Krievijas propagandas kanālus apzīmogot kā toksiskus? 14
“Pretošanās ārvalstu propagandai jaunas informatīvās vides apstākļos” – tā sauc pētījumu, kurā apkopots Latvijas un ārvalstu ekspertu redzējums par mūsu informatīvās telpas apdraudējumu un arī piedāvāti risinājumi, kā šos draudus mazināt un pretoties Kremļa propagandistu īstenotajai smadzeņu skalošanai. Šie ieteikumi adresēti Eiropas Parlamenta un ES dalībvalstu valdību pārstāvjiem kā rekomendācijas cīņai ar ārvalstu propagandu.
Brīnumnūjiņas cīņai ar Krievijas propagandu nav, bet ir ļoti būtiski veicināt kritisko domāšanu un mediju pratību, kā arī piedāvāt objektīvu informāciju par notikumiem, pauž eksperti. Kā uzsver Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis, pašreizējā sarežģītajā situācijā sabiedrībai jāizmanto visi instrumenti. Viņš runā par jaunā regulējuma nepieciešamību mediju jomā, ko paredzēts izstrādāt tuvākajos gados. Piemēram, novēršot pastāvošo nenoteiktību, skaidri nosakot, kas ir vai nav medijs.
Savos rakstos pētnieki lielākoties runā par tādām augstām matērijām kā “nacionālais stratēģiskais naratīvs”, “mediju pratības veicināšana”, “audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva” un tamlīdzīgām lietām, taču lasītājiem noteikti būtu interesantāk uzzināt par konkrētiem soļiem. Tādēļ pētījuma atklāšanas pasākumā lūdzu pētniekus un atbildīgās amatpersonas nedaudz nolaisties uz zemes un komentēt dažas informatīvās drošības problēmas, ar ko saskārusies “Latvijas Avīze” un mūsu lasītāji.
– Esam saņēmuši sūdzības no televīzijas skatītājiem, kas vēlējušies skatīties tikai Latvijas kanālus, bet viņiem kopā ar tiem vienā paketē automātiski tiek iekļauti arī Krievijas kanāli. Daži pat atzīst, ka, tikai pateicoties tam, kļuvuši par regulāriem Krievijas kanālu skatītājiem. Jūs te pētāt informatīvās telpas aizsardzību, bet tikmēr valstij piederošs uzņēmums Kremļa propagandu sviež pakaļ saviem klientiem. Vai šeit būtu iespējams ko mainīt?
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja Aija Cālīte: – Esam par šo lietu vairākkārt runājuši ar “Lattelecom”, bet līdz šim bez īpašiem rezultātiem. Uzņēmums uzskata, ka tā piedāvātās kanālu pakas ir pietiekami līdzsvarotas. Tāpat tiek minēts arguments, ka iegādāties kanālus pakās esot daudz ekonomiskāk nekā atsevišķus kanālus. Tur ir arī biznesa saistības, iepērkot kanālus pakās, viņiem tāpat kopā arī jāpārdod patērētājam. Šādas biznesa lietas valsts īsti nevar regulēt pat valstij piederošā uzņēmumā. Tomēr tā nav, ka nevaram darīt neko. Nākamā gada jūlijā stāsies spēkā grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas cita starpā paredz, ka pakā jābūt vismaz četriem Eiropas, tostarp Latvijas, kanāliem.
Brīvības un solidaritātes fonda vadītājs Ervīns Labanovskis: – Uzskatu, ka varētu būt īpašs regulējums vismaz attiecībā uz kabeļtelevīzijām, ka cilvēks pats var izvēlēties, kurus kanālus vēlas saņemt, un nebūtu spiests ņemt līdzi arī to, ko nevēlas. Man šķiet, mazākais, dīvaini, ka valsts kompānija brīvi piedāvā kanālus, kuri izplata apšaubāmu vai pat pretvalstisku informāciju.
