Vai notikušo var saukt par Krievijas hibrīdkara sastāvdaļu? 3
Hibrīdkara konteksts parādās, ja uzbrukumu skatām kā mēģinājumu iebiedēt britu sabiedrību. Es domāju, ka FIB atklātie Krievijas hakeru uzbrukumi ASV kritiskās infrastruktūras objektiem ir labāks piemērs un arī tiem ir lielāks risks radīt kaitējumu.
Starp citu, Londonas Karaliskā apvienotā dienesta institūta pētnieks Igors Sutjagins bieži uzsver, ka Krievija pasaulē izmanto katru iespēju veikt darbības, par kurām īsti nebūs tiesiska atbildība. Kā ir šoreiz?
Mums uz notiekošo jāskatās no viedokļa, ka parasti valstis spiegošanas aktivitātes noliedz, sniedzot ticamus pamatojumus. Bet Krievija šobrīd dara pretējo – tā ir priecīga par neticamiem pamatojumiem un versijām, tāpēc ka ir iespējams izteikt dažādus pieņēmumus un ar notiekošo apstulbināt sabiedrību. Krievi stāsta, ka Skripaļs, ticamāk, nogalināts ar ķīmisko ieroci, kāda Krievijai vairs neesot. Tad viņi saka – to veikuši briti vai kāda trešā puse, kas vēlas diskreditēt Krieviju pirms šogad gaidāmā Pasaules čempionāta futbolā Krievijā.
Parādās arī sazvērestības teoriju cienīga versija, ka indēšanu veikuši Ukrainas specdienesti…
Krievijas mērķis nav izvēlēties vienu sazvērestības teoriju un visas likmes likt uz to. Krievija savai lietošanai izvēlas iespējami vairāk konspirācijas teoriju no pieejamā klāsta, tāpēc ka cilvēki medijus lieto fragmentāri un vēlāk atkal pieslēdzas kādam stāstam, kam sekojuši, bet vairs neatceras tā sākumu. Kad 2014. gadā Ukrainā tika notriekta Malaizijas lidmašīna, krieviem bija garš saraksts ar versijām – ukraiņu izšauta raķete, ukraiņu iznīcinātājs, kas notrieca lidmašīnu, lidmašīna, kas jau bija pilna ar līķiem. Saraksts bija ar daudzām alternatīvām idejām, kuras tika papildinātas ar jaunām. Putinam nebija vajadzības pārliecināt cilvēkus par patiesumu kādai versijai, bet gan radīt apjukumu, un tas pats tiek darīts ar Skripaļa stāstu. Putins atgādina, ka nodevēji tiks vajāti, ka Federālajam drošības dienestam, pēc Krievijas likumiem, ir tiesības to darīt ārpus Krievijas, Krievijas federācija ir mantojusi “Novičok” ražošanas tehnoloģiju, tai ir pieeja šai ķīmiskajai vielai, bet nav motīva to lietot, Skripaļa meitas somā esot bijusi ievietota šī viela. It kā jau visas pieminētās versijas norāda uz Krieviju, tomēr šajā gadījumā Krievija atbildot norāda uz iespējami daudziem virzieniem, kuros meklēt vainīgo.
Kā jūs vērtējat Britānijas reakciju, izraidot no valsts 23 Krievijas diplomātus? Vai šāda rīcība ir efektīva?
Drīzāk es sagaidītu, ka Britānijas valdība rūpīgi pārbaudītu ar Putinu saistīto oligarhu naudu un īpašumus Londonā. Atklāti sakot, nedomāju, ka tas notiks vai briti kādreiz to prasīs. Bet es gribētu, lai visas Eiropas mērogā šajā ziņā būtu saspēle. Nepieciešams iesaldēt Putina “draudziņu” aktīvus. Tā ir nauda, kas neiedomājami lielos apjomos ir izzagta Krievijas ļaudīm un tiek izmantota Putina režīma uzturēšanai.
Vai ziņas par Krievijas iejaukšanos breksita kampaņā varētu būt iemesls, lai Britānijas valdība apturētu breksitu? Šādu teoriju savulaik izteicis pētnieks Marks Galeoti.
Maz ticams, ka tas notiks. Nav iespējams pierādīt: ja krievi neatbalstītu breksitu, tad balsojuma rezultāti būtu citādi. Protams, breksits ir slikta lieta, bet, pamatojoties uz pieminēto argumentāciju, to nav iespējams apturēt.
Jūs esat bijušais Britānijas vēstnieks Latvijā. Pašlaik Latvijā būtisks jautājums ir nerezidentu ieguldījumu mazināšana Latvijas bankās. Cik tam ir liela nozīme?
Latvijā ir samērā daudz banku, kuru biznesu balsta uz nerezidentu noguldījumiem. Saprotams, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijai nav tik daudz resursu, tādēļ ir bijušas grūtības ar notiekošā pārraudzību “Trasta komercbankā” un “ABLV Bank”. Ir skaidrs, ka Latvijā būs nepieciešams atrast, kā kompensēt finanses, kas zūd no ofšoru līdzekļu plūsmas mazināšanās. Tomēr ilgtermiņā valsts reputācijai un finanšu veselībai Latvijas banku sektorā notiekošie procesi nāk par labu. Vienlaikus jāatceras, ka Krievijā ir arī uzņēmēji, kas darbojas godīgi un kuriem patīk pavadīt brīvdienas Jūrmalā vai iegādāties īpašumus Rīgas centrā, un viņi izturas ar cieņu pret likumiem.
Mēdz teikt, ka mūsdienās apdraudējumu valstīm rada ne tikai militārie draudi, bet arī naudas izcelsme…
Krievijas netīrā nauda kaitē gan Britānijas, gan Latvijas drošībai. Attiecībā uz finanšu sektoru jāatceras, ka arī Britānijā jābūt striktākiem likumiem attiecībā uz naudas atmazgāšanu. Pašlaik Londonā ir radīta ērta vieta krieviem, lai veiktu ieguldījumus, tomēr mūsu iestādes nav uzdevušas pietiekami daudz jautājumu par naudas izcelsmi, piemēram, par kādiem līdzekļiem dažādas Krievijas amatpersonas un viņu radinieki varējuši Londonā nopirkt ļoti dārgus īpašumus.
