Krievijas skolas Latvijā neļaus dibināt 26
Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova paziņojums par to, ka Krievija grasās atvērt krievu skolas citās valstīs, tostarp Baltijā, kur turklāt mācītos pēc Krievijas standartiem, nav pēkšņs un neapdomāts.
Krievijas Ārlietu ministrija jau kopš 2011. gada izstrādājusi koncepciju “Krievu skola ārzemēs”. Jau 2012. gada vasarā Konstantīns Kosačovs, kurš vada Krievijas federālo aģentūru sadarbībai ar NVS valstīm un ārvalstīs dzīvojošiem tautiešiem, tiekoties ar kaimiņvalsts diplomātiem, izklāstīja šīs koncepcijas aprises.
Koncepcija, kas tapusi pēc Krievijas prezidenta un valdības rīkojuma paredz ārzemēs četrus krievu skolu tipus. Kuru no tiem S. Lavrovs vēlētos veidot Baltijas valstīs, pagaidām nav zināms.
Pirmā tipa skolas, neraugoties uz to, ka neatrodas Krievijas teritorijā, būtu Krievijas valsts vispārējās izglītības iestādes. Tajās mācības notiktu krievu valodā pēc Krievijas izglītības standartiem. Skolu beidzot, skolēni kārtotu Krievijas eksāmenus un saņemtu Krievijas diplomu. Uz kādiem tiesiskiem pamatiem kaimiņvalsts šādas skolas dibinātu, nav skaidrs.
Otrā tipa skolas Krievija cer veidot, pamatojoties uz starpvalstu līgumiem. Tajās izglītības programmās būtu integrēti Krievijas un attiecīgās valsts izglītības standarti, bet mācības tāpat notiktu krieviski. Absolventi saņemtu gan mītnes valsts, gan Krievijas izglītības dokumentus.
Trešais veids būtu skolas, kur mācības notiktu tikai krieviski vai arī būtu atvērtas klases, kurās mācības notiktu krievu valodā. Šādu skolu darbību gan varētu regulēt tā valsts, kur skolas atrastos, nosakot arī izglītības programmu. Šo skolu absolventi saņemtu mītnes zemes izglītības dokumentu, tomēr drīkstētu kārtot arī Krievijas eksāmenus un saņemt šīs valsts diplomu.
Ceturtā tipa skolās būtu iespējams iegūt papildizglītību krievu valodā atbilstoši Krievijas izglītības standartiem. Tās būtu kā svētdienas skolas, kas darbotos saskaņā ar mītnes zemes likumiem.
Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijā uzskata: mūsu valstī būtu pieļaujama tikai ceturtā tipa skolu darbība. “Cita veida krievu skolu atvēršanu neatbalstām, jo Latvijā jau ir kvalitatīvs izglītības piedāvājums arī mazākumtautībām,” sacīja IZM pārstāve Edīte Olupe.
Arī Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vadītāja Inita Juhņēviča norādīja, ka Krievijas ieceres par skolām, kas darbotos saskaņā ar Krievijas izglītības standartiem, Latvijā nav iespējams īstenot: “Latvijas Republikas teritorijā izvietotajām izglītības iestādēm jāievēro Latvijas valsts normatīvie akti.”
Lai reģistrētu izglītības iestādi, nepieciešams iesniegt lēmumu IKVD par izglītības iestādes dibināšanu, skolas nolikumu, dokumentus, kas apliecina telpu nodrošinājumu, kā arī iesniegumu par reģistrāciju. Nolikumā jānorāda skolas darbības mērķi, uzdevumi un izglītības programmas, kuras paredzēts īstenot. Saskaņā ar Vispārējo izglītības likumu ikvienam, kas izstrādā un īsteno izglītības programmu, ir pienākums ievērot Latvijas izglītības standartus.
Krievija gatava savām skolām sniegt informatīvu, metodisku, materiāltehnisku atbalstu, kā arī sagatavot tām nepieciešamos skolotājus.
IKVD gan noskaidroju, ka Izglītības likums neparedz iespēju Latvijā dibināt ārvalstu vispārējās izglītības iestādes vai to filiāles. Ārvalsts nevar nodrošināt savas skolas izveidi un darbību Latvijā, jo izglītību te var finansēt tikai valsts vai persona, kas dibinājusi izglītības iestādi. Ārvalsts nevar dibināt izglītības iestādi, tomēr tā var atbalstīt atsevišķas iniciatīvas, kas nav pretrunā ar Latvijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
Tāpat neviena skola Latvijā nedrīkst īstenot citas valsts izglītības saturu.
“Vēršam uzmanību, ka Izglītības likuma 51. pantā ir noteikts pedagoga pienākums audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus – Latvijas patriotus,” piebilda I. Juhņēviča.
Viedoklis
Kā vērtējat Krievijas vēlmi dibināt krievu skolas ārvalstīs?
Ina Druviete, izglītības un zinātnes ministre: “Krievijas ideja nav pieņemama ne politiski, ne tiesiski. Man ir skaidrs, kāpēc Krievija tā rīkojas. Nav noslēpums, ka izglītības sistēma ir ļoti būtisks maigās varas instruments. Ja Latvija neietekmētu to, ko māca skolās, veidotos jauna paaudze, kas ir atsvešināta no Latvijas valsts. Taču Krievijas iecerēm nav lemts realizēties. Visu skolu, arī privātskolu mācību programmai, jāatbilst Latvijas izglītības standartiem. Privātskolās mācības var notikt dažādās valodās, taču visiem absolventiem jākārto centralizētie eksāmeni, kur bez latviešu valodas zināšanām neiztikt. Izņēmums ir Rīgas Starptautiskā skola un Rīgas franču skola, kuras dibinātas uz starpvalstu līguma pamata. Turklāt ar Krieviju Latvijai vispār nav līguma par sadarbību izglītībā un zinātnē.”
