“Krievijas pilsoņu pārbaudes ir ilgstošas,” intervijā atzīst PMLP vadītāja Maira Roze 61
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijā dzīvojošie Krievijas pilsoņi aizvadītajā nedēļā sāka kārtot valsts valodas eksāmenu, lai varētu iegūt Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu. Eksāmenam ir pieteikusies mazāk nekā puse no tiem, kuriem pēc likuma nepieciešams iegūt apliecinājumu par elementārām Latvijas valsts valodas zināšanām.
Kas notiks ar pārējiem Krievijas pilsoņiem, uz kuriem attiecas likuma grozījumi? Vai viņus izraidīs no valsts, vai piešķirs termiņuzturēšanās atļauju? Par šiem un citiem jautājumiem saruna ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieci Mairu Rozi.
Raksturojiet tos Krievijas pilsoņus, kuri ir saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā un uz kuriem attiecas Imigrācijas likuma grozījumi! Kāpēc viņi ir izvēlējušies citas valsts pilsonību, bet tomēr vēlas dzīvot mūsu valstī?
M. Roze: Šīs personas Krievijas pilsonību saņēma dažādos laika posmos un dažādu iemeslu dēļ. Viena daļa ir bijušās militārpersonas un viņu ģimenes locekļi, kas ieguva kaimiņvalsts pilsonību, lai varētu saņemt pensiju. Krievija noteica, ka viņiem noteikti ir jābūt šīs valsts pilsoņiem.
Vienu brīdi Krievija paziņoja, ka arī nepilsoņiem, lai viņi varētu braukt uz Krieviju, ir nepieciešama vīza. Lai ikreiz, apciemojot Krievijā savus radus, vecākus, bērnus, kā arī tur veicot uzņēmējdarbību, nebūtu jāpieprasa vīza, izdevīgāk bija kļūt par Krievijas pilsoni. Pēc tam Krievija šo prasību atcēla un nepilsoņi turp varēja doties bez vīzas.
Arī pensijas vecuma paaugstināšana Latvijā stimulēja kļūt par Krievijas pilsoni, jo tur pensijas vecums netika mainīts – sievietēm tie ir 55 gadi, bet vīriešiem – 60 gadi. Jāņem vērā arī tas, ka iepriekšējās ekonomiskās krīzes laikā, kad daudzi zaudēja darbu, bija izdevīgi pieprasīt Krievijas pilsonību, lai varētu saņemt vismaz pensiju.
Pagājušajā gadā Latvijā bija 25 316 Krievijas pilsoņi, kuri atteikušies no Latvijas pilsoņa un nepilsoņa statusa. Pie šīm personām jāpieskaita vēl arī pieci tūkstoši, kuri Latvijā atradās saskaņā ar iepriekšējo likumu “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”.
Pārsvarā tie ir piecdesmitgadīgi un vecāki cilvēki.
Kādi noteikumi viņiem bija jāievēro, lai saņemtu pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, pirms tika grozīts Imigrācijas likums un prasīts apliecinājums par valsts valodas zināšanām?
Viņiem mēneša laikā kopš Krievijas pilsonības pieņemšanas par to bija obligāti jāpaziņo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei un jāatsakās no nepilsoņa statusa. Kad mūsu darbinieki pieņem lēmumu par attiecīgās personas nepilsoņa statusa zaudēšanu, šai personai mēneša laikā ir jāiesniedz dokumenti pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai. Ja šo termiņu neievēroja un nepaziņoja par to, ka ir saņemta Krievijas pilsonība, tādā gadījumā mēs atņēmām nepilsoņa statusu un viņi zaudēja tiesības saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju.
Šie bija īpaši nosacījumi, saņemot šādu pastāvīgās uzturēšanās atļauju, jo tās iegūšanai nebija nepieciešamas papildu prasības, piemēram, dokumentu uzrādīšana par iztikas līdzekļiem, par to, cik cilvēku no attiecīgās ģimenes Latvijā uzturas… Bet, ja persona, kura ir saņēmusi pastāvīgo uzturēšanās atļauju, vēlas saņemt Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu, tad gan tāpat kā visiem pārējiem trešo valstu pilsoņiem viņam ir jāpierāda, ka pēdējā gada laikā ir regulāri un stabili ienākumi, apliecinājums, ka pārvalda valsts valodu elementārajā A2 līmenī, ka ārpus Latvijas uzturējies ne ilgāk kā desmit mēnešus piecu gadu laikā.
