Krievijas “netīrā nauda” kaitē Britānijai 1
Krievijas nauda, kas atmazgāta Londonas Sitijas finanšu iestādēs un izmantota pirkumiem Britānijā un citviet, grauj Britānijas valdības centienus ieņemt stingru nostāju pret Maskavas agresīvo ārpolitiku, secinājuši britu parlamenta Ārlietu komitejas deputāti.
Ārlietu komitejas ziņojumā teikts, ka Apvienotā Karaliste izliekas neredzam Krievijas “netīrās naudas” plūsmu caur Londonu, kas tiek izmantota kā bāze ar Kremli saistītu personu korumpētajam kapitālam. “Tā ir acīmredzami saistīta ar plašāku Krievijas stratēģiju un var ietekmēt mūsu nacionālo drošību. Tās apkarošanai jābūt svarīgai Apvienotās Karalistes ārpolitikas prioritātei,” uzsvērts ziņojumā, atzīmē aģentūra “Reuters”. “Kaitējuma apmērs, ko šī “netīrā nauda” var nodarīt Apvienotās Karalistes ārpolitiskajām interesēm, padara niecīgu labumu no Krievijas darījumiem Sitijā,” uzskata parlamenta Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Toms Tugendhats. “Pēdējo sešu līdz 12 mēnešu notikumi liecina, ka “Krievijas naudas atmazgāšana vairs nav tikai noziegums, bet ir drauds mūsu nacionālajai drošībai,” intervijā BBC teica Tugendhats.
Pēc Kremļa mēģinājuma noindēt Krievijas bijušo drošībnieku Sergeju Skripaļu, kurš tolaik jau bija Britānijas pilsonis, Britānijas varas iestādes paziņoja, ka tiks izvērtētas visas uzturēšanās atļaujas, kas izsniegtas Krievijas pilsoņiem. Ārlietu komitejas ziņojums tika publiskots gandrīz vienlaikus ar ziņu, ka Krievijas oligarham Romanam Abramovičam, kuram pieder britu futbola klubs “Chelsea”, nav atjaunota vīza, lai viņš varētu atgriezties Britānijā. Abramovičs, kurš ir tuvs Krievijas prezidenta Vladimira Putina sabiedrotais, pagājušajā nedēļā nevarēja ierasties Londonā, lai apmeklētu Britānijas futbola kausa izcīņas finālu, kurā uzvarēja “Chelsea”. Kā raksta avīze “The Times”, atsaucoties uz avotu “Chelsea” futbola kluba vadībā, Abramovičam vīza neesot atteikta, bet tās atjaunošana aizkavējusies “birokrātisku šķēršļu dēļ”. Britu preses ieskatā, kavēšanos ar vīzas atjaunošanu ietekmīgajam Krievijas oligarham Maskava uzskatīs par kārtējo pazemojumu pēc Londonas veiktās vairāku desmitu Krievijas diplomātu izraidīšanas pēc uzbrukuma Skripaļam. Tikmēr Abramovičs, kurš savulaik bija Čukotkas novada gubernators, gaidot Britānijas vīzu, manīts Karību jūras kūrortā.
Britānijas parlamenta Ārlietu komisijas ziņojumā ieteikts stiprināt sankcijas pret Maskavu, strādājot kopā ar sabiedrotajiem, lai apgrūtinātu Krievijai suverēnu obligāciju, kas nav pakļautas sankcijām, izplatīšanu caur bankām, kas ir pakļautas sankcijām. Kā piemērs pretrunīgajiem signāliem no Britānijas puses ziņojumā minēta ar Kremli saistītās kompānijas “En+ Group” akciju kotēšana Londonas biržā, kaut gan šai kompānijai palīdzējušas “melnajā sarakstā” iekļautās bankas “VTB Capital” un “Gazprombank”.
Ziņojumā minēta arī Krievijas valsts obligāciju pārdošana Londonā 16. martā – divas dienas pēc tam, kad Britānijas valdība bija paziņojusi par 32 Krievijas diplomātu izraidīšanu saistībā ar Skripaļa lietu. Arī šajā darījumā bija iesaistīta banka “VTB”.
“Apvienotajai Karalistei nav nekāda attaisnojuma izlikties neredzam prezidenta Putina kleptokrātus un cilvēktiesību pārkāpējus izmantojam naudu, kas atmazgāta Londonas Sitijā, lai korumpētu mūsu draugus, vājinātu mūsu alianses un grautu uzticību mūsu institūcijām,” teikts ziņojumā. Britu likumdevēji iesaka Apvienotajai Karalistei darboties kopā ar ES gan pirms, gan pēc breksita, sadarbojoties arī ar ASV Finanšu ministriju un izlūkdienestiem, lai atklātu un vērstu sankcijas pret personām un uzņēmumiem, ko Kremlis izmanto agresijas aktu veikšanā.
