Par 75 000 mārciņu nopērk bijušo ģenerālprokuroru 9
Vairāku Eiropas un ASV pētnieciskās žurnālistikas grupu ziņojumi liecina, ka Krievija pa dažādiem kanāliem novirza lielas summas rietumvalstu amatpersonu uzpirkšanai. Izmeklēšana tā dēvēto Panamas dokumentu lietā atklāja divu miljardu eiro slepenus fondus, kas bija saistīti ar Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātām personām un tika novirzīti adresātiem caur juridisko firmu Šveicē un banku Kiprā. No 2010. līdz 2014. gadam vairāk nekā 20 miljardi eiro tika izvesti no Krievijas naudas atmazgāšanas shēmā, kurā bija iesaistītas simtiem firmu un banku dažādās valstīs, tostarp Latvijā. Finanšu eksperti uzskata, ka no Krievijas nopludinātās naudas apjoms varētu būt vismaz 80 miljardi dolāru, taču ne visus globālajā atmazgātavā iesaistītos darboņus līdz šim izdevies atklāt. Šāda shēma liek uzdot ļoti nopietnus jautājumus par Eiropas banku sistēmas uzticamību, atzīmē izdevums “EUobserver”. Lai apsūdzētu konkrētus politiķus un amatpersonas korupcijā, ir vajadzīgi gan pierādījumi, gan politiskā un personiskā drosme, atzīst Šehovcovs. To apliecinājis ASV finansists Bils Brouders, atmaskojot virkni Krievijas amatpersonu 230 miljonu dolāru zādzībā no viņa firmas “Hermitage Capital”. Saņēmis draudus par izrēķināšanos, Brouders pārcēlās no Maskavas uz Londonu, taču arī tur nejūtas drošībā. Pirmais upuris šajā lietā bija Broudera firmas jurists Sergejs Magņitskis, kurš atklāja Krievijas varas iestāžu mahinācijas un mira cietumā. Nesen aizdomīgos apstākļos gāja bojā Londonā dzīvojušais krievu finansists Aleksandrs Perepiļičnijs, kurš bija izteicis gatavību sniegt paskaidrojumus šajā lietā.
Brouders piekrīt Šehovcovam, ka pieaudzis korupcijas apdraudējums Eiropas iestādēm no Krievijas puses. “Uzpirkt atsevišķu amatpersonu ir efektīvāk un lētāk nekā finansēt kādu politisko partiju ES politikas ietekmēšanai,” intervijā “EUobserver” izteicies Brouders. Nacionālajai frontei Francijā vēlēšanu finansēšanai vajag 11 miljonus eiro vai vairāk, bet, lai nopirktu Britānijas bijušā ģenerālprokurora pakalpojumus, vajadzēja tikai 75 000 mārciņu (89 000 eiro), teica Brouders. Viņš nesen liecināja Britānijas parlamenta Lordu palātas izmeklēšanā, ka Krievijas jurists Andrejs Pavlovs, kurš ir ASV sankciju sarakstā par saistību ar organizētās noziedzības grupējumu, nolīdzis vairākas britu konsultāciju un juristu firmas veikt lobistu darbu, lai panāktu ES sankciju atcelšanu pret Krieviju.
Vienā no šīm firmām, “Debevoise and Plimpton”, kuras biroji ir Londonā, Parīzē un Maskavā, strādā lords Goldsmits, kurš no 2001. līdz 2007. gadam bija Apvienotās Karalistes ģenerālprokurors. Goldsmits personīgi parakstījis vēstuli, kurā piekritis pārstāvēt Pavlovu apmaiņā pret “salīdzinoši pieticīgu atlīdzību”. “Lords Goldsmits pārdeva savu vārdu par 75 000 mārciņu,” teica Brouders, piebilstot, ka Pavlovs saņēma daļu no 230 miljonu krāpnieciskā darījuma un honorāru Goldsmitam samaksāja no šīs naudas.
