Franks Gordons: Krievijas pinekļos 18
“The Russian connection” – šis jēdziens tagad burtiski applūdina plašsaziņas līdzekļus. To varētu aptuveni latviskot kā “saite ar Krieviju”, un tā var daudzējādā ziņā kļūt liktenīga ASV prezidentam Donaldam Trampam.
12. jūlijā, piecas dienas pēc savas “vēsturiskās” tikšanās ar Vladimiru Putinu Hamburgā G20 saieta ietvaros, Donalds Tramps atrada par vajadzīgu izvērtēt šo neparasti ieilgušo sarunu: “Manuprāt, mēs ļoti labi sapratāmies, un tas nav slikti. Tas ir ļoti labi!” Šajā intervijā amerikāņu raidsabiedrībai CBN Tramps pieskārās pārmetumiem, ka Krievija viņam esot palīdzējusi uzvarēt ASV prezidenta vēlēšanās, un tad nāca klajā ar itin dīvainu “atklājumu”: vispār jau Putins droši vien būtu vēlējies, lai prezidenta vēlēšanās uzvarētu Hilarija Klintone, jo tādā gadījumā ASV bruņotie spēki būtu pamatīgi vājināti.
Tramps, sapinies “Russian connection” pinekļos, šādi lūkoja pierādīt, cik absurds ir apgalvojums par izšķirīgu Krievijas līdzdalību viņa uzvaras nodrošināšanā. Tikmēr šī sasodītā “saite” liek Trampam arvien jaunas cilpas. Viņa dēls Donalds juniors un znots Džareds Kušners nespēj vien atkauties no āķīgajiem izmeklētāju jautājumiem. Tagad kļuvis zināms, ka Donalds juniors “sazinājās” ar krievu advokāti Natāliju Veseļnicku, kas it kā bija saistīta ar Krievijas izlūkdienestu, un šajos kontaktos iejaukts oligarha Agalarova dēls, kas bijis gatavs sagādāt kompromitējošus materiālus par Hilariju Klintoni. Te iejaukts arī bijušais čekists Ahmetšins, kas mīt Savienotajās Valstīs un palīdzējis diskreditēt Klintoni.
Salīdzinošā metode vēstures izpētē ir aizraujoša, un te atļaušos atkāpi. Akurāt tagad paiet 105 gadi kopš citas ļoti zīmīgas tikšanās starp diviem tālaika Eiropas likteņu lēmējiem – Vācijas ķeizaru Vilhelmu II un Krievijas imperatoru Nikolaju II. Dinastisku asinssaišu dēļ viņi bija radinieki un viens otru franciski uzrunāja par “mon cousin”. Vārdu sakot, 1912. gada 5. jūlijā abi valdnieki tikās Vācijas ķeizara jahtā “Hohenzollern”, kas noenkurojās Krievijas karaostā “Baltiskij Port” (tagad Paldiski, Igaunijā). Tikšanās esot noritējusi “draudzīgā atmosfērā”, taču nekāda vienošanas netika panākta, Krievijas alianse ar Franciju un Lielbritāniju palika spēkā, un 1914. gada 1. augustā Vācija pieteica Krievijai karu…
Jā, divi valdnieki pirms 105 gadiem un tagad. Labi vēl, ka impulsīvajam un šaudīgajam Trampam līdzās ir ASV valsts sekretārs Rekss Tilersons, kurš gan vēl nesen, vadot naftas koncernu, “labi pazinis Krieviju kā ekonomisku partneri”, tomēr ieņēmis principiālu pozīciju Ukrainas jautājumā. Ieradies Kijevā, viņš uzsvēra, ka ASV interesēs ir saglabāt Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti un pret Krieviju vērstās sankcijas turpināsies, kamēr Maskava neizvedīs savu karaspēku un smago bruņojumu no Ukrainas dienvidaustrumiem un neatdos (!) Ukrainai Krimu. Lai nu Trampam allaž būtu līdzās tādi tilersoni!
