Kuriem Krievijas pilsoņiem noteikti jākārto latviešu valodas eksāmens, bet kuri var izvairīties? 48
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Līdz šī gada 1. septembrim 17 865 pastāvīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem ir Krievijas pilsonība un kuri ir 15–74 gadu vecumā, būs jānokārto valsts valodas zināšanu pārbaude vismaz pamata līmeņa 2. pakāpē, lai viņiem tiktu pagarināta pastāvīgā uzturēšanās atļauja. To noteic grozījumi Imigrācijas likumā, kurus pērn pieņēma 13. Saeima. Parlaments noteicis, ka Krievijas pilsoņiem, kuri pirms Krievijas pilsonības iegūšanas bijuši Latvijas pilsoņi vai Latvijas nepilsoņi, pastāvīgās uzturēšanās atļauja būs derīga līdz 2023. gada 1. septembrim un, ja personas vēlas atkārtoti saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, tām līdz 1. septembrim jāiesniedz apliecinājums par valsts valodas apguvi atbilstoši likumā noteiktajam.
Ja persona nevarēs uzrādīt atbilstošas valodas zināšanas, tad pastāvīgā uzturēšanās atļauja tiks atņemta un šādas personas uzturēšanās Latvijā būs nelikumīga. Izņēmums ir vienīgi tie gadījumi, kad attiecīgā persona šeit atrodas, lai strādātu, apvienotu ģimeni vai studētu, skaidro Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP).
PMLP direktores vietniece un sabiedrisko attiecību vadītāja Madara Puķe informēja, ka šobrīd Krievijas pilsoņi esot iesnieguši nedaudz virs simt iesniegumiem ar lūgumu pārreģistrēt pastāvīgās uzturēšanās atļauju.
Nepieciešams vairāk darbinieku
Valsts izglītības un satura centrs (VISC) valsts valodas zināšanu pārbaudes Krievijas Federācijas pilsoņiem plāno no 11. aprīļa līdz 31. jūlijam. Noteikts, ka minētajā periodā drīkstēs kārtot eksāmenu tikai vienu reizi.
Lai varētu noorganizēt valsts valodas pārbaudes tūkstošiem cilvēku, ir nepieciešams papildu finansējums. Taču 13. Saeima, pieņemot Imigrācijas likuma grozījumus, nebija paredzējusi naudu ne eksāmenu organizētājiem, nedz arī PMLP, kurai būs jāizskata liels skaits pastāvīgās uzturēšanās atļauju. PMLP aplēsusi, ka tai esot nepieciešami 1 421 105 eiro 48 papildu amata vietu nodrošināšanai, bet kopējā aprēķinātā summa jaunā uzdevuma veikšanai ir 1 836 140 eiro.
Savukārt VISC valdībai ir iesniegusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos “Par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību”, pieprasot nedaudz vairāk par vienu miljonu eiro vērtētāju un pārbaudes norises vadītāju atlīdzībai. Šo speciālistu skaits esot jāpalielina aptuveni trīs reizes. Nauda nepieciešama arī valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļas darbinieku atalgojuma paaugstināšanai vismaz līdz vidējam atalgojuma līmenim izglītības nozarē, kā arī ar datoriem aprīkotu telpu īrei, ņemot vērā, ka, sākot no 2023. gada, pārbaudes notiks arī tiešsaistē, un arī vēl citiem mērķiem. Patlaban VISC finanšu un cilvēkresursu iespējas esot tik lielas, lai ļautu nodrošināt valsts valodas zināšanu pārbaudi 4500 personām gadā – bezdarbniekiem, personām, kas vēlas iegūt darba atļaujas vai Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu. Kopš 2022. gada vasaras ir radies pieprasījums valsts valodas prasmes pārbaudes nodrošinājumam Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas, pēc VISC aprēķiniem, tuvākajos gados varētu palielināt pārbaudes kārtotāju skaitu līdz 6000 personām gadā.
Politiski sensitīvs process
“Pārbaude Krievijas Federācijas pilsoņiem pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai ir process, kas ir politiski sensitīvs un rada būtiskus korupcijas riskus. Tāpēc konkrētai pārbaudei nepieciešama papildu uzraudzība un kontrole. Vērtējumam par personas valodas prasmi jābūt kvalitatīvam, respektīvi, centram jānodrošina pārbaužu drošums un kvalitāte. Jāņem arī vērā, ka par Krievijas Federācijas pilsoņu pārbaudes procesu jau interesējas un turpinās izrādīt interesi un uzraudzību dažādi plašsaziņas līdzekļi, tādēļ nedrīkstētu rasties problēmsituācijas, ko varētu izmantot valstij nelabvēlīgas propagandas mērķiem,” uzsver Valsts izglītības un satura centrs.
