Kā vērtējat Krievijas Federācijas plānus atvērt savas skolas Latvijā? 8
Valdošo partiju pārstāvji visai asi un noraidoši reaģējuši uz ziņām par Krievijas plāniem atvērt savas skolas Latvijā. Arī “Saskaņas centra” un citu opozīcijas spēku pārstāvji spiesti atzīt, ka citas valstis nevar tā vienkārši atvērt savas skolas Latvijā. Kaut gan daži no viņiem tikai priecātos, ja Krievija tā rīkotos.
Igors Pimenovs, Saeimas deputāts (“SC”): “Ar šādu programmu Krievijas Ārlietu ministrija mums piedāvā naudu, un mēs būsim slikti saimnieki, ja uzreiz atteiksimies. Pareizāka reakcija būtu vismaz aprunāties ar Krievijas pusi un vienoties par noteikumiem, uz kuru pamata šāda sadarbība būtu iespējama. Manuprāt, būtu tikai labi, ja Krievijas Federācija par saviem līdzekļiem atbalstītu saviem Latvijā dzīvojošajiem tautiešiem iespēju mācīties dzimtajā valodā un apgūt savu kultūru. Protams, vienlaikus jānodrošina, lai audzēkņi apgūtu arī latviešu valodu atbilstošā līmenī, un ir jāizveido pārbaudes mehānisms, lai varētu pārliecināties, ka tas patiešām tā notiek. Es šeit nesaskatu nekādu ideoloģisko provokāciju, kā dzirdēts no citiem politiķiem. Var tikai sapņot, ka visiem Latvijā dzīvojošiem cittautiešiem viņu izcelsmes valsts uz sava rēķina nodrošinātu izglītības iespējas. Cik zinu, mums jau līdzīgi līgumi ir noslēgti ar Poliju, Itāliju un Lietuvu. Nedomāju, ka Latvijas un Krievijas atšķirīgais skatījums uz vēsturi šādai skolu programmai radītu kādus īpašus draudus vai raisītu sabiedrības šķelšanu. Galu galā arī latviešu sabiedrības vidū skatījums uz vēsturi ir daudz atšķirīgāks, nekā valdošajiem politiķiem gribētos ticēt.”
Ņikita Ņikiforovs, Saeimas deputāts (“SC”): ”Man nav padziļinātas informācijas, bet no tā, kas izskanējis publiski, man radies iespaids, ka šī ir tikai tāda apmainīšanās ar politiskiem lozungiem un saukļiem. No juridiskā viedokļa grūti iedomāties, ka cita valsts varētu atvērt skolu Latvijā, jo mums te jau ir sava likumdošana un savs izglītības standarts. Nav iespējams atvērt skolu, kas šos noteikumus neievēro. Tādēļ pašlaik šos paziņojumus neuztveru īpaši nopietni.”
Valērijs Agešins, Saeimas deputāts (“SC”): ”No atsevišķiem Laimdotas Straujumas koalīcijas veidotājiem vairākkārt izskanējuši saukļi par pāreju uz izglītību tikai latviešu valodā piespiedu kārtā no 2018. gada. Manuprāt, tas ir tikai priekšvēlēšanu delīrija elements no atsevišķiem politiķiem, īpaši tiem, kas cenšas saglabāt savu silto vietu Eiropas Parlamentā. Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojums par savu skolu atvēršanu citās valstīs ir atbilde uz šiem nacionāli noskaņoto politiķu saukļiem. Grūti sīkāk vērtēt šo ieceri, jo nekādas konkrētas programmas nav redzētas. Un pieļauju, ka tīri pragmatisku iemeslu dēļ šādu programmu būtu grūti saskaņot ar Latvijā spēkā esošajām programmām.”
Vladimirs Reskājs, bezpartijiskais Saeimas deputāts: ”Ņemot vērā, ka Krievija vēlas, lai jaunizveidotās skolas strādātu, pamatojoties uz Krievijas mācību standartiem, man grūti iedomāties, ka kaut kas tamlīdzīgs tiktu īstenots Latvijā. Cik man zināms, neviena neatkarīga valsts pasaulē neļauj veidot skolas pēc šādiem principiem. Mums ir savi atšķirīgi mācību standarti. Protams, tie alkst pēc pārmaiņām. Tām jābūt orientētām uz pedagogu atalgojuma celšanu un darba vides uzlabošanu, uz tādas izglītības sistēmas ieviešanu, kas atbilstu valsts kopējai attīstības politikai un ņemtu vērā bērna individuālās vajadzības.”
Citāts
Vjačeslavs Dombrovskis (RP), ekonomikas ministrs, bijušais izglītības ministrs: “Tā ir absolūti nereāla iecere! Latvijas Republikā par mācību valodu un saturu ir konkrēts regulējums, un es neredzu nekādu iespēju, kā kāda cita valsts varētu tā vienkārši atvērt šeit savas skolas. Tiesa, mums savulaik ir bijusi diskusija, piemēram, ar Francijas vēstniecību par franču skolas atvēršanu Latvijā. Reizēm valstis šādas izglītības iestādes izmanto kā veidu ārvalstu investīciju piesaistīšanai. Piemēram, ja vēlamies piesaistīt franču kompānijas, tad tās noteikti gribētu, lai daļa no franču personāla strādātu Latvijā. Šiem cilvēkiem varētu būt ģimenes un bērni, kurus viņi grib izglītot dzimtajā valodā. Tādēļ Francijas vēstniecība bija aktualizējusi jautājumu par franču skolu, bet šī lieta nav īpaši pavirzījusies, jo tam nepieciešams atsevišķs regulējums. Tik viegli tas nav izdarāms!”
