Krievijas medijus pieķer melos 8
Krievijas mediji “ukraiņu fašistu zvērību” ilustrēšanai izmanto sižetus no Sīrijas, Bosnijas, Irākas.
Gadiem ilgi Krievija tērējusi miljoniem dolāru, lai, algojot ārvalstu sabiedrisko attiecību uzņēmumus, ar savu propagandu pieskandinātu bijušās PSRS valstu informatīvo telpu. Krievijas propaganda visā savā krāšņumā uzplaukusi Ukrainas krīzes laikā. Turklāt Kremļa rupori nevairās izmantot klajus melus, lai Krievijas iedzīvotājus un kaimiņvalstīs dzīvojošos mēģinātu pārliecināt, ka asiņaino konfliktu Ukrainā izraisījuši “fašisti” no Kijevas un ASV un ka patiesā miera uzturētāja ir Krievija. “Agresīva un maldinoša propaganda. Tā ir traģiskāka nekā tā, ko pieredzēju Padomju Savienībā,” intervijā britu raidsabiedrībai “BBC” Krievijas izvērsto informatīvo karu komentēja Levadas centra – Krievijas sabiedriskās domas pētniecības organizācijas – direktors Ļevs Gudkovs.
Sižetus aizgūst no Sīrijas, Bosnijas, Irākas
Jau martā Krievijas televīzijas kanālu skatītājiem bija iespēja iepazīties ar kādu Odesas mājsaimnieci, kura ar asarām acīs stāsta par fašistiem, kas sagrābuši varu Kijevā. Vēlāk šī pati Odesas mājsaimniece bija redzama arī citos televīzijas sižetos. Taču šoreiz ne vairs kā Ukrainas dienvidu pilsētas iedzīvotāja, bet vismaz četrās citās lomās – protestētāja Krimā, krituša Ukrainas karavīra māte Kijevā, prokrieviska aktīviste Harkovā un norūpējusies sieva un trīs bērnu māte, kura lūdz Krievijas palīdzību. Ukrainas mediji aptuveni 40 gadus veco sievieti ironiski nodēvējuši par “labi zināmo viesmākslinieci”.
Ziņu fabricēšana novērojama arī citos veidos. Krievijas televīzijas kanāli un interneta vietnes publiskojušas vairākus sižetus vai fotoattēlus, kuros, stāstot par Ukrainu, tiek izmantoti kadri no kara Irākā, Sīrijā, Bosnijā vai pat nemieru apspiešanas Ķīnā 1991. gadā un kravas vilciena traģiskās avārijas Kanādas provincē Kvebekā pērn jūlija sākumā, kurā dzīvību zaudēja vairāk nekā 40 cilvēki. Arī vakar Krievijas mediji kārtējo reizi tika pieķerti melos. Kāds Krievijas televīzijas kanāls ASV veiktu artilērijas apšaudi Irākas pilsētā Fallūdžā 2004. gadā uzdeva par “Ukrainas spēku veiktu mierīgo iedzīvotāju bombardēšanu ar fosfora bumbām”. Šīs “ziņas” dēļ ne visai cildinošā situācijā sevi nostādījis Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, jo viņš, acīmredzot balstoties uz desmit gadus veciem Fallūdžas bombardēšanas kadriem, pieprasījis veikt izmeklēšanu par aizliegto ieroču lietošanu Ukrainā.
Kaujas arēna – internets
Taču televīzijas kanāli nav vienīgā vieta, no kuras līst Krievijas propaganda. Ukrainas ziņu portāls “liga.net” informē, ka Kremlis algo “komentētāju brigādes”, kurām uzticēts dažādās interneta ziņu vietnēs rakstīt Ukrainas valsti noniecinošus un Krieviju slavinošus komentārus. “Spriežot pēc visām pazīmēm, aptuveni 80 procentus no lietotāju komentāriem populārākajās ziņu vietnēs neatstāj vienkāršie lasītāji, bet algotņi,” sarunā ar “liga.net” vērtējis Ukrainas sabiedrisko attiecību firmas “Newsfront” vadītājs Vladimirs Degtjarevs.
Pētījumā apskatītas divu Ukrainas ziņu vietņu “Ukrainskaja Pravda” un “Korrespondent” lietotāju komentāru sadaļas. Secināts, ka komentāru skaits strauji pieaudzis dažas dienas pirms nu jau bijušā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča aizbēgšanas uz Krieviju. Vislielākā komentētāju aktivitāte tika novērota 19. martā – dažas dienas pēc Krimas “referenduma” par pievienošanos Krievijai. Vēlāk komentāru skaits nedaudz samazinājies, bet atkārtoti palielinājies pirms 25. maijā notikušajām Ukrainas prezidenta vēlēšanām. Komentētāji iedalāmi divās kategorijās – iekšējie un ārējie, proti, no Krievijas, raksta “liga.net”, atsaucoties uz vairāku interneta kompāniju pārstāvju sacīto. “Psiholoģiski cilvēkam ir tieksme pieslieties vairākuma viedoklim. Tādējādi, ja es gribu uzrakstīt vienu proukrainisku komentāru, bet tad pamanu, ka pirms manis ierakstīti divdesmit prokrieviski komentāri, es varu sākt aizdomāties, vai man ir taisnība,” norādījis “Newsfront” vadītājs Degtjarevs.
Satraucas arī ”The Guardian”
Interneta vietne “liga.net”, atsaucoties uz vairāku Ukrainas interneta kompāniju vadītāju stāstīto, informē, ka interneta propagandas darbu uzrauga gan Kremļa amatpersonas, gan Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātā Jevgeņija Prigožina interneta firma “Interneta pētījumu aģentūra”. “Firmā strādā dažādas “specialitātes” darbinieki – mediju monitoringa eksperti, darbinieki, kas strādā ar sociālajām vietnēm, raksta komentārus, blogus. Vidējā alga politiskā komentāra rakstītājam ir 35 tūkstoši rubļu (750 eiro) mēnesī,” raksta vietne “liga.net”.
Maija sākumā arī britu laikraksta “The Guardian” vadība sūkstījās, ka tās lasītāji cieš no Krievijas komentāru rakstītājiem, kuri slavina Putinu un viņa politiku. “Lasītāji un žurnālisti ir nobažījušies, ka šie komentāri ir no algotņiem, kuri aizskarošiem vārdiem nomelno ikvienu, kurš kritizē Krieviju vai prezidentu Vladimiru Putinu,” maija sākumā rakstīja “The Guardian” lasītāju nodaļas vadītājs Kriss Eliots. Savā publikācijā viņš citē kādu ilggadēju laikraksta lasītāju no Britānijas, kurš spriež, ka “prokremliskie komentētāji” viedokļu paušanu pie publikācijām interneta vietnē “padarījuši bezjēdzīgu”.
