Krievijas militārās mācības “Zapad” rada satraukumu Latvijā 21
Latvijas Aizsardzības ministrija (AM) seko līdzi šoruden paredzētajām Krievijas bruņoto spēku mācībām “Zapad-2017”, taču šobrīd netiek atklāts, kā šo mācību laikā reaģēs Nacionālie bruņotie spēki (NBS).
AM Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins aģentūrai LETA stāstīja, ka šāda veida mācības nav pirmās un arī iepriekšējos gadus tās izraisījušas Baltijas valstu satraukumu un Baltijas valstis atbilstoši reaģējušas. AM gan nenoliedz, ka Krievijai tāpat kā citām valstīm ir tiesības savā teritorijā rīkot armijas vingrinājumus, taču konkrētajām mācībām trūkstot caurskatāmības.
Latvija var tikai pievienoties NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga nesen paustajam, ka NATO gribētu pirms mācībām “Zapad-2017” saņemt par tām detalizētu informāciju no Krievijas un Baltkrievijas, jo šo mācību vēriens un uzbrukuma ievirze rada satraukumu Baltijas valstīm, skaidroja Galkins.
Šobrīd netiek izpausts, kādā veidā uz Krievijas mācībām reaģēs Latvijas bruņotie spēki. Galkins skaidroja, ka Latvijas bruņotie spēki uzrauga austrumu kaimiņvalstu aktivitātes Latvijas pierobežā un gatavošanos šīm mācībām.
Pagājušā gada oktobrī Krievijā un Baltkrievijā tika sarīkotas samērā plašas mācības, un toreiz Baltijas valstu robežu tuvumā bija novērojama paaugstināta Krievijas bruņoto spēku aktivitāte. Saistībā ar minēto NBS tika veikta personāla apziņošana, kā arī notika pastiprināta valsts sauszemes un jūras robežas un gaisa telpas novērošana. Galkins toreiz skaidroja, ka personāla apziņošana ir iekšējs rutīnas pasākums, kuru īsteno šādos gadījumos. “Tā nav trauksmes izziņošana bruņotajos spēkos,” iepriekš uzsvēra Galkins, kurš gan nekomentēja, kādā veidā un cik daudz militārpersonu apziņots.
Lai arī mācības “Zapad 2017” šogad solās būt vērienīgas, Krievijas bruņoto spēku kara tehnikas tuvošanās Latvijas robežām jau pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, bijusi mazāka. Arī šī gada sākums apliecina minētās tendences turpināšanos. NBS sociālajos tīklos sniegtā informācija liecina, ka pēdējo reizi Krievijas karatehnika Latvijas robežas tuvumā konstatēta 29.janvārī, kad NATO patruļlidmašīnas virs Baltijas jūras pamanīja Krievijas lidmašīnu.
Galkins gan atgādināja, ka “Zapad-2017” sāksies vairākus mēnešus pēc tam, kad Latvijā jau būs pilnībā ieradies Kanādas vadītais vairāk nekā 1000 karavīru lielais NATO starptautiskais bataljons. Kanādieši kopā ar citu NATO valstu kolēģiem pilnā apmērā Latvijā ieradīsies līdz jūnijam.
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite šomēnes izteicās, ka Lietuva ar bažām raugās uz Krievijā un Baltkrievijā paredzētajām karaspēka mācībām “Zapad 2017”, “kuru laikā tiek koncentrēti ļoti lieli un agresīvi spēki, demonstratīvi gatavojoties karam ar Rietumiem”.
Lietuvas Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas vadītājs Vītauts Baks savukārt norādīja, ka šīs, domājams, būs visu laiku lielākās mācības pie Lietuvas robežām, turklāt tās neapšaubāmi būs uzbrukuma ievirzes mācības.
Lietuvas izlūkdienesti vērtējuši “Zapad-2017” kā šā gada galveno apdraudējumu Lietuvas drošībai.
Kā atzinušas amatpersonas, agrāko mācību “Zapad” laikā cita starpā tika slīpētas potenciālas iemaņas okupēt Lietuvas dienviddaļu, tādējādi nogriežot NATO spēkiem vienīgo sauszemes ceļu uz Baltijas valstīm. Krievija arī kritizēta par to, ka nav atklājusi reālo šajās mācībās iesaistīto karavīru un tehnikas vienību skaitu.
Iepriekšējo reizi mācības “Zapad” notika 2013.gadā, un saskaņā ar Maskavas un Minskas sniegtajām ziņām tajās piedalījās aptuveni 10 000 karavīru.
