Krievijas revidenti inspicē šprotes 2
Četri Krievijas dienesta “Rosseļhoznadzor” dienesta inspektori ieradušies no Murmanskas, Brjanskas un Tjumeņas apgabaliem un Latvijā uzturēsies līdz nedēļas beigām, “LA” uzzināja Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD). Kā pārliecinājās “LA”, ar presi inspektori nekomunicē un nekādus komentārus nesniedz.
Vizītes mērķis ir inspicēt tos Latvijas zivju produkcijas ražotājus, kas savu produkciju eksportē uz Krieviju. Kā izdevās noskaidrot Latvijas Zivrūpnieku savienībā, inspektori pārbaudīs uzņēmumus “Unda”, “Gamma A”, “Līcis 93”, “Roja F.T.C.” un “Rānda”. Vēl četri uzņēmumi izteikuši vēlmi Krievijas inspektoru vizītei, taču šīs vizītes laikā tie netiks pārbaudīti, jo saskaņā ar procedūru PVD ir jāraksta vēstule Krievijas dienestam un tikai tad tos var iekļaut inspicējamo sarakstā, informē PVD pārstāve Anna Joffe.
Daļai uzņēmumu, spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, jau iepriekš bijušas problēmas Krievijas tirgū, kur kravas aizturētas iespējamo pārkāpumu dēļ. Jāatgādina, ka jau šā gada martā “Rosseļhoznadzor” Latvijā ražotu šprotu kravā konstatējis benzpirēna līmeni, kas pārsniedz pieļaujamās normas. 2,8 tonnu smagā krava atradās noliktavā Rževā netālu no Maskavas. Toreiz tikušas nozīmētas papildu pārbaudes un apturēta šo konservu nonākšana tirdzniecībā.
Vēl pirms tam atbildīgajam Krievijas dienestam pretenzijas pret Latvijas šprotēm bija pagājušajā gadā, kad jūlija beigās uz Krievijas un Latvijas robežas apturēta 15,5 tonnu krava, lēmumu pamatojot ar atklātu mikrobioloģisku neatbilstību. Savukārt vēl pirms tam janvāra vidū “Rosseļhoznadzor” paziņoja, ka Latvijas uzņēmumu “Rānda” un “Kolumbija” ražotajās šprotēs esot konstatēts paaugstināts benzpirēna līmenis, un toreiz no tirdzniecības tika izņemti 24 000 šprotu kārbu. Jāatgādina, ka pieļaujamais benzpirēna daudzums kūpinātās zivīs nedrīkst pārsniegt piecus mikrogramus uz kilogramu zivju. Benzpirēns ir kancerogēna viela, kas rodas, kūpinot zivis un arī citus produktus. Tieši benzpirēna līmeņa pārsniegšana bijis viens no iemesliem, kāpēc Krievijā vairākkārt aizturētas pašmāju ražotāju kravas.
Viens no pirmajiem vakar tika pārbaudīts uzņēmums “Gamma – A”. Kā pēc inspektoru apmeklējuma pastāstīja uzņēmuma izpilddirektors Ivars Pūciņš, kontrolētāji pārbaudījuši uzņēmuma dokumentāciju, arī produkciju, bet nekāda informācija netika sniegta. “Gamma – A” inspektorus nav aicinājuši. “Mēs nevienu neaicinām – ne ASV, ne Krievijas inspektorus, viņi ierodas paši,” teica I. Pūciņš. Arī problēmas ar benzpirēna normu pārsniegšanu uzņēmumam pēdējā laikā nav bijušas.
Šodien “Rosseļhoznadzor” pārstāvji ierodas uzņēmumā “Līcis – 93”. Tā prokūrists Einārs Ūdris gan atklāj, ka no 1. maija līdz 1. septembrim uzņēmumā notiek remontdarbi un jaunu iekārtu uzstādīšana. Kontrolieri varot pārbaudīt dokumentāciju, arī produkciju, kas palikusi pāri no iepriekšējām partijām. “Līcim – 93” gan neesot bijušas problēmas ar benzpirēna normu pārsniegšanu.
“Rāndas” vadība Krievijas inspektoru vizīti jau gaidījusi un atzīst, ka tas ir normāls process, ja ir vēlme strādāt kaimiņvalsts tirgū. “Viņi mūs var pārbaudīt katru dienu, tādas ir viņu tiesības,” sarunā ar “LA” atzīst SIA “Rānda” valdes priekšsēdētājs Oskars Grosmanis. Viņš ir gatavs “pierādīt un parādīt, kas varam strādāt ar Krieviju”. Uzņēmumam atļauja eksportēt uz kaimiņvalsti izsniegta pirms desmit gadiem, kad Krievijas inspektori vienīgo reizi pārbaudījuši uzņēmumu. Pēc tam, kad konstatētas nelielas novirzes no Krievijas prasībām, uzņēmums novērsis visas problēmas un uzaicinājis inspektorus uz jaunu pārbaudi, lai “novērstu jebkuras šaubas par mums”. Tiesa, pēdējā pusgada laikā “Rānda” nestrādā Krievijas tirgū, jo nespējot produkciju saražot par tādu cenu, kādu vēlas Krievijas partneri.
Zīmīgi, ka “Rosseļhoznadzor” inspektoru vizīte notiek laikā, kad Latvija ir ES prezidējošā valsts, turklāt tieši šonedēļ Rīgā notiks Austrumu partnerības samits. Jāatgādina, ka 2013. gada oktobrī – laikā, kad Lietuva bija ES prezidējošā valsts un novembrī tika gaidīts Austrumu partnerības samits, Krievija daļēji aizliedza piena produktu importu no Lietuvas, kā arī pastiprināja gaļas un zivju importa kontroli no šīs valsts. Nozares eksperti un politisko procesu vērotāji toreiz saskatīja vistiešāko saistību starp šiem notikumiem.
Tolaik eksperti izteica pieņēmumus, ka Lietuva varētu nebūt vienīgā valsts, pret kuru tiek vērstas šādas darbības. Ekonomists, Viļņas universitātes profesors Rimants Rudzkis izteicās, ka Krievijas izturēšanos nosaka vairāki apstākļi un galvenais no tiem – ekonomiskās problēmas. Valdība gājusi vieglāko ceļu, liekot šķēršļus importētājiem, tādējādi cenšoties aizsargāt vietējos ražotājus, un līdzīgi jau noticis iepriekšējo krīžu laikā – 1999. un 2009. gadā.
