Krievijas šantāža ar labības eksportu – ko plāno darīt Eiropa? Variants ir tikai viens, bet apspriežamo detaļu – daudz, atzīst Riekstiņš 129
Krievija radījusi graudu krīzi visā pasaulē un vai tā pati to arī atrisinās? Tas izklausās smieklīgi. Vai ir kas tāds, ko varētu darīt vairāk un intensīvāk, piemēram, reaģēt vairāk un asāk uz konkrētiem gadījumiem? Jo mēs tikai sakām, ka tā nevajadzētu. Šādu tēmu izvirza TV24 raidījums “Ziņu top” raidījuma viesim Mārim Riekstiņam, Latvijas vēstniekam NATO.
Starptautiskā sabiedrība jau cenšas šajā situācijā darīt visu, izvērtējot riskus: Eiropas Komisija aktīvi darbojas, lai meklētu alternatīvus ceļus labības izvešanai. Protams, norāda Riektiņš, vispirms tiek izvērtēti alternatīvie ceļi tepat reģionā, vispirms Rumānija un vēl citas Melnās jūras piekrastes valstis, jo
skaidrs, ka, jo tālāk ir kaut kādas pārkraušanas infrastruktūras, jo tas viss sadārdzina produkta-labības gala cenu.
Baltijas valstis indicējušas, ka arī mums pastāv zināmas jaudas ostās, kuras varētu tikt ņemtas vērā, domājot par šīm alternatīvām. Speciālisti loģistikā transporta jomā strādā pie šī.
Tā kā Māris Riekstiņš NATO vēl nav ieradies un nav akreditējies, tad tas, ko viņš zina un cik daudz informācijas ir pieejama, tad starp NATO un Ukrainu ir izvietota konsultāciju platforma, kāda ne ar vienu citu partnervalsti nepastāv.
Viens no rezultātiem šim jau ir tas, ka NATO paaugstinās Melnās jūras akvatorijā kuģu ceļu izlūkošanas un novērošanas spējas.
Riekstiņš aicina pievērst uzmanību kādai situācijas niansei – Krievija patlaban īsti neko nebombardē, viņi izteikuši draudus, viņi izlikuši it kā mīnas. Tur tā lieta, ka pilnas pārliecības par to, ko Krievija dara, nav, – ir tikai kaut kāda fragmentāra informācija. Lai NATO dabūtu pilnu ainu par to, kas notiek, izlūkošanas spējas tiks paaugstinātas.
Šobrīd, cik zināms Riekstiņam, nopietnas diskusijas par kaut kādu labības kuģu konvojēšanu, netiek risinātas. Papildus tam ir šāds aspekts – mēs nedrīkstam aizmirst, ka katrs kravas sūtījums, katrs kuģis, kas pārvadā preces, tajā skaitā graudus, ir apdrošināts.
Tas ir apdrošināšanas kompāniju lēmums, vai viņi vispār ir gatavi strādāt situācijā, kas ir pietiekoši riskanta ar mīnām akvatorijā un var iet bojā krava, kuģis, cilvēki, –
jo būs jautājumi kurš to mīnu būs ielicis, kurš maksās par zaudējumiem, – šeit ir daudz praktisku detaļu, atzīst Riekstiņš, kuras vēl tiek analizētas.
