Krievijas sankciju dēļ 32 uzņēmumi lūguši piešķirt nodokļu brīvdienas 0
Patlaban Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ar lūgumu piešķirt nodokļu brīvdienas kopumā ir vērsušies 32 uzņēmumi, kuru darbību ir ietekmējušas Krievijas ieviestās sankcijas vai arī Krievijas-Ukrainas konflikts, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja VID.
Uz 12.septembri desmit nodokļu maksātājiem pārskatīti uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansu maksājumi, kuri iesniegumā kā pieprasījuma pamatojumu min Krievijas piemēroto preču embargo.
Četri no šiem uzņēmumiem darbojas transporta un ekspedīcijas pakalpojumu, loģistikas un kravu tranzīta nodrošinājuma pakalpojumu jomā; viens – zivju konservu ražošanā, pārtikas konservu kārbu un vāku ražošanā; viens – jūras zvejniecībā; viens – metālizstrādājumu cauruļu, apkures iekārtu un to piederumu vairumtirdzniecībā; viens – automobiļu rezerves daļu un piederumu mazumtirdzniecībā; viens – augļu un dārzeņu vairumtirdzniecībā un vēl viens – mežizstrādē.
Uz 12.septembri 22 nodokļu maksātāji ir iesnieguši 23 iesniegumus par nodokļu samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanu, kuri kā iemeslu nodokļu sadalīšanai termiņos min situāciju Krievijas tirgū un eksporta samazinājumu uz Krieviju.
Patlaban VID ir sagatavojis 11 pozitīvus lēmumus un sadalīja nodokļu samaksu uz laiku līdz vienam gadam saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 24.panta pirmo daļu, divi iesniegumi ir atsaukti, viena lēmuma pieņemšana ir atlikta līdz VID ģenerāldirektora lēmuma pieņemšanai audita lietā, viens iesniegums ir atteikts sakarā ar nodokļu parādiem un neizrādīto vēlmi sadarboties ar VID (neiesniedza pieprasītos dokumentus), astoņi iesniegumi ir izskatīšanas procesā.
No uzņēmumiem, kuri lūguši nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, astoņu komersantu darbības veids ir kravu pārvadājumi pa autoceļiem; trīs – zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrāde un konservēšana; trīs – piena lopkopība; pa vienam komersantam nodarbojas ar jūras zvejniecību, jaukto lauksaimniecību (piena lopkopība un augkopība), gaļas un mājputnu gaļas produktu ražošanu, piena produktu ražošanu, garšvielu un pārtīkas piedevu vairumtirdzniecību, iepakošanas materiālu vairumtirdzniecību pārtikas rūpniecībai, transporta palīgdarbībām, nespecializēto vairumtirdzniecību un kokmateriālu, būvniecības vairumtirdzniecību.
Nodokļu samaksas termiņa pagarinājumus VID izskata saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 24.pantu.
Izskatot nodokļu maksātāja motivētu iesniegumu, VID izvērtē nodokļu maksātāja faktisko finansiālo stāvokli, kā arī ņem vērā šādus faktorus: vai nodokļu maksātājs ievēro konkrēto nodokli regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos nodokļu kārtējo maksājumu samaksas termiņus; vai nodokļu maksātājam agrāk ir ticis piešķirts nodokļu maksājumu pagarinājuma termiņš un vai nodokļu maksātājs ir ievērojis lēmumā par samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanu noteiktos termiņus; vai nodokļu maksātājs ievēro nodokļu jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos nodokļu un informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņus; vai nodokļu maksātājs sadarbojas ar nodokļu administrāciju; vai pēdējās nodokļu revīzijas (audita) laikā nodokļu maksātājam nav konstatēti pārkāpumi.
VID atzīmē, ka visi faktori ir savstarpēji cieši saistīti. Savos iesniegumos komersanti norāda, ka politiskā situācija un sankcijas būtiski ietekmē komersantu naudas plūsmu un debitoru naudas plūsmu, izraisa preču un pakalpojumu cenu samazinājumu tirgū un komersantu ienākumu samazinājumu.
Kā ziņots, valdība 12.augustā nolēma Krievijas sankciju skartajiem Latvijas uzņēmumiem piešķirt nodokļu brīvdienas, kā arī eksporta tirgu apgūšanai piešķirt papildu piecus miljonus eiro. Kā sacīja ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP/V), īpaši atvieglojumi būtu piešķirami tiem uzņēmumiem, kuru eksporta darījumu īpatsvars uz Krieviju ir lielāks par 10% no kopējā realizācijas apjoma. Tas pats kritērijs attiecas uz šo uzņēmumu piegādātājiem.
Tāpat valdība pieņēmusi lēmumu, ka Ekonomikas ministrijai (EM) jārod risinājums, lai cietušajiem uzņēmumiem palīdzētu ar kredītu garantijām. Dombrovskis atzina, ka 30-40 miljoni ir maksimālā summa, ko novirzīt kredītu garantijām, bet uz vienu uzņēmumu šī summa nebūs lielāka par vienu miljonu eiro.
Valdība arī lēma, ka EM no saviem līdzekļiem eksporta tirgu apgūšanai pārdalīs piecus miljonus eiro. Sadarbībā ar Zemkopības ministriju (ZM) EM vērtē atbalsta iespējas piena nozarei, savukārt Satiksmes ministrija jau valdībā rosinājusi transporta operatorus atbrīvot no transporta līdzekļu ekspluatācijas nodokļa.
