Atmiņu zaudējusī Krievijas pilsone pamesta likteņa varā 17
Ļubova, kuras mājvieta ir Beļarskas ciems netālu no Kazaņas, kopš 2016. gada 23. janvāra atrodas Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā (RPNC), kaut viņai jau sen vajadzēja būt no tā izrakstītai. Par sievietes uzturēšanos šajā ārstniecības iestādē valsts iztērējusi jau vairāk nekā 20 tūkstošus eiro. Kaut gan amatpersonas pēc “Latvijas Avīzē” publicētā raksta (“Kurš aizvedīs mājās Ļubovu?”, “LA”, 28.04.2017.) ir solījušas palīdzēt viņu nogādāt dzimtenē, tomēr tas joprojām nav izdarīts.
Slimnīcas psihiatriskās palīdzības dienesta vadītāja Iveta Ķiece ar ironiju sacīja, ka pacientei no darbinieku vidus jau esot izraudzīti krustvecāki, jo nekas neliecinot, ka amatpersonas būtu ieinteresētas palīdzēt viņai nokļūt dzimtajā pusē. Valsts robežsardzes pārstāvji divreiz viesojušies slimnīcā, lai noskaidrotu, kāds ir Ļubovas veselības stāvoklis. Valsts robežsardzē nebija iespējams saņemt atbildi, vai tā slimnīcā iegūto informāciju izmantos, lai varētu palīdzēt šai krievu sievietei beidzot doties atpakaļ uz mājām.
Jūlija beigās paciente ar slimnīcas darbinieku palīdzību uzrakstījusi vēstuli Krievijas vēstniecībai, lai viņai palīdz atgriezties mājās, un ar nepacietību gaida atbildi.
Savukārt aprīļa beigās darba vizītē uz Kazaņu devās Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs. Pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Laila Ivāna toreiz sacīja, ka priekšsēdētājs par Ļubovu informēs Kazaņas amatpersonas. Ņemot vērā, ka ir atklāts tiešais avioreiss starp Rīgu un Kazaņu, Ļubovas aiztransportēšana būtu tīrais nieks un arī biļete turpceļam nebūtu nekas ārkārtējs – to taču Krievijas pilsonei varētu uzdāvināt vai nu Rīgas pašvaldība, vai arī lidsabiedrība “Air Baltic”, ja vien Krievijas vēstniecība piešķirtu robežas šķērsošanas atļauju. Pēc vizītes L. Ivāna informēja, ka Ušakovs esot lūdzis Kazaņas pusei rast risinājumu.
Pēc neilga laika Rīgas domes priekšsēdētāja biroja vadītāja Iveta Strautiņa – Ušakova saņēmusi e-pastu no Kazaņas pašvaldības, ka esot izdevies atrast Ļubovas māsu Nadeždu, kura dzīvojot Beļarskas ciemā Aleksejevskas rajonā. Divas viņas māsas Anna un Olga, kā arī brālis Mihails diemžēl esot miruši, nesagaidot Ļubovu mājās. Amatpersonas atradušas arī informāciju par Ļubovas dzīves gājumu – viņa strādājusi gan pastā, gan arī medicīnas iestādē par saimniecības māsu. Radinieki esot komunicējuši līdz 1990. gadam, bet pēc tam attiecības pārtrūkušas. Kaut gan māsu meklējuši, tomēr nav izdevies atrast, un radinieku vidū sākušas izplatīties baumas, ka Ļubova iestājusies kādā sektā. E-pasta vēstulē norādīts, ka Nadežda, kura dzīvojot Beļarskas ciemā, esot slima, tāpēc nespējot rūpēties par Ļubovu, bet nav atteikusi māsu pierakstīt savas mājas adresē. Ja Ļubovai būšot pieraksts, tad viņu varēšot iekārtot sociālās aprūpes centrā Aleksejevskas rajonā, tā Kazaņas pašvaldībai apsolījis Aleksejevskas rajona izpildkomitejas vadītāja vietnieks. Taču nelaime tā, ka Krievijas iedzīvotājai ir pazudusi pase, un, kamēr Krievijas puse nav noskaidrojusi, vai Ļubova ir Krievijas Federācijas pilsone un kur ir reģistrēta viņas dzīvesvieta, Krievijas vēstniecība Latvijā nedod viņai vienreizēju atļauju, lai varētu šķērsot robežu, un nepalīdz arī finansiāli.
Daktere Ķiece apgalvoja, ka pacientei ārstēšana nav nepieciešama, ka viņai tiekot sniegta sociālā aprūpe ar trīsreizēju ēdināšanu un ka viņai vajadzētu uzturēties nevis slimnīcā, kur gultas nepieciešamas pašmāju cilvēkiem, bet gan bēgļu izmitināšanas centrā Muceniekos.
RPNC vecāko juristi Indiru Ozolu Krievijas puses vienaldzība pret savu cilvēku mudinājusi uzrakstīt vēstuli Vladimiram Putinam, kurš bieži savās publiskajās runās uzsver, ka ļoti rūpējoties par saviem tautiešiem ārvalstīs. Lai palīdzot Ļubovai nokļūt mājās! Arī no Kremļa nekādas atsaucības.
Psihiatriskā dienesta vadītāja Ķiece skaidroja, ka paciente ir neapskaužamā situācijā un ka viņu nevar izrakstīt no slimnīcas, sak, ej pa Tvaika ielu vienalga kur!
Atgādināšu, ka Ļubova atbraukusi pie draudzenes uz Rīgu un zaudējusi atmiņu. Vienu brīdi viņa atceras fragmentus no savas dzīves, tad atkal iegrimst savā fantasmagorijā, pēc brīža atgriežas reālajā dzīvē un atceras, kā viņu sauc, kur viņa dzīvo un kā nokļuvusi Latvijā. Ņemot vērā, ka viņa ir lētticīga un naiva, sieviete kādu laiku, visticamāk, izmantota kā nelegālais darbaspēks Centrāltirgū. Līdz brīdim, kad viņai kļuva slikti un tika izsaukta neatliekamā medicīniskā palīdzība, kas viņu aizveda uz slimnīcu.
