Krievijas sankciju ietekmētajiem pārtikas ražotājiem daļēji dzēsīs kredītprocentus 16
Lai nodrošinātu atbalstu pārtikas ražotājiem un zemnieku saimniecībām, ko skāris Krievijas eksporta embargo, valdība veidos jaunu papildu finanšu instrumentu, ieviešot izmaiņas daļējas kredītprocentu dzēšanas programmā, paredz valdības pieņemtie “Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu investīciju veicināšanai lauksaimniecībā”.
Noteikumi paredz izmaiņas daļējas kredītprocentu dzēšanas programmā, paredzot daļēju kredītprocentu kompensāciju apgrozāmo līdzekļu kredītiem piena, gaļas pārstrādes un zivju apstrādes uzņēmumiem, kā arī lauksaimniekiem.
Tāpat paredzēta kredītprocentu daļēju kompensācija par īstermiņa un ilgtermiņa kredītiem arī lielajiem piena, gaļas pārstrādes un zivju apstrādes uzņēmumiem. Šo atbalstu saņems uzņēmumi, kuri eksportēja produkciju uz Krieviju un kuri iekļauti Krievijas Federācijas ekonomisko sankciju pret Latvijas Republiku importa aizlieguma sarakstā.
Par samaksātajiem kredītprocentiem īstermiņa vai ilgtermiņa kredītiem laikā no 2013.gada 1.oktobra līdz 2014.gada 30.septembrim iesniegumi kredītprocentu daļējai dzēšanai Lauku atbalsta dienestā būs jāiesniedz no 1.oktobra līdz 20.oktobrim.
Atbalsta apmērs nebūs lielāks par aizdevuma gada procentu likmi – 4% – vai faktisko likmi, ja tā mazāka par 4%, savukārt atbalsta summa būs līdz 200 000 eiro, bet zivju apstrādei – līdz 30 000 eiro.
Kā norādīts Zemkopības ministrijas skaidrojumā, atbalsts kredītprocentu daļējai dzēšanai būs 15 450 000 eiro apmērā. Tas tiks izmaksāts no ministrijas budžeta programmas “Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) projektu un pasākumu īstenošana” apakšprogrammas 2014.gadam piešķirtā finansējuma – 6 450 000 eiro un Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam neizlietotā budžeta virssaistību finansējuma – 9 000 000 eiro.
Kā valdības sēdē norādīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), lai gan 12.augusta valdības sēdē tika uzdots attiecīgās izmaiņas sagatavot un iesniegt valdībā divu nedēļu laikā, kavēties nedrīkst.
“Zemkopības ministrijai jārīkojas tā, lai nekavētu nozares uzņēmēju – piena un gaļas pārstrādātāju un zvejnieku un zvejas produktu apstrādātāju – sarunas ar banku sektoru. Tādēļ bija svarīgi, lai šo jautājumu valdībā skatītu nekavējoties, jau šodienas sēdē,” sacīja Dūklavs.
“Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu investīciju veicināšanai lauksaimniecībā”” stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Kā ziņots, Krievija 7.augustā noteikusi pilnīgu embargo lielākajai daļai pārtikas produktu, kas tiek importēti no Eiropas Savienības, ASV un citām rietumvalstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Maskavu. Krievijas embargo attiecas uz liellopu gaļu, cūkgaļu, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieru, pienu un piena produktiem. Šajā sarakstā gan nav iekļautas šprotes, zivju un gaļas konservi, kā arī alkohols un saldējums.
Savukārt valdība 12.augustā lēma Krievijas sankciju skartajiem Latvijas uzņēmumiem piešķirt nodokļu brīvdienas, eksporta tirgu apgūšanai piešķirt papildu piecus miljonus eiro. Premjerministre Laimdota Straujuma (V) norādīja, ka zemkopības jomā tiks veiktas nepieciešamās izmaiņas, lai paplašinātu kredītu galvojumus un subsidētu kredītprocentus.
Tāpat zemkopības jomā plānots vērsties Eiropas Komisijā ar aicinājumu Eiropas Savienības valstīs paaugstināt intervences cenu. ZM ir izstrādājusi ieteikumus pašvaldībām, kā sagatavot iepirkuma specifikāciju, lai reģionālie produkti tiktu izmantoti skolās un bērnudārzos.
