Krievijas dezinformācijas apskats: Baltijā īpašās “treniņnometnēs” apmācot Kremļa opozicionārus 0
Krievijas dezinformācijas apskats: Baltijā īpašās “treniņnometnēs” apmācot Kremļa opozicionārus; Molotova–Ribentropa pakts slēgts, nevis lai okupētu, bet lai pasargātu baltiešus.
Baltijas valstīs esot izveidotas īpašas “treniņu nometnes”, kurās apmācību izgājušie Krievijas opozīcijas aktīvisti dodas uz Maskavu, lai tur organizētu nemierus.
Šie stāsti nav ņemti no anonīmiem Krievijas “troļļu fermas” interneta rakstiem, to autors ir oficiāla amatpersona – Krievijas Valsts domes deputāts Andrejs Isajevs.
Viņa izteikumus citējuši daudzi Krievijas mediji, tomēr pat paša mājās tie izpelnījušies izsmieklu.
“Personas, kas izgājušas apmācību ārvalstīs”
Isajevs pašlaik ir vadošās partijas “Vienotā Krievija” (dēvēta arī par “Putina partiju”) frakcijas vadītāja vietnieks. Viņam ir divdesmit gadus ilga parlamentārā darba pieredze, no 2014. līdz 2016. gadam viņš bijis pat Valsts domes priekšsēdētāja vietnieks.
Tas gan nav bijis šķērslis, lai izplatītu viltus ziņas. Pēc vērienīgajiem masu protestiem Maskavā, kuru sākotnējais iemesls bija mēģinājums ierobežot opozīcijas kandidātu iespēju kandidēt pašvaldību vēlēšanās, Krievijas Valsts domē ir sākusies aktīva rosība, lai diskreditētu protestētājus.
Krievijas vara izvēlējusies ierasto taktiku un protestu rīkošanā vaino ārvalstis. Tāpēc 19. augustā izveidota īpaša parlamenta komisija, kas izmeklēšot “iejaukšanos Krievijas lietās” un Isajevs ir viens no atbildīgajiem, kam uzticēta šī misija.
Konkrētu piemēru gan nav daudz, un vienīgais, ko varējis piesaukt Isajevs, ir ziņu materiāli “Deutche Welle” (Vācijas sabiedriskais medijs paziņojumos tiek dēvēts par Vācijas valsts televīzijas kanālu) un ASV vēstniecības interneta lapā publicētie uzsaukumi piedalīties protestos.
“Iedomājieties, kas notiktu, ja televīzijas kanāls “RT” vai aģentūra “Sputņik” nāktu klajā ar paziņojumiem “Parīze, dodies ielās!”, “Berlīne, dodies ielās!”,” Isajevu citē ziņu aģentūra “Interfax”. Turpinājumā viņš stāstījis par “treniņu nometnēm” Baltijā, kur tiekot sagatavoti opozīcijas protestu dalībnieki. Instruktāžu sniedzot arī amerikāņi, un no ārvalstīm nākot arī finansējums. Un “visi šie fakti mums ir labi zināmi”.
Izveidotā komisija esot apņēmusies sagatavot priekšlikumus izmaiņām likumos.
Arī no Krievijas parlamenta augšpalātas – Federācijas padomes – izskanējuši līdzīgi paziņojumi. Tās pārstāvis Andrejs Kļimovs, kurš cita starpā ir atbildīgs par Krievijas parlamentāriešu kontaktiem ar Eiropas Parlamentu, paziņojis, ka esot redzama ASV iejaukšanās vēlēšanu procesā.
Par to liecinot atsevišķu diplomātu “nepieņemamās darbības”, kā arī “protesta akcijās piedalījušās personas, kas iepriekš izgājušas apmācību ārvalstīs un saņēmušas no ārzemēm naudu”.
Mīts par to, ka ASV gatavo Krievijā “krāsaino revolūciju”, ir diezgan izplatīts prezidentam Putinam lojālajās aprindās, un arī Baltija kā vieta, kur notiek “treniņi”, pieminēta jau iepriekš. Līdzīgi dezinformācijas paņēmieni tika izmantoti, arī stāstot par Maidana protestiem Ukrainā 2014. gadā.