VISC Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļas vadītāja Anta Lazareva uzskata, ka šis process būšot atkarīgs no tā, kādu budžetu valdība VISC apstiprinās un vai vispār tiks apstiprināta centra izstrādātā valsts valodas prasmju pārbaužu koncepcija.
Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis sacīja, ka 2023. gada valsts budžeta apspriešanas laikā šis jautājums būšot jāatrisina, lai varētu izpildīt likuma prasības.
Pierakstīties nav iespējams
Līdz septembrim likums netiks izpildīts – tā uzskata Saeimas deputāts Aleksejs Rosļikovs (“Stabilitātei”). Viņaprāt, tam galvenie iemesli ir nepārdomāts likuma grozījumu pieņemšanas process, naudas trūkums un darbinieku nepietiekamība. “Jau tagad mana biroja darbinieki, kuriem vajag paaugstināt valsts valodas zināšanu līmeni, nevar tikt pie eksāmena, jo pieraksts ir slēgts,” saka Rosļikovs.
Arī Saeimas deputāts Oļegs Burovs (“Latvija pirmajā vietā”) pastāstīja, ka viņam pieci pazīstami cilvēki, kuri ir nepilsoņi, vēlējušies jau janvārī kārtot valsts valodas pārbaudījumu, bet neesot bijis iespējams tam pieteikties. Burovs informēja, ka nākamnedēļ uz Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības apakškomisiju esot uzaicināta PMLP priekšniece Maira Roze, lai viņa sniegtu informāciju, kā tiks pildīti Imigrācijas likuma grozījumi.
“Gada beigās, decembrī, mēs eksaminējām 1700 cilvēkus, visas dienas strādājām un vairāk vietu nebija. Janvārī notiek pāreja uz eksāmenu kārtošanu daļēji valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā, tāpēc gada pirmajā mēnesī ir pārtraukums,” skaidro VISC Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļas vadītāja A. Lazareva.
Aicina žēlot vecos cilvēkus
Izskatīšanai Saeimā ir iesniegta sabiedrības iniciatīvu portāla “Manabalss.lv” vairāk nekā desmit tūkstoš iedzīvotāju parakstīta iniciatīva atcelt minētos Imigrācijas likuma grozījumus. Šīs iniciatīvas autore ir Olga Petkeviča, kādreizējā Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja Riharda Eigima padomniece komunikācijas jautājumos. Viņa iepriekš arī organizējusi parakstu vākšanu, lai politiķi atceltu prasību sākumskolās lietot sejas maskas. O. Petkeviča pieteikumā raksta: “Šobrīd cilvēki, kurus skar šie grozījumi, ir izmisumā. Tiesa, ne visi, kurus šie grozījumi skar, to apzinās; un otrādi – ne visiem, kuri domā, ka grozījumi viņus skar, tie tik tiešām ir saistoši. PMLP speciālisti, politiķi un sabiedriskie aktīvisti sniedz viņiem daudz pretrunīgas informācijas, kā rezultātā cilvēki jūtas pakļauti visīstākajai nerrošanai no valsts puses. Tas ir jāizbeidz, jo tie, kurus tiešām skar jaunie Imigrācijas likuma grozījumi, pārsvarā ir vecāka gadagājuma cilvēki, kuri, pat ja pārzina latviešu valodu sarunvalodas līmenī, savos gados emocionāli un fiziski nespēj izturēt tik ilgu eksāmenu. No valsts valodas eksāmena kārtošanas atbrīvoti ir tikai iedzīvotāji no 75 gadu vecuma. Ja pārējiem, piemēram, ir veselības problēmas, kas var saasināties eksāmena kārtošanas dēļ, tad viņi šobrīd nevar tikt pie ārsta rehabilitologa, kas varētu viņus no šīs pārbaudes atbrīvot, jo gaidīšana rindā pie šā ārsta var būt mēnešiem ilga.”
