Krievijas pase kā ierocis 9
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Krievijas uzspiestā pilsonība nozīmē, ka Krievijas administrācija okupētajās teritorijās var iesaukt ukraiņus karā pret savu valsti.
Piespiedu pasportizācija ir nelikumīga
Krievijas pasu izsniegšana Ukrainas okupētajās teritorijās sākās jau pēc Krimas apgabala un Donbasa aneksijas 2014. gadā, kad Ukrainas pasu saņemšana vai atjaunošana kļuva apgrūtināta.
No starptautisko likumu viedokļa tā ir pretlikumīga rīcība, kas uzskatāma par kara noziegumu, paziņojusi Ukrainas premjerministra vietniece un uz laiku okupēto teritoriju reintegrācijas ministre Irina Vereščuka.
“Ženēvas konvencija aizliedz okupēto teritoriju iedzīvotāju piespiedu pasportizāciju,” viņa teica. Tūkstošiem Krimas tatāru nācās bēgt no savas dzimtenes, lai izvairītos no mobilizācijas Krievijas armijā.
Vairākas ģimenes, kas meklēja patvērumu Gruzijā, nokļuva traģiskā situācijā, jo, mainot noteikumus, Gruzija atteicās ielaist valstī bēgļus ar Krievijas dokumentiem.
Vairākiem tūkstošiem Krimas tatāru ar Krievijas pasēm vai Ukrainas pasēm, kam beidzies termiņš, nācās bēgt uz Kazahstānu, kas atļāva iebraukt personām ar Krievijas pasēm.
Medžliss, Krimas tatāru pārstāvniecība, kas tagad izvietota Kijivā, paziņojis, ka Krimas tatāru bēgļi var vērsties Ukrainas konsulātā Kazahstānā, lai saņemtu Ukrainas ceļošanas dokumentus.
Krievija ir deportējusi tūkstošiem ukraiņu
Kad Krievija iebruka Ukrainā pagājušā gada februārī, daudzas Eiropas valstis uzņēma Ukrainas bēgļus. Krievijai septembrī izziņojot daļēju mobilizāciju, tūkstošiem krievu bēga no iesaukšanas armijā.
Eiropas valstīs izraisījās debates, vai piešķirt patvērumu no mobilizācijas bēgošajiem krieviem. Analītiķi uzskata, ka Kremļa veiktā piespiedu pasportizācija ir apzināts politisks paņēmiens, kā līdz ar militāro iebrukumu vājināt agresijas upuri.
Krievijas pasu izsniegšana tika praktizēta Gruzijā un Moldovā pēc militārajiem konfliktiem 2002. un 2008. gadā un turpināta Ukrainā 2014. gadā, nelikumīgi uzspiežot Krievijas pilsonību miljoniem cilvēku.
Pēc Krievijas veiktās Krimas aneksijas vairāk nekā divi miljoni cilvēku tika automātiski padarīti par Krievijas pilsoņiem.
Bez Krievijas pases nevarēja saņemt medicīnisko palīdzību, iestāties mācību iestādē vai noformēt nekustamo īpašumu, norāda cilvēktiesību aktīviste Olha Skripnika. Krievijas kontrolētajās Doneckas un Luhanskas “tautas republikās” kopš 2019. gada paātrināti tika izsniegtas Krievijas pases, Kremlim uzdodot kā agresijas ieganstu 2022. gada februārī “genocīdu pret Krievijas pilsoņiem”.
Krievija ir deportējusi tūkstošiem ukraiņu no okupētajām teritorijām, izsniedzot viņiem Krievijas pases, kas paredz dotāciju piešķiršanu.
Ukrainas konsulāti var izsniegt pagaidu atļauju pilsoņiem bez spēkā esošiem dokumentiem iebraukt Ukrainā, lai saņemtu jaunus dokumentus.
Taču ar dzimšanas apliecību nepietiek identitātes pierādīšanai, un jauniem cilvēkiem no Krimas bieži ir tikai Krievijas pase vai cits dokuments, ko Ukraina neatzīst.
“Tagad, kad Krievija Ukrainā izvērsusi pilna apjoma karu, vīriešiem, kas grib izbraukt, it īpaši tiem, kas ir vecumā ap 20 gadiem, ir ļoti daudz problēmu,” atzīst Skripnika.
Īpaši sarežģītā situācijā ir Krimas tatāri, kuri pēc 2014. gada saņēmuši Krievijas pasi, bet tagad grib izvairīties no mobilizācijas Krievijas armijā.
Krima ir viņu dzimtene, bet uz Eiropas valstu robežas viņiem nākas skaidrot, kāpēc saņēmuši Krievijas pasi. “Viņi bēga no mobilizācijas Krievijas armijā un gribēja rast drošu patvērumu sev un savām ģimenēm,” skaidro Krimas tatāru Medžlisa vadītājs Refats Čubarovs.
“Ja viņi ierastos Ukrainā, viņus varētu iesaukt Ukrainas armijā,” viņš atzina. Karastāvokļa likums liedz vairākumam vīriešu vecumā no 18 līdz 60 gadiem pamest Ukrainu.
Ja Krievija izsludinātu vispārēju mobilizāciju, tās okupētajās teritorijās ukraiņus ar Krievijas pasēm varētu iesaukt Krievijas armijā.
Pret Krimas tatāriem, kuriem nebija citas izvēles kā Krievijas pases saņemšana, vajadzētu izturēties citādi kā pret krieviem, uzskata Čubarovs. “Krima ir viņu dzimtene, un viņi nerada apdraudējumu Ukrainai.”
Eiropas Savienība septembrī apturēja tūrisma vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem. Ukrainas parlamentā ir iesniegts likumprojekts par kolaboracionismu, kur Krievijas pases uzspiešana vai veicināšana ir vērtēta kā kriminālpārkāpums.
Ukrainas vicepremjere Vereščuka uzskata, ka pati par sevi Krievijas pases esamība nevarētu būt pamats kriminālvajāšanai un ka personām, kas cenšas izvairīties no Krievijas mobilizācijas, būtu jāpalīdz.
“Viņi ir ķīlnieki un negrib doties karā, tāpēc mēs neuzskatām viņus par noziedzniekiem, bet par ukraiņiem, kas grib atgriezties. Mēs gribam palīdzēt šiem cilvēkiem,” viņa teica.
