Krievijas premjera vietnieks nodēvē Moldovu par “vistu kūti” 0
Būdams Krievijas vēstnieks NATO, lielkrieviski populistiskais politiķis Dmitrijs Rogozins ar nepārdomātiem izteikumiem sarežģīja jau tā samezglotās Krievijas un NATO attiecības. Pēc diplomātiskā dienesta Briselē decembrī atgriezies Maskavā, Rogozins tika iecelts par Krievijas premjerministra vietnieku militāri rūpnieciskā kompleksa lietās.
Pirms dažām nedēļām viņa pilnvaru loks tika paplašināts, nozīmējot viņu par Krievijas prezidenta īpašo pārstāvi Piedņestrā un Krievijas–Moldovas starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāju ekonomiskās sadarbības jomā. Kremlis neuzskatīja par vajadzīgu piebilst, ka Rogozina kā Krievijas prezidenta īpašā pārstāvja uzdevums ir rast risinājumu Piedņestras konfliktam, nevis vairot pretstāvi, atzīmē izdevums “EUObserver”. Nediplomātiskais manevrs, kas atgādināja reģionālo gubernatoru iecelšanu Krievijā, “sagāja šķērsām”, jo Moldovas valdība par Rogozina iecelšanu uzzināja no Krievijas plašsaziņas līdzekļiem. Kārtējo reizi ar savu aso mēli izcēlās Rogozins, interneta vietnē paziņojot, ka viņš pēc iecelšanas prezidenta pārstāvja amatā vēl neesot muti atvēris, kad “putnu kūtī” (Moldovā) jau izcēlies tracis, raksta avīze “Ņezavisimaja gazeta”, secinot, ka “Rogozins uzspridzinājis sarunas Piedņestras jautājumā”.
Rogozina iecelšana par Krievijas prezidenta īpašo pārstāvi liecina, ka Maskavai ir nopietnas politiskas intereses Piedņestrā, atzīmē “EUObserver”. Diplomāti Briselē neoficiāli pauduši bažas, ka Rogozina iecelšana varētu dot ieganstu Krievijai izvairīties no konstruktīvas sadarbības Piedņestras konflikta risināšanā, tā vietā rīkojot (ne)diplomātiskas izrādes.
Analītiķi atzīmē, ka pēc Piedņestras ilggadējā vadoņa Igora Smirnova zaudējuma vēlēšanās jaunās paaudzes pārstāvim Jev geņijam Ševčukam pieauga cerības rast konflikta risinājumu, taču “diplomāts” Rogozins pierādījis, ka viņu vairāk interesē personiska izrādīšanās nekā problēmas risinājums.
Esot gan Krievijas prezidenta īpašajam pārstāvim, gan starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētājam, Rogozina rokās ir ietekmīgas ekonomiskas sviras (gāzes cenas, pieeja tirgiem) Moldovas politikas ietekmēšanai. Piedņestras vadītājs Ševčuks nesen izteicies par Krievijas rubļa kā vietējās naudas vienības ieviešanu.
Rogozina “buldozeriskais” stils var apgrūtināt sarunas Piedņestras jautājumā, taču ES–Moldovas–Krievijas trijstūrī galvenā problēma ir pašreizējā premjerministra Vladimira Putina, kurš 7. maijā trešo reizi oficiāli stāsies valsts galvas amatā, ārpolitiskās ambīcijas viņa trešajā prezidentūrā. Rogozina iecelšana par Krievijas prezidenta īpašo pārstāvi Piedņestrā, nesaskaņojot to ar Moldovas varas iestādēm, varētu liecināt par Krievijas nodomu saglabāt pašreizējo stāvokli, cenšoties panākt Kišiņevas piekāpšanos uz Maskavas noteikumiem, raksta “Ņezavisimaja gazeta”.
“EUObserver” ieskatā politiķim asa mēle var būt noderīga iekšpolitikā, bet ne diplomātijā, kur Krievijas slavas dienas ir pagājušas, atgādinot rumāņu (moldāvu) sakāmvārdu, ka “putns mirst no paša dziedāšanas”, un tas attiecas uz diplomātiem vairāk nekā uz citām profesijām. Analītiķi uzskata, ka labākais veids, kā tikt galā ar Kremļa stingrās līnijas diplomātiem, ir sarunās ieņemt skaidru nostāju, atgādinot par ES delegācijas panākto veiksmīgo iznākumu sarunās par Krievijas pilsoņu tranzītu no Kaļiņingradas caur Lietuvu, kad Krievijas delegācijas vadītājs, toreizējais Valsts domes deputāts Rogozins, nesekmīgi centās izdarīt spiedienu uz Lietuvu, cerot aizmuguriski vienoties ar Briseli un Berlīni.