Par kādiem ASV vēstniecības uzsaukumiem doties ielās runājis A. Isajevs? Izrādās, ka ar to domāts angļu valodā ievietotais brīdinājums ceļotājiem no ASV (sadaļā “Travel Advisory”) par to, ka 10. augustā Maskavā paredzēti protesti Saharova prospektā un ASV pilsoņiem ieteikts izvairīties no šīm vietām, “ņemot vērā ievērojamu policijas klātbūtni un pagātnes ziņojumus par pārmērīgu spēka izmantošanu tiesībaizsardzības jomā”.
Tātad tieši pretēji – ASV aicina izvairīties no opozīcijas protestiem, kamēr A. Isajevs stāsta, ka aicina doties ielās.
Aplūkojot interneta sociālo tīklu lietotāju reakciju, var secināt, ka šoreiz tā drīzāk izsmej Krievijas parlamenta politiķus, nevis pievienojas histērijai.
Tikmēr uzņēmējs Jurijs Agapovs tviterī izteicis bažas, vai ar šādiem absurdiem apgalvojumiem par kaut kādām protestētāju treniņa nometnēm netiekot gatavots pamatojums bruņotam uzbrukumam Baltijas valstīm.
“Dod Dievs, ka es kļūdos,” viņš piemetinājis savā ierakstā, uz ko gan lielākā daļa citu tvitera lietotāju atbild, ka šādam variantam netic, arī atgādinot, ka Krievijas elite tikai vārdos vaino Baltiju, lai gan paši labprāt brauc atpūsties uz Jūrmalu un citām vietām.
Molotova-Ribentropa pakta advokāti
Atzīmējot Molotova–Ribentropa pakta 80. gadadienu, Krievijas mediji galvenokārt mēģinājuši attaisnot šo vienošanos. Vairs netiek noliegta paša fakta esamība, kā tas bija pieņemts vēl nesen, bet šobrīd par galveno argumentu kļuvis tas, ka šādas vienošanās esot normāla un pat izcila diplomātiska prakse.
Piemēram, Krievijas kultūras ministrs Vladimirs Medinskis, kurš pazīstams arī kā vairāku apšaubāmas kvalitātes vēstures grāmatu autors, 23. augustā “RIA Novosti” publicējis rakstu “PSRS diplomātiskais triumfs”.
“Konkrētajā 1939. gada situācijā PSRS rīkojās pareizi, noslēdzot neuzbrukšanas līgumu, ja par prioritāti uzskata suverēnas valsts intereses. Mūsu valsts intereses. Un cilvēku – mūsu pilsoņu – dzīvības. Nevis kaut kādus abstraktus pieņēmumus un “humānus” vēstījumus,” raksta ministrs. Tālāk rakstā iezīmējas diezgan savdabīgs mēģinājums attaisnot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas okupāciju (Medinskis, protams, šo vārdu nelieto) – mērķis esot bijis nevis pakļaut Baltiju, bet to aizstāvēt no Hitlera tīkojumiem. “1939. gadā Kremlis rīkojās PSRS tautu suverēnajās interesēs, aizstāvot to tiesības uz pastāvēšanu. Mēs varam izdarīt tādu secinājumu, jo zinām, kas notika pēc tam 1941.–1945. gadā. Mēs zinām, kādas apsūdzības skanēja Nirnbergas un Tokijas tiesu procesos un kādi bija spriedumi.”
Savukārt interneta portāls “Sputņik” skaidro savai auditorijai, “kāpēc Baltijas valstu elite demonizē Molotova–Ribentropa paktu”.
Tas esot tāpēc, ka pie varas nokļuvuši “Otrā pasaules kara kolaborantu pēcteči”, stāsta kāds Jurijs Ņikiforovs, piebilstot, ka bez Molotova–Ribentropa pakta “nav iespējams pamatot okupācijas koncepciju, uz kura būvēts viņu postpadomju valstiskums”.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
Jūsu iesniegtā informācija ir anonīma. Tikai LA.LV ir pieeja šai informācijai. Pēc raksta izveidošanas jūsu informācija tiks dzēsta. Iesniedzot informāciju, varat nenorādīt savu vārdu
Sniedz pēc iespējas vairāk detaļu un informācijas
Faili, kuros ir papildu informācija
