas gaisa telpā.
“Militāristi zināja, ka Krievijas raķete, kas no rīta lidoja caur Ļubļinas apgabalu, pagriezīsies atpakaļ uz Ukrainu. Raķetes notriekšana būtu bijusi saistīta ar risku,” poļu izdevumam RMF24 sacīja Bruņoto spēku Operatīvās pavēlniecības pārstāvis pulkvežleitnants Jaceks Goriševskis.
Viņš norādīja, ka Ukrainas pretgaisa aizsardzība jau zina, ka lielākā daļa Krievijas raķešu nāk no austrumiem vai ziemeļiem; aizstāvji mazāk gaida uzbrukumu no rietumiem. Tāpēc Krievija apzināti manevrē savas raķetes tā, lai tās veidotu apli un trāpītu mērķiem Ukrainā no rietumiem.
Goriševskis skaidro, ka lēmumu, ka raķete netiks notriekta, pieņēma bruņoto spēku operāciju komandieris: “Lēmums tika pieņemts, pamatojoties uz mūsu radaru sistēmu informāciju. Raķetes trajektorijas, ātruma un augstuma novērtējums liecināja, ka tā pametīs mūsu gaisa telpu.”
Pēc viņa teiktā mēģinājums notriekt raķeti būtu radījis lielāku risku vietējiem iedzīvotājiem.
“Raķete sver vairāk nekā divas tonnas, no kurām 400 kg ir kaujas kravnesība. Pēc raķetes notriekšanas tās atlūzas nokristu mūsu teritorijā. Arī pašas raķetes notriekšanai izmantotā triecienelementa atliekas nokristu šeit,” sacīja viņš.
Raķete tiktu notriekta, ja tā virzītos dziļāk Polijā.
“Situāciju izvērtē bruņoto spēku tipa operatīvais komandieris, kurš ir pilnvarots pieņemt šādu lēmumu. No otras puses, iznīcinātāja pilots, pat ja viņš saņem atļauju notriekt šādu raķeti, nedrīkst to darīt situācijā, kad viņš saprot, ka tās atlūzas var nokrist uz slimnīcu vai skolu. Arī vieta, kur šāda raķetes notriekšana notiktu, ir būtiska lēmuma pieņemšanas procesā,” – viņš sacīja.
