Krievijas multimiljonāra mantojuma pēdas ved uz Latviju, Krievijā tikmēr laists darbā viltots testaments 5
Pagājušā gada 8.jūnijā oficiālajā izdevumā “Latvijas vēstnesis” publicēts zvērināta notāra paziņojums par Oļega Burlakova mantojuma atklāšanos. Pats par sevi šāds paziņojums nebūtu nekas īpašs, taču, iespējams, ka mantojuma atstājējs ir viens no bagātākajiem Krievijas uzņēmējiem, kura turība lēšama 650 miljonu ASV dolāru apmērā. Tikmēr Krievijā jau parādījies cits testaments, kuru eksperti vērtē kā viltojumu.
Oļegs Burlakovs nomira 72 gadu vecumā no Covid-19 izraisītajām komplikācijām. Ja miljonāra nāves iemesls šaubas nerada, tad attiecībā uz viņa miršanas vietu žurnāls “Forbes” min divas versijas – pēc vienas viņš miris slimnīcā Monako, pēc otras – “Lapino” klīnikā Maskavā.
Monako kņazistei šai stāstā ir svarīga loma, jo, lai arī uz mantojumu likumīgi pretendē viņa sieva Ludmila Burlakova, kura gan iepriekš bija sākusi laulības šķiršanas procesu, un viņa abas meitas, Burlakova miljonus ar ļoti apšaubāma dokumenta palīdzību grib pārņemt arī viņa māsa ar savu vīru.
Oficiālajā publikācijā “Latvijas Vēstnesī” par mantojuma atklāšanos kā mantojuma atstājējs minēts “Oļegs Burlakovs (Oleg Burlakov), dzimšanas datums 24.08.1949., miršanas datums 21.06.2021.” Par to, ka runa ir tieši par to pašu miljonāru, kurš ar 117 numuru bija iekļauts Krievijas bagātāko cilvēku sarakstā, liek domāt ne vien vārda un uzvārda, bet arī dzimšanas un nāves un datu sakritība. Par Burlakova saistību ar Latviju liecina arī viņa jahtas “Black Pearl” (viena no lielākajām un dārgākajām pasaules buru jahtām) piestāšana Rīgas pasažieru ostā 2019.gada augustā, savukārt 2018.gadā Rīgas lidostā nolaidās viņa personīgā lidmašīna. Saskaņā ar Krievijas mediju ziņoto, Rīgā Oļegs Burlakovs atradies arī 2019.gada 21.oktobrī, tanī pašā laikā, kad Monako (šīs kņazistes rezidents viņš bija no 2008. gada līdz 2021.gadam) it kā tapis Burlakova ar roku rakstīts testaments par labu viņa māsai Verai Kazakovai un viņas vīram Nikolajam Kazakovam.
Situāciju vēl vairāk sarežģījis tas, ka Monako praktizējošs notārs šo testamentu atzinis par labu esam, kamēr Monako tiesa Kazakovu pretenzijas uz mantojumu noraidījusi kā nepamatotas. Kazakovi gan plinti krūmos nemeta, vērsās Ļubļinskas rajona tiesā Maskavā un tā lēma, ka Kazakoviem katram pienākas puse no Burlakova īpašuma.
Tikmēr Krievijas medijos izskanējis, ka trīs neatkarīgās lingvistikas ekspertīzēs, kuru atzinumi arī tika nodoti Ļubļinskas rajona tiesai, konstatēts, ka ar roku rakstītajā testamentā ir pietiekami daudz dīvainību, kuras liek domāt par viltojumu. Piemēram, šī dokumenta tekstā minēts Veras un Nikolaja Kazakovu fonds, kurš laikā, kad it kā tika rakstīts šis testaments, nemaz nepastāvēja, un līdz ar to Oļegs Burlakovs nekādi nevarēja paust savu gribu attiecībā pret neeksistējošu juridisku personu. Tiesa ekspertu atzinumus vērā neņēma. Vēl būtiskāk, ka Krievijas tiesa pilnībā ignorēja arī Monako tiesas atzinumu, ka Kazakovi nav atzīstami par mirušā miljonāra mantiniekiem pat neraugoties uz Monako notāra atzinumu. Tas viss, kā raksta Krievijas mediji, liek domāt par tiesas korumpētību.
Paralēli šiem notikumiem Lielbritānijā jau kopš 2019.gada norisinās process lietā par krāpniecību. Prasību pret virkni kompāniju un personu, tanī skaitā Veru un Nikolaju Kuzņecoviem, kā arī pret Latvijā dzīvojošo Semjonu Anufrijevu, cēla Oļega Burlakova sieva Ludmila Burlakova. Interesanti, ka Nikolajs Kuzņecovs Lielbritānijas tiesā sevi pozicionēja kā Igaunijas rezidentu, savukārt Semjons Anufrijevs ir Latvijas rezidents. Anglijas tiesa konstatēja, ka Anufrijevs kopš 2012.gada vadījis Oļega Burlakova ģimenes ofisu, kā arī spēlējis centrālo lomu viņa īpašumu un ar to saistīto interešu pārvaldīšanā, savukārt prasītāji apgalvo, ka Anufrijevs kopā ar Kazakoviem un vēl dažām personām, tostarp arī ar dažām Kipras, Panamas un Šveices kompānijām, bijis iesaistīts krāpnieciskajā shēmā.
Visticamāk, ka tiesāšanās turpināsies. Turklāt pagaidām nav zināms, kas teikts Latvijā sastādītājā O.Burlakova testamentā. Saskaņā ar paziņojumu “Latvijas vēstnesī”, visiem mantiniekiem, kreditoriem, un citām personām, kurām ir tiesības uz mantojumu, jāpiesakās uz to septiņu mēnešu laikā, tātad līdz šā gada 21.janvārim. Kāpēc testaments taisīts Latvijā, ziņu nav. Toties ir zināms, ka Burlakovs, kuram līdztekus Krievijas Federācijas pilsonībai, bija arī Kanādas un Šveices pilsonība, līdz pat savai nāvei galvenokārt uzturējies Krievijas un Latvijas teritorijā.