Saeimas deputāts Veiko Spolītis (“Vienotība): – Televīziju sakarā nāk prātā analoģija ar rotaļlietām. TV kanāli skatītājam ir kā spilgti un skanīgi grabulīši, ar ko bērnam spēlēties. Taču kāds uzņēmējs vienā rotaļlietu komplektā kopā ar grabuļiem iekļauj arī sērkociņus. Tas ir bezatbildīgi un bīstami! Tāpat man ir nepatīkami skatīties, ka Latvijas uzņēmēji un pat pašvaldības reklamējas šajos kanālos – tātad viņi par to maksā un finansiāli atbalsta Kremļa propagandu. Mani studenti savulaik pat ir pētījuši šo fenomenu. Es redzu divus risinājumus. Šādiem kanāliem ekrāna stūrītī būtu jāuzliek kāds brīdinājuma simbols, piemēram, zīme “toksisks”. Lai cilvēki zinātu, ka tur viņiem mēģina skalot smadzenes, un varētu kritiskāk izvērtēt sniegto informāciju. Otrs variants būtu pievērst sabiedrības uzmanību tiem uzņēmējiem, kas šos kanālus izplata un finansiāli atbalsta, ievietojot tajos reklāmu. Iespējams, tad paši nokaunētos.
Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis: – Daļējs risinājums būs likuma grozījumi, kas nākamgad stāsies spēkā, bet šādu jomu tiesiskā valstī ir ļoti grūti regulēt. Ja mēs dzīvotu ideālā sabiedrībā, tad cilvēki un mediju vide pret šādu uzņēmējdarbības veidu reaģētu tik negatīvi, ka uzņēmējs pats būtu spiests to pārtraukt. Šādas reakcijas pagaidām nav ne patērētāju, ne politiķu līmenī.
– Šovasar īpaši spilgti izgaismojās problēma, ka latviešu TV kanāli vasarā zaudē auditoriju, jo nespēj visu gadu ražot konkurētspējīgu saturu. Tikmēr par populārākajiem kļūst krievu TV kanāli. Vai ir iespējams ko mainīt?
E. Labanovskis: – Jā. Mūsu pētījumā tiek meklēti risinājumi, kā radīt saturu, kas spētu piesaistīt un pastāvīgi noturēt cilvēkus mūsu mediju telpā. Tas galvenokārt ir finanšu jautājums. Latvija viena pati nespēj finansēt televīzijas, lai tās cauru gadu spētu radīt konkurētspējīgu produktu. Nīderlandes kolēģiem ir priekšlikums radīt kopīgu platformu, kas veidotu saturu, kurš būtu brīvāk izmantojams arī citu Eiropas valstu televīzijās. Otrkārt, Latvijas sabiedriskajiem medijiem ir jāaiziet no reklāmas tirgus, pretim saņemot valsts kompensāciju par negūtajiem ienākumiem. Tad gan komercmedijiem būtu papildu ienākumi, kas ļautu uzlabot saturu, gan sabiedriskie mediji varētu kalpot sabiedrības interesēm, nevis raizēties par reklāmdevēju piesaisti.
– Cerības uz papildu reklāmas naudu vietējiem komercmedijiem var izrādīties pārmērīgas. Reklāmdevējiem ir tendence izvēlēties globālus izplatītājus, piemēram, “Google Ads”, un šī nauda vispār aizplūst prom no Latvijas. Vai šeit ir iespējams ko risināt ar administratīviem līdzekļiem, normatīviem aktiem?
R. Putnis: – Nē. Brīvā tirgus apstākļos nav iespējams uzlikt reklāmdevējiem prasību sadarboties tikai ar vietējiem izdevējiem. Izeja šai gadījumā ir institucionālais atbalsts plašsaziņas līdzekļiem, kas jau pastāv Dānijā, Francijā, Zviedrijā un citās valstīs. Precīzu formu, kā institucionālais atbalsts varētu izpausties Latvijā, pašlaik vēl nevaru piedāvāt, bet pie tā strādājam. Kopā ar izdevējiem meklēsim risinājumus, piemēram, nodokļu politikas atvieglojumi medijiem, sabiedrisko mediju finansējuma palielināšana.