Kādas tiesības mūsu valstī ir Krievijas pilsoņiem, kuri ieguvuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas?
Šiem cilvēkiem ir tādas pašas tiesības kā nepilsoņiem, kā arī Eiropas Savienības valstu pilsoņiem, kuriem piešķirtas pastāvīgas uzturēšanās atļaujas, tajā skaitā tiesības uz valsts nodrošināto veselības aprūpi, izglītību un pārējo. Viņiem nav tiesību piedalīties vēlēšanās un ieņemt konkrētus amatus.
Pastāvīgās uzturēšanās atļauja ir beztermiņa, bet to reģistrācija notiek ik pēc pieciem gadiem, kad mēs izvērtējam, vai konkrētais cilvēks izpilda imigrācijas nosacījumus, kā arī pārbaudām vēl citas lietas.
No 17 500 personām, kurām patlaban ir pastāvīgās uzturēšanās atļaujas un kurām ir jākārto valsts valodas eksāmens, līdz noteiktajam termiņam 24. martam eksāmena kārtošanai esot pieteikušies astoņi tūkstoši Krievijas pilsoņu. Kas notiks ar tiem vairāk nekā deviņiem tūkstošiem, kuri nav pieteikušies?
Cik es zinu, šo pieteikšanās termiņu pagarinās, un tiek plānotas papildu iespējas kārtot valsts valodas eksāmenu. Iespējams, ka daudzi vēl mācās un nav gatavi to kārtot. Mēs vērojam, ka cilvēki grib eksāmenam sagatavoties tā, lai to tiešām arī nokārtotu.
Latvijas Televīzija ziņoja, ka PMLP esot informējusi, ka Krievijas pilsoņiem par latviešu valodas eksāmena nenokārtošanu draudot izraidīšana no 2. decembra. Savukārt Saeima nesen grozīja Imigrācijas likumu, ļaujot eksāmenu kārtot atkārtoti un tad automātiski uzturēšanās atļaujas darbība tiks pagarināta līdz 31. decembrim. Lūdzu izskaidrojiet, kā saprast šo pretrunu.
Atskaites punkts ir 1. septembris. Līdz šim datumam ir jāiesniedz visi nepieciešamie dokumenti ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai. Tie, kuri to nebūs izdarījuši, viņiem pastāvīgā uzturēšanās atļauja zudīs. Tas reģistrā tiks aktualizēts 2. septembrī. Šīm personām deviņdesmit dienu laikā, proti, līdz 2. decembrim būs jāizceļo no valsts.
Bet tiem Krievijas pilsoņiem, kuri pirmajā reizē nebūs nokārtojuši valsts valodas eksāmenu, tiks dota vēl viena iespēja to izdarīt. Šo informāciju mēs saņemsim no Valsts izglītības satura centra, kas organizē eksāmenu. Šīs personas nezaudēs pastāvīgās uzturēšanās atļauju 2. septembrī.
Viņiem tiks dots laiks, lai viņi līdz 30. novembrim vēlreiz nokārtotu eksāmenu un līdz 31. decembrim iesniegtu dokumentus PMLP. 2024. gada 2. janvārī mēs pārbaudīsim, kuras no šīm personām visu būs izdarījušas un kuras nebūs izdarījušas, lai saņemtu atļauju pastāvīgi uzturēties mūsu valstī. Tiem, kuri nebūs iesnieguši visus dokumentus, būs dotas 90 dienas izceļošanai no valsts.
