“Šis ir mūsu nostājas jautājums.” Cesvainieši atsakās no Krievijas vārda siera nosaukumā. Ko plāno darīt citi? 0
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cesvainieši atsakās no Krievijas vārda siera nosaukumā. Ko plāno darīt citi?
Piena pārstrādes uzņēmums “Cesvaines piens”, paužot atbalstu Ukrainas tautai, turpmāk savas produkcijas nosaukumā vairs neietvers Krievijas nosaukumu. Turpmāk Krievijas siers tiks saukts par Tilzītes sieru jeb “Tilsit” vai “Tilsiter”. Nosaukums tiks mainīts visiem “Cesvaines piena” zīmola produktiem un uzņēmuma pārstāvētā zīmola “Siera nams” izplatītajai produkcijai, vēsta uzņēmuma pārstāve Zane Baķe.
“Šādu soli gribējām spert jau sen, taču nosaukuma maiņa vienmēr licies sarežģīts un ilgstošs process. Ar nosaukumu “Tilsit”, “Tilsiter” eksporta tirgos strādājam jau vairākus gadus, un šis siera veids visā Eiropā ir pazīstams tieši ar šo, nevis Krievijas nosaukumu. Februāra beigās sākoties Krievijas karam Ukrainā, nebija šaubu – pienācis brīdis nosaukumu mainīt,” skaidro akciju sabiedrības “Cesvaines piens” izpilddirektors Agris Skvarnovičs.
Nostājas jautājums
Šobrīd Krievijas siers ir viens no pieprasītākajiem sieriem Latvijā un pieprasītākais siers no “Cesvaines piena” produkcijas sortimenta. Uzņēmuma pārstāve stāsta, ka pāreja uz jauno nosaukumu notiks pakāpeniski, pilnīga nosaukuma nomaiņa abiem zīmoliem varētu notikt līdz vasaras vidum. Vidēji gadā “Cesvaines piens” saražo vairāk nekā 500 tonnu šī siera veida.
Mainoties nosaukumam, receptūra paliks nemainīga un siers garšos tāpat kā līdz šim, sola uzņēmuma pārstāvji. Jautāju Zanei Baķei, vai pēc šāda soļa uzņēmumu nebaida iespējamais ieņēmumu samazinājums.
“Grūti prognozēt, kā reaģēs patērētāji, bet šis ir mūsu nostājas jautājums,” sarunā ar “Latvijas Avīzi” sacīja Zane Baķe. Nav noslēpums, ka Latvijā ir vairāki piena produktu ražotāji, kas ražo Krievijas sieru, bet “Cesvaines piens” ir pirmais, kas atsakās no līdzšinējā nosaukuma. Zane Baķe atzīst, ka būtu patīkami, ja “Cesvaines piena” solim sekotu arī citi siera ražotāji, lai patērētāji neapjuktu, jo tas ir arī siera receptūras jautājums.
Radīšot sajukumu
AS “Smiltenes piens” valdes priekšsēdētāja Ilze Bogdanova pagaidām atturas no komentāriem. “Mums ir savs plāns, ko darīsim, bet pagaidām nekomentēšu,” vakar sarunā ar “Latvijas Avīzi” sacīja uzņēmuma vadītāja. Biedrības “Siera klubs” vadītāja Vanda Davidanova stāsta, ka pašlaik lielākie Krievijas siera ražotāji ir “Smiltenes piens” un “Cesvaines piens”. Šo sieru ražo arī “Latvijas piens”, bet nelielākos apjomos arī “Rankas piens”.
“Latvijā vislielākais noiets ir Holandes un Krievijas sieriem, ko secinājām jauniešu aptaujās savos semināros. Kas notiks, ja sieram nomainīs nosaukumu? Cilvēkiem būs sajukums, jo Tilzītes siers nav Krievijas siers, lai gan tie ir līdzīgi. Jau tagad piena produktu ražotāji ir zaudējuši pircējus augstās cenas dēļ, apjoms vēl var kristies. Pirmajā ceturksnī siera pārdošanas apjoms “Smiltenes pienam” samazinājies par 20%, un kas notiks, nomainot nosaukumu?” vaicā Vanda Davidanova.
Lai pircējiem izskaidrotu nosaukuma maiņu pret Tilzītes sieru, būtu jāiegulda daudz līdzekļu mārketinga pasākumos, taču liekas naudas uzņēmumiem neesot. “Mēs daudz palīdzam Ukrainas tautai. Vai siera nosaukuma maiņa palīdzēs Ukrainai, šaubos,” pauda Davidanova.
Bijis populārs Padomju Savienībā
Davidanova atgādina, ka Krievijas sieru sāka ražot aptuveni pirms 70 gadiem Ugličas siera rūpnīcā. Tam bijusi liela piekrišana pircēju vidū, un tas ienācis arī Latvijā. Padomju laikā Latvijā gandrīz katrs otrais piena pārstrādes uzņēmums ražoja Krievijas sieru, taču tagad daļa no tiem jau ir bankrotējuši.
Cesvaines uzņēmums ir specializējies puscieto sieru un sviesta ražošanā. Uzņēmums ražo Holandes, Tilzītes, “Maasdam” un Čederas tipa sierus. Uzņēmums fasē un iepako savu produktu ar “Cesvaines piena” un “Siera nama” zīmoliem. 2020. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 16,58 miljoni eiro, ražotājs ir viens no lielākajiem darba devējiem Madonas novadā, nodarbinot 153 darbiniekus.
“Cesvaines piena” galvenie eksporta tirgi – Izraēla, Ukraina, Polija, Somija un citi. Pagājušajā gadā pavisam Latvijas uzņēmumi eksportēja sieru un biezpienu 103 miljonu eiro vērtībā, kas ir augstākais apjoms kopš 2005. gada, un lielākās eksporta valstis bija Vācija, Nīderlande, Igaunija, Lietuva un Itālija.
Tilzītes siera izcelsme
Tilzītes siera receptūra radusies 19. gadsimta vidū bijušajā Prūsijas teritorijā apdzīvotā vietā Tilzīte. Savukārt Krievijas siera nosaukuma pirmsākumi meklējami 60. gados bijušajā Padomju Savienībā, kur pēc Tilzītes siera receptūras tika ražots siers ar nosaukumu “Krievijas”.
