Krievijas politiķis: Jāsāk cienīt Baltijas valstu suverenitāti 14
“Krievijai beidzot jāiemācās cienīt Baltijas valstu suverenitāti. Vienreiz un par visām reizēm jāatzīst, ka Baltijas valstīm pašām ir tiesības veidot savu iekšpolitiku un ārpolitiku. Tā ir bāze, lai starp Latviju un Krieviju varētu veidoties labas attiecības,” tā uzskata Krievijas politiķis Iļja Jašins, kurš nedēļas nogalē apmeklēja Rīgu.
I. Jašins pārstāv labējo opozīcijas partiju “Parnas” un zināms kā pērn nogalinātā politiķa Borisa Ņemcova tuvs līdzgaitnieks. Uz Rīgu viņš bija atbraucis, lai iepazīstinātu interesentus ar ziņojumu “Nacionālās drošības drauds”, kas veltīts Čečenijas līderim Ramzanam Kadirovam. Kā atzīst I. Jašins, tieši Ņemcova slepkavība mudinājusi viņu rakstīt šo ziņojumu, kad kļuvis nepārprotams, ka “nozieguma pēdas ved uz Čečeniju”. Opozicionārs pārmet, ka Krievijas iekšienē faktiski ir izveidojusies “kvaziislāma valsts”, kas ar katru gadu arvien vairāk attālinās no Krievijas tiesiskās ietekmes, un vienīgā saite esot “naudas pumpis”, kas no Krievijas budžeta Čečenijā ieplūdina milzīgas naudas summas. Tomēr nauda netiek tērēta tautas labklājībai, bet lielā mērā R. Kadirova greznā dzīvesveida finansēšanai – dārgām rezidencēm, automašīnām, vērtslietām, ieročiem, sporta un izklaides zvaigžņu vizītēm un tamlīdzīgi. I. Jašins saka, ka Kadirovs nekad neatskaitoties par saviem tēriņiem, tikai atbildot: “Allahs iedeva…”
Atbildīgais par šo situāciju ir Vladimirs Putins, kurš tagad sācis apjaust tās draudīgumu, par ko liecinot arī pēdējā laika kritiskās piezīmes. Tomēr, kamēr Putins atrodas pie varas, nekas nemainīsies, pārliecināts I. Jašins. Uz jautājumu, vai Kadirovs ir problēma tikai Krievijai, vai tas rada draudus arī citām valstīm, tostarp Latvijai, opozicionārs atbildēja, ka drauds esot islāma terorisms. R. Kadirova propagandas ietekmē čečenu jaunieši radikalizējas un daļa pat iesaistījusies teroristiskās organizācijās. Kadirovs saviem mērķiem varot izmantot arī Eiropā dzīvojošos čečenus, piemēram, draudot izrēķināties ar viņu tuviniekiem Čečenijā. Tāpat labi apmācītie Kadirova specvienību vīri var iesaisties konfliktos ārpus Krievijas robežām, kā tas, piemēram, notika Austrumukrainā. “Kadirovs radikalizē atmosfēru Krievijā, un tā ietekmē zem sitiena var nokļūt arī Baltijas valstis,” piebilda I. Jašina domubiedrs, Lietuvā dzīvojošais organizācijas “Russia Tomorrow” (“Krievija rītdien”) pārstāvis Vsevolods Černodubs.
Tomēr I. Jašins negaida no ārvalstīm nekādu atbalstu un palīdzību – šī esot problēma, kas jārisina pašiem krieviem. Viņa brauciena mērķis neesot tik daudz uzrunāt latviešus, bet ārvalstīs dzīvojošos krievus: “Ļoti daudzi veiksmīgi cilvēki pēdējos gados ir pametuši Krieviju, mans mērķis ir veidot kontaktus ar viņiem.” Krievijas sabiedrībai, viņaprāt, neesot pa prātam tas, kas notiek Čečenijā, taču tā klusējot un cerot, ka problēma izzudīs pati no sevis. “Taču, lai sāktu risināt problēmu, vispirms ir jāsaka taisnība. Ja mēs turpināsim klusēt, tad vienu dienu pamodīsimies valstī, kur valda Kadirovs,” saka I. Jašins.
Viņš kritizē Krievijas ārpolitiku, kas esot jāmaina pašos pamatos. Tas nozīmē arī attieksmes maiņu pret Baltijas valstīm, kur Krievija joprojām mēģinot dalīt ietekmes sfēras starp lielvalstīm. Politiķim nācās iesaistīties asās diskusijās ar dažiem Latvijas krievvalodīgajiem žurnālistiem, kuri viesim mēģināja iestāstīt, ka demokrātija un vārda brīvība Krievijā ir lielāka nekā Latvijā.