Šobrīd jau ir tādi Krievijas pilsoņi, kuri, saprotot to, ka viņi nenokārtos valsts valodas eksāmenu, un saprotot, kādi ir Imigrācijas likuma nosacījumi, lai saņemtu nevis pastāvīgo uzturēšanās atļauju, bet termiņuzturēšanās atļauju, jau iesniedz dokumentus saistībā ar ģimenes apvienošanu, lai saņemtu atļauju uzturēties mūsu valstī uz īsāku laiku. Šajā laikā pastāv iespēja, ka Krievijas pilsonis iegūst nepieciešamos dokumentus, lai Latvijā saņemtu pastāvīgā iedzīvotāja statusu. Variantu ir diezgan daudz un tie ir niansēti, tāpēc grūti tos visus ielikt vienā rāmī.
Šobrīd Krievijas pilsoņu pārbaudes ir ļoti ilgstošas. Mēs lūdzam tās lietas, kas skar tos nepilsoņus, kas kļuvuši par Krievijas pilsoņiem, izskatīt gada laikā. Ir ļoti daudz šo lietu izskatīšanas termiņa pagarinājumu, jo Krievijas pilsoņi patlaban ir to valstu sarakstā, kuriem veic papildu pārbaudes. Pārbaudes dienestiem prasa diezgan ilgu laiku.
Lai varētu veikt visas papildu pārbaudes un pieņemt pareizu lēmumu, šobrīd ir daudz Krievijas pilsoņu lietu izskatīšanas pagarinājumu.
Kā notiks Krievijas pilsoņu izraidīšana no 2. decembra, ja viņi neievēros Latvijas likuma prasības un labprātīgi neatstās valsti?
Ņemot vērā Imigrācijas likumu, to nevar dēvēt par izraidīšanu. Viņiem būs dotas deviņdesmit dienas izbraukšanai no valsts. Ja persona to ignorēs, tad pēc 90 dienām PMLP aicinās viņu saņemt izbraukšanas rīkojumu, kas tiks izdots uz konkrētu laiku. Atkarībā no konkrētās personas apstākļiem un situācijas, tas var arī būt gads. Procesam ir jābūt samērīgam un objektīvi izvērtētam. Šis būs katram individuāls lēmums.
Šobrīd mēs uz šo jautājumu vēlamies raudzīties no pozitīvās puses, proti, ka tie, kurus skars šie noteikumi, būs godīgi un paklausīgi, kārtos eksāmenu, iesniegs laikus dokumentus, un mēs ar to tiksim galā.
Visas personas saņems no mums skaidrojošu vēstuli valsts valodā, ka uz viņiem attiecas Imigrācijas likuma nosacījumi.
Mēs labi saprotam, ka jebkurš lēmums ir apstrīdams un pārsūdzams tiesā. Ja persona vērsīsies tiesā, tad, kamēr notiks tiesas process, Krievijas pilsonis varēs uzturēties Latvijā.
Piemēram, Daugavpilī pat pašvaldība iesaistījusies, lai apmācītu Krievijas pilsoņus, kā viņi varētu tiesas ceļā tikt pie pastāvīgās uzturēšanās atļaujām. Kāds ir jūsu viedoklis par tur notiekošo?
Jāņem vērā, ka ir iesniegtas vairākas sūdzības Satversmes tiesā, un būs ļoti svarīgi, ko tiesa lems par Imigrācijas likuma attiecīgo pantu atbilstību vai neatbilstību Satversmei. Šie spriedumi būs kā stūrakmens tālākajām individuālajām tiesvedībām vispārējās tiesās.
To Krievijas pilsoņu lojalitāti Latvijas valstij, kuri vēlas saņemt pastāvīgo uzturēšanās atļauju, izvērtē Valsts drošības dienests. Vai ir gadījumi, kad personai šī atļauja tiek atteikta dēļ drošības riska valstij un PMLP nepagarina uzturēšanās atļauju?
Tādi gadījumi ir bijuši, kad vēl spēkā nebija stājušies pēdējie Imigrācijas likuma grozījumi. Tomēr jāteic, ka pārsvarā no Valsts drošības dienesta ir saņemti pozitīvi lēmumi. Mēs parasti atsakām uzturēšanās atļauju vai arī atsakām to pagarināt tādēļ, ka nav iesniegti visi dokumenti.