– Vairākums Krievijas kanālu, kas tiek retranslēti Latvijā, reģistrēti ārvalstīs – lielākoties Londonā. Tādēļ gadījumos, kad tie Latvijā izdarīja pārkāpumus, varējām reaģēt, balstoties uz Eiropas Savienības tiesību aktiem, kas saistoši arī Lielbritānijā. Vai pēc “Brexit” Latvijai vēl būs kādas iespējas ietekmēt šos kanālus?
Kultūras ministrijas Informatīvās vides integrācijas nodaļas vadītājs Andris Mellakauls: – Pašlaik iespējami vairāki attīstības scenāriji, tādēļ runāšu tīri teorētiski. Līdz ar Lielbritānijas izstāšanos no ES tā vairs tiešā veidā nebūs pakļauta ES Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvai. Taču no sarunām ar britu kolēģiem saprotu, ka viņi tāpat kā mēs vēlas, lai TV apraides jomā visā Eiropā būtu līdzīgi spēles noteikumi, jo TV kanāli iet pāri robežām. Par laimi, Lielbritānijas nacionālā likumdošana jau tagad atbilst direktīvai un tā šiem kanāliem būs jāievēro arī turpmāk. Tāpat ļoti iespējams, ka pēc izstāšanās tiks parakstīts sadarbības līgums, kur Lielbritānija apņemsies ievērot direktīvu. Pat ja tāda nebūs, spēkā paliek Eiropas konvencija par pārrobežu televīziju. Tādēļ Latvijai joprojām būtu juridiski ieroči, ko mēs varētu izmantot, ja kāds Londonā reģistrēts kanāls šeit pārkāptu noteikumus.
Komentārs
“Lattelecom” par kanālu paku saturu
Toms Meisītis, “Lattelecom” juridiskās daļas direktors, uzsver, ka uzņēmums vienmēr galveno uzsvaru esot licis uz Latvijā veidotiem televīzijas kanāliem latviešu valodā: “Tieši mūsu televīzijas satura piedāvājumā vienmēr bijis visvairāk šādu kanālu salīdzinājumā ar citiem operatoriem. Patlaban interaktīvās TV oriģinālajā pakā pieejami 14 Latvijā veidoti TV kanāli latviešu valodā, kā arī papildu virkne TV kanālu, kam pieejams tulkojums vai subtitri latviešu valodā. Mūsu mērķis ir latviešu valodā pieejama TV satura nepārtraukta paplašināšana. Kanālus latviešu valodā veidojam arī paši, ieguldot programmu radīšanā. Ārvalstu ziņu un informatīvo kanālu klāstā iekļaujam daudzpusīgu un kvalitatīvu TV kanālu klāstu, tostarp “Euronews”, “BBC World”, “Bloomberg”, “Al Jazeera”, “Doždj” un citus.”
T. Meisītis arī noraida publiski izskanējušās runas, ka viens no retajiem Kremļa nekontrolētajiem kanāliem Krievijā “Doždj” būtu pazudis no piedāvājuma. “Gluži otrādi. Pateicoties skatītāju interesei, TV kanāls “Doždj” ir iekļauts pastāvīgajā piedāvājumā “Lattelecom” interaktīvās televīzijas pamata pakā ar numuru 804, par ko informējām mūsu interneta mājaslapā 2016. gada 15. septembrī. “Lattelecom” nekad nav plānojis šī kanāla retranslāciju neturpināt. Tieši pretēji, no sadaļas “Skatītāji izvēlas” šis kanāls ir pārcelts uz pastāvīgo sadaļu, kur tas redzams plašākai auditorijai. Turklāt no 15. septembra interaktīvās televīzijas pamata pakā bez papildu maksas sadaļā “Skatītāji izvēlas” skatāms arī jauns kanāls “UA TV” – Ukrainas TV kanāls, kas piedāvā informatīvi analītiskus raidījumus, tiešās translācijas, kā arī pašu veidotas informatīvi publicistiskas pārraides,” skaidro uzņēmuma pārstāvis. Ja kādam klientam šie kanāli nav redzami, nepieciešams TV dekodera restarts (īslaicīga atvienošana un pievienošana elektrībai).