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai būs jālemj, ko darīt ar iesniegto iniciatīvu – turpināt to izskatīt vai virzīt citai komisijai, vai noraidīt.
Tikmēr Saeimas Deputāts Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība), kurš patlaban vada Nacionālo drošības komisiju un bija iniciators Imigrācijas likuma grozījumiem, uzskata, ka esot atrasts optimālais risinājums un ka likums nebūtu jāpārskata.
Iesaista psihiatrus
Taču ne visi, kuriem būs nepieciešams kārtot valsts valodas zināšanu pārbaudi, to darīs, jo Ministru kabineta noteikumi ļauj atbrīvot no šīm pārbaudēm veselības stāvokļa dēļ. Ja cilvēkam ir smagi funkcionāli ierobežojumi, kā arī psihiski un uzvedības traucējumi, tad ārsts rehabilitologs vai psihiatrs drīkst izsniegt atzinumu par veselības stāvokli, kuru attiecīgā persona iesniedz PMLP kā atbrīvojumu no eksāmena kārtošanas.
Kopš 2. janvāra šādus atzinumus sāk izsniegt arī Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs (RPNC). Centra sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Krūkle piebilst, ka ikviens interesents tiekot informēts, ka atzinumu par veselības stāvokli drīkstot prasīt jebkuram sertificētam psihiatram. Janvāra sākumā centrā esot saņemti vismaz padsmit zvani, bet vizītē pie RPNC psihiatra pierakstīts tikai viens pacients janvāra otrajā pusē, jo pārējiem ieteikts vērsties pie šiem speciālistiem savā reģionā.
Savukārt psihiatrs Elmārs Tērauds, kurš vada RPNC ambulatoro centru “Pārdaugava”, ar bažām raugās uz šo situāciju. Psihiatri sniedz veselības izziņas ne tikai valsts valodas eksāmenu kārtošanai, bet arī, piemēram, tiem, kuri vēlas iegādāties ieroci, kuriem nepieciešama pielaide valsts noslēpumam un arī autovadītājiem. Šie cilvēki vēloties būt veseli. “Bet situācijās, kad jāsniedz atzinums par veselības stāvokli, lai nebūtu jākārto valsts valodas pārbaudījums, mēs sastapsimies ar pretēju fenomenu, proti, cilvēki sniegs ziņas, ka viņiem ir izteiktāki veselības traucējumi, nekā tie ir patiesībā. Psihiatrija ir nozare, kur ir svarīga gan ārsta pieredze, gan arī dažādi izmeklējumi, bet visu nevar izmērīt ar skaitļiem vai magnētiskās rezonanses attēliem. Tādēļ riski tomēr pastāv. Mums nav bažu par tiem, kuri jau pie mums ir uzskaitē, jo mums par viņiem ir informācija un ārstēšanas pieredze. Mēs bažījamies par pirmreizējiem pacientiem, jo viņi var pavilkt uz savu pusi to simptomu smagumu,” uzskata psihiatrs.
Ministru kabineta noteikumos ir norādīts, ka no valsts valodas eksāmena ir atbrīvojamas personas, kurām ir smagas pakāpes demence, šizofrēnija un garīga atpalicība.
RPNC ir izdots iestādes iekšējs rīkojums, ka psihiatri ar atzinumu izsniegšanu var nodarboties brīvprātīgi papildus darba laikam. Izmeklējumi un konsultācijas ir maksas pakalpojums, par kuru būs jāmaksā papildus valsts noteiktajiem 50 eiro par atzinuma pieprasīšanu un saņemšanu.
Veselības inspekcija pēc PMLP lūguma izvērtē medicīnisko atzinumu pamatotību, pārbaudot, vai pacienta medicīniskajā kartē uzrādītā ārstniecības vēsture un ieraksti pamato konkrēti noteiktās diagnozes vai funkcionēšanas ierobežojumu objektivitāti, informēja inspekcijas vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Balode.
Pēdējo trīs gadu laikā inspekcija vidēji mēnesī saņemot vienu šādu pieprasījumu no PMLP. 2020. gadā inspekcija konstatējusi neobjektīvu pamatojumu diagnozei vai funkcionēšanas ierobežojumiem trīs izsniegtajos medicīniskajos atzinumos. 2021. gadā tādi neesot konstatēti, bet 2022. gada nogalē no PMLP esot saņemti seši iesniegumi, kuri patlaban tiekot izskatīti.