Patlaban Krievija ir to valstu sarakstā, kuras pilsoņiem Valsts drošības dienests veic papildu pārbaudes.
Kas ir tās personas, kuras prasa termiņuzturēšanās atļauju? Uz cik ilgu laiku šī veida atļauja tiek izsniegta un kādas tiesības Latvijā ir tiem cilvēkiem, kas tās saņem?
Imigrācijas likums dod plašas iespējas saņemt termiņa uzturēšanās atļauju. Piemēram, laulību gadījumā to izsniedz arī tad, ja Latvijas pilsoņa pilngadīgie bērni ir citas valsts pilsoņi. Arī studentiem izsniedz šo atļauju, kā arī tad, ja citas valsts pilsonis Latvijā veic augsti kvalificētu darbu. Kopumā iemeslu ir ļoti daudz, bet uz Krievijas pilsoņiem šobrīd attiecas tikai divpadsmit iemesli. Galvenie ir trīs: ja Krievijas pilsonis Latvijā veic augsti kvalificētu darbu, studē vai vēlas apvienot ģimeni. Pārējie ir niansēti.
Lēmums par termiņuzturēšanās atļaujas ilgumu tiek pieņemts atkarībā no izsniegšanas iemesla. Piemēram, laulību gadījumā sākumā to izsniedz uz vienu gadu, bet pēc tam uz četriem gadiem. Taču katru gadu termiņuzturēšanās atļauja tiek reģistrēta, tas nozīmē, ka ikviens ārzemnieks, kuram ir šī atļauja, tiek pārbaudīts. Ja, piemēram, Krievijas pilsonis strādā Latvijā un pēc gada turpina strādāt tajā pašā darba vietā, tad viņš saņem termiņuzturēšanās atļauju uz gadu. Ja viņš gada laikā nomaina darbu, šī atļauja tiek zaudēta, jo termiņuzturēšanās atļauju mēs izsniedzam uz konkrētu darba vietu un konkrētu amatu.
Ja cilvēks gada laikā maina darba vietu, tad darbā iekārtošanas firmām ir atļauts šādu darbinieku paņemt pie sevis un pēc tam sagādāt darbu, piemēram, celtniecībā. Tas ir diezgan pozitīvs moments, jo bieži gadās, ka darbinieks, piemēram, būvobjektā ir vajadzīgs tikai pusgadu. Pēc tam darbā iekārtošanas firmas uzņemas atbildību par šādām personām, maksā visus nodokļus.
Tām personām, kurām ir termiņuzturēšanās atļauja, ir jābūt apdrošinātai veselībai. Ja līdzi brauc bērni, tad izglītība gan ir pieejama bez kādiem nosacījumiem.
Jūs Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā brīdinājāt, ja līdz 1. septembrim būšot jāizskata visu vairāk nekā 25 000 Krievijas pilsoņu iesniegumi par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pagarināšanu Latvijā, tad ne teorētiski, ne praktiski šis uzdevums neesot izpildāms un tas varot ievilkties vairāku gadu garumā. Jūs sacījāt, ka ļoti trūkstot darbinieku, kuriem tas būtu jādara. Kāda situācija ir šobrīd?
Lai veiktu šo uzdevumu, pārvaldei piešķīra 48 štata vietas. Diemžēl šobrīd ir pieņemti tikai deviņi darbinieki, kuri vispirms ir jāapmāca.
Taču Imigrācijas likuma grozījumi ļaus šo procesu veikt pakāpeniskāk. Tas, ka ir dots gads iesniegumu izskatīšanai, tomēr ir ļoti būtiski. Jebkurš iesnieguma izskatīšanas pagarinājums saistībā ar pārbaudēm Krievijas pilsoņiem prasa no mūsu darbiniekiem vairāk darba – vēl vienu papildu lēmumu. Daudziem ir pat trīs šādi papildu lēmumi.
Cik liela alga tiek maksāta šiem darbiniekiem?
Tie darbinieki, kas nodarbojas ar migrācijas jautājumiem, saņem ap 1200 eiro pirms nodokļu nomaksas.
